Nodevība Venēcijā

22 KOPENHĀGENĀ 19:45

Malone beidza est vakariņas. Viņš sedeja Cafe Norden div­stāvu restorānā ar skatu uz. Hojbro laukumu. Laiks vakara bija kļuvis nelāgs, un gandrīz tukšo laukumu patagoja pavasarīgas lietusgāzes šaltis. Viņš varēja to verot, sēdēdams sausuma un svaiga gaisa pie atvērta otra stāva loga.

Paldies, ka šodien palīdzēji mums, teica pretī sēdošais Tor­valdsens.

Gandrīz tiekot uzspridzināts? Divreiz? Kam tad draugi ir do­māti?

Viņš beidza tiesāt tomātu biezeņzupu. Ta šeit bija tik garda ka nekur citur. Viņam uz. meles bija neskaitami jautājumi, taču viņš zinaja, ka Torvaldsens ka vienmēr atbildes sniegs skopi. māja pie juras tu ar Kasiopeju piemineji Aleksandra Lielā mirstīgas at­liekas. It ka jūs zinātu, kur tas atrodas. Ka tas iespējams?

mēs esam daudz noskaidrojuši par šo jautājumu.

No Kasiopejas drauga Samarkandas muzeja?

Koton, viņš nebija tikai draugs.

To jau viņš nojauta. Kas viņš bija?

Eli Lunds. Viņš uzauga šeit, Kopenhāgenā. Bija mana dela Ka ja draugs.

Malone saklausīja skumjas Torvaldsena balsi, pieminot miru­šo dēlu. Viņam arī sažņaudzās sirds, atceroties to dienu pirms diviem gadiem, kad jauneklis tika noslepkavots Mehiko. Malone devas uz turieni Magelana nodaļas uzdevuma un nogalināja vai­nīgos, bet arī pats tika ievainots. Zaudēt delu. Viņš nespēja iedo­māties, ka butu, ja nomirtu viņa piecpadsmitgadīga atvase Gerijs.

Kajs gribēja darboties valdības dienesta, bet Eli bija aizravies ar vēsturi. Viņš ieguva doktora grādu un kļuva par ekspertu seno grieķu vēsturē, stradaja vairakos Eiropas muzejos, līdz nonaca Samarkanda. Turienes kultūras muzeja bija izcila kolekcija, un Centralazijas Federācijas valdība veicinaja zinātnes un māk­slās attīstību.

Ka Kasiopeja viņu satika?

Es viņus iepazīstināju. Pirms trim gadiem. Nospriedu, ka tas var nakt par labu viņiem abiem.

Malone iemalkoja dzērienu. Kas notika?

Viņš nomira. Pirms nepilniem diviem menešiem. Kasiopeja to ļoti pardzivoja.

Vai viņa mīlēja Eli?

Torvaldsens paraustīja plecus. Grūti pateikt. Viņa nemedz izradīt savas jutas.

Tomēr šoreiz viņa tas nespēja noslēpt. Skumjas, vērojot, ka deg muzejs. Sastingušais skatiens, kas versts pari kanālam. Izvairīša­nas raudzīties viņam acis. Nekas netika izteikts skaļi. Het jūtams.

Iekāpjot motorlaivā Kristiangādē, Malone dega nepacietība sa­ņemt atbildes, un Torvaldsens apsolīja izstāstīt visu pie vakariņu galda. Tāpēc viņš atgriežas Kopenhāgenā, mazliet pagulēja un at­likušo dienas daļu stradaja grāmatveikala. Paris reižu viņš iegrie­zās vēsturēs nodaļa un sameklēja dažus sējumus par Aleksan­dru un Seno Grieķiju. Tomēr visu laiku nelika mieru Torvaldsena vardi: Kasiopejai ir vajadzīga tava palīdzība.

Tagad viņš saka to saprast.

Pa atvērto logu viņš laukuma otra pusē ieraudzīja Kasiopeju. Viņa iznaca no Malones grāmatveikala un steidzās caur lielus šal­tīm, nesdama zem rokas kādu plastmasas maisiņa ietītu vīstokli. Pirms pusstundas viņš bija iedevis Kasiopejai veikala atslēgu, lai viņa varētu izmantot datoru un tālruni.

-Aleksandra mirstīgo atlieku atrašana, paskaidroja Torvald­sens, izšķiroša nozīme ir Eli un viņa uzietajam manuskripta lap­pusēm. Vispirms Eli lūdza Kasiopeju sameklet ziloņu medaljonus. Bet, kad mēs sakam ievākt ziņas par to atrašanas vietām, atklajam, ka citi jau ir devušies tiem pa pedam.

Ka Fli atrada medaljonu saistību ar manuskriptu?

Viņš izpētīja Samarkanda esošo un atrada mikroskopiskos burtus 711. Tie ir saistīti ar manuskriptu. Pēc Eli nāves Kasiopeja vēlējās noskaidrot, ko īsti tas viss nozīmē.

Un versas pie tevis pēc palīdzības?

lorvaldsens pamaja ar galvu. Es nespēju atteikt.

Malone pasmaidīja. Cik daudz ir tadu draugu, kuri nopirktu veselu muzeju un izgatavotu visu eksponātu kopijas, zinot, ka tas tiks nodedzināts līdz pamatiem?

Kasiopeja zem loga pazuda no skata. Tad kafejnīcas ārdurvis atveras un aizveras, un atskanēja soļi uz metala kapnem, kas veda uz otro stāvu.

-Tu šodien visu laiku mērcējies, pajokoja Malone, kad sie­viete bija uznākusi augša.

Viņas mali bija sasieti zirgaste, džinsi un džemperis salijuši. Viss labais izskats pagalam.

Nav ne vainas.

Viņa ielūkojas Malonem acis. (ilaimotajs.

Man reizem uznāk.

Izņēmusi no maisiņa Malones portatīvo datoru, viņa paziņoja Torvaldsenam: Es lejupielādēju visu.

Ja zinātu, ka tu nesīsi to ara, lietu, sašuta Malone, būtu prasījis iemaksat drošības naudu.

Tev tas jāredz.

Es izstāstīju Kotonam par Eli, ieminejas Torvaldsens.

Krēslainā restorānā zale bija tukša. Malone mēdza tur vakari­ņot trīs vai četras reizes nedēļa, vienmēr pie ta paša galdiņa, ap­mēram taja paša laika. Viņam patika vienatne.

Kasiopeja paraudzījās uz. viņu.

Man ļoti žēl, viņš teica no sirds.

Paldies.

Un tev paldies, ka izglābi manu adu.

Tu pats būtu atradis iespēju tikt ara, es tikai to pasteidzināju.

Atceroties briesmas, kuras bija nokļuvis, viņš par to nejutās tik

pārliecināts.

Malone vēlējas uzzināt ko vairak par Eli Lundu, saprast, ka viņam izdevies iekļūt noslēgtas Kasiopejas sirdi. Tāpat ka Malo­ne, viņa to turēja aiz. septiņām atslegam. Taču viņš klusēja ka vienmēr, kad jutas draudēja ņemt parsvani.

Kasiopeja iesledza datoni un atvēra vairakus skenelus attēlus, lie bija vardi. Regaini peleki, vietām izplūduši, un visi grieķu valoda.

323. gada p.m.e., apmēram nedeļu pēc Aleksandra Liela nā­ves, Kasiopeja saka stāstīt, Babilona ieradas balzametaji no Ēģiptes. Bija vasara, un valdīja ellīgs karstums. Par spīti tam, līķis nebija sācis trudet, adas krasa vēl bija gandrīz ka dzīve. To visi uztvēra ka dievu dotu zīmi par Aleksandra diženumu.

Malone par to jau bija lasījis. Ir nu gan zīme. Viņš noteikti vēl bija dzīvs, tikai dziļa koma.

Tads ir musdienu uzskats. Bet tajos laikos neko tādu vēl nezinaja. Tāpēc balzamētāji ķeras pie darba un mumificeja viņa ķer­meni.

Malone pagrozīja galvu. Kaut kas traks. Senlaiku dižāko iekarotāju nogalināja balzamētāji.

Kasiopeja piekrītoši pasmaidīja. Mumifikacija parasti ilga vairakas dienas, jo līķis bija jāizžāvē, lai tas vairs nevarētu trū­dēt. Bet Aleksandram viņi izmantoja citu metodi. Viņu iegremdē­ja baltaja medu.

Malone zinaja par medus spēju pretoties pūšanai. Laika gaita tas kristalizējas, bet nemainas ta pamatsastavs, un karsējot to viegli var atjaunot.

Medus, turpināja Kasiopeja, būtu saglabajis Aleksandra ķermeni gan no iekšpuses, gan ārpuses vēl labak neka mumifika­cija. Pēc tam mirstīgas atliekas ietina zelta līķauta un ielika zelta sarkofaga, ietērptu mantijā un ar kroni galva, apliekot apkārt vēl medu. Pēc tam viņš gadu glabājās Babilona, līdz tika uzbuveta dārgakmeņiem rotata kariete. Tad beru procesija atstaja Babilonu.

Un sakas spēlītēs ar mironi, secināja Malone.

Kasiopeja pamaja ar galvu. Ta varētu teikt. Perdiks, viens no

Aleksandra ģenerāļiem, nakamaja diena pēc valdnieka nāves sa­sauca ciņu biedru arkartas sapulci. Aleksandra sieva, aziate Roksana, bija sestaja grūtniecības mēnesī. Perdiks gribēja nogaidīt līdz bērna piedzimšanai un tad izlemt, ko darīt. Ja tas bus zēns, viņš kļus par likumīgo mantinieku. Bet parejie viņam nepiekrita. Viņi nevēlējās monarhu, kas bulu pa pusei barbars. Viņi gribēja, lai par valdnieku kļusl Aleksandra pusbrālis Filips, lai gan, spriežot pēc visam ziņām, šis vīrs esot bijis garīgi slims.

Malone atcerējās agrak lasīto. Cīniņš sakas jau pie Aleksan­dra nāves gultas. lād Perdiks sasauca maķedoniešu asambleju un novietoja dalībnieku vidu Aleksandra liki, lai varētu uzturēt kārtību. Asambleja nolēma nesākt paredzeto Arabijas kampaņu un sadalīt impēriju. Cīņu biedru starpa tika sadalītas parvaldamas teritorijas. Ģenerāļu savstarpējos ķīviņos ātri izceļas dumpis. Vasaras beigas Roksanai piedzima dels, ko nosauca par Aleksan­dru IV. Lai saglabātu mieru, tika panākta vienošanās, ieceļot par valdniekiem mazo zēnu un pusbrāli Filipu, bet cīņu biedri parvaldija savas teritorijas neatkarīgi no abiem.

Kas notika talak? jautāja Malone. Pēc sešiem gadiem Aleksandra mate Olimpija nogalina ja pusbrāli. Viņa ienīda šo bēr­nu jau kopš dzimšanas, jo Maķedonijas Filips izšķiras no viņas, lai varētu apprecēt ta mati. Tad pēc dažiem gadiem tika noindēta Roksana un Aleksandrs IV. Neviens no viņiem ta arī netika pie valdīšanas.

Velak tika nogalināta arī Aleksandra masa, piebilda Tor­valdsens. Visi viņa asinsradinieki bija iznīcināti. Nepalika dzīvs neviens likumīgs mantinieks. Un pasaule dižaka impērija sabruka.

Bet kāda tam visam saistība ar ziloņu medaljoniem? Un kāda gan nozīme tam varētu būt mūsdienās?

Eli uzskatīja, ka visai liela, atbildēja Kasiopeja.

Malone juta, ka viņa kaut ko noklusē. Bet ka tu pati doma?

Viņa vilcinājās, it ka šaubīdamas, bet neveledamas izteikt to skaļi.

Tas nekas, viņš mierinaja. Pastastisi, kad būsi tam ga­tava.

Tad Malonem kaut kas ienaca prata, un viņš teica Torvaldsenam: Kas ir ar abiem pedejiem medaljoniem, kas atrodas Eiro­pa? Dzirdēju, ka tu jautāji Viktoram par tiem. Viņš droši vien jau devies tos meklēt.

Tur mēs esam viņu apsteiguši.

kāds jau ir tos atradis?

Torvaldsens ieskatijas pulksteni. Ceru, ka tagad jau vismaz vienu.