Nodevība Venēcijā

26 VENĒCIJA 20:45

Vincenti samaksaja ūdens taksometra vadītājam, tad izkāpa uz ielas un iegāja San Silva viena no Venēcijas lepnakajām viesnī­cām. Šeit nebija spēka ne cenu atlaides, ne īpašie brīvdienu pie­dāvājumi. Tikai četrdesmit divi grezni numuri kādreizējā dodža pili ar skalu uz Lielo kanālu. Plašais vestibils dižojas senlaiku izšķērdība romiešu kolonnas, dzīslots marmors, mākslās priekš­meti. Tas bija pilns ar cilvekiem, valdīja rosība un troksnis.

Piters O'Koners pacietīgi gaidīja klusa niša. O'Koners nebija atvaļinats armijas vai valdības izlūkdienesta aģents, bet gan vien­kāršs cilvēks, kuram piemita spiegošanas talants un lieki nemo­cīja sirdsapziņa.

Philogen Phannaceuticļue katru gadu izdeva miljonus plašas iekšejas drošības pasākumu sistēmas uzturēšanai, kas sargaja ko­mercnoslēpumus un patentus, bet O'Koners bija tieši pakļauts Vincenti modrs acu un ausu paris, kas ļava īstenot visu nepie­ciešamo savu interešu aizsardzībai.

Vincenti prata to novērtēt.

Pirms pieciem gadiem tieši O'Koners apspieda lielas Philogen akcionaru grupas dumpi pret Vincenti lēmumu vēl vairak izvērst uzņēmuma darbību Āzija. Pirms trim gadiem, kad kāds amerikaņu farmācijas gigants meģinaja agresīvi pārņemt uzņēmumu, O'Koners, terorizējot akcionarus, nepieļāva šo katastrofu, liet pa­visam nesen, kad Vincenti draudēja atlaišana no amata, O'Koners atrada pietiekami daudz kompromitējošu materialu valdes locek­ļu šantažai, lai piespiestu tos ne tikai atstat Vincenti izpilddirek­tora amata, bet arī atkartoti ievēlēt viņu par valdes priekšsēdētaju.

Vincenti atlaidas adas atzveltnes krēsla. ātri ieskatījies pulk­steni pie marmora sienas vīrs reģistratūras letes, viņš atcerejas, ka piecpadsmit pari deviņiem jabut restorānā. Tikko priekšnieks bija ērti iekārtojies, O'Koners pasniedza viņam dažas kopa sa­spraustas lapas, piebilstot: Tas pagaidam ir viss.

Vincenti ātri parlaida skatienu telefona zvanu un personisku sarunu atšifrējumiem, kas visi bija iegūti ar noklausīšanas iericem, izspiegojot Irinu Zovastinu. Izlasījis viņš jautāja: Viņa mekle ziloņu medaljonus?

Musu novērotāji, atbildēja O'Koners, pārliecinājās, ka viņa ir nosūtījusi šo medaljonu medības dažus savas personis­kas apsardzes vīrus. Vienu grupu vada pats Zovastinas apsar­dzes priekšnieks Viktors Tomass. Otra grupa devas uz Amsterda­mu. kai apslēptu šīs zādzībās, viņi visas Eiropas malas dedzina ēkas.

Vincenti zinaja visu par Zovastinas Svēto vienību. vēl viens piemērs viņas lielajai apsēstībai ar grieķiem. Vai viņi ir dabujuši tos medaljonus?

Vismaz četrus. Vakar viņi devas vēl pēc diviem, bet es vēl neko neesmu dzirdējis par rezultātiem.

Vincenti brīnījās. Mums jānoskaidro, kas viņai padoma.

Es ar to nodarbojos. Man izdevās uzpirkt dažus pils kalpo­tājus. EHemžel elektroniska novērošana noder tikai tad, kad viņa ir uz vietas. Bet viņa nepārtraukti pārvietojas. Šodien bija aizli­dojusi uz Ķīnas laboratoriju.

Par to jau bija pastastijis laboratorijas vaditajs Grants kindsijs.

-Ja jūs būtu redzējis, ka viņa izturējās, kad notika atentāta mē­ģinājums, jūsmoja O'Koners. Jāja tieši pretī uzbrucējam, izai­cinot viņu šaut. mēs vērojam ar teleobjektivu. Protams, viņa bija norīkojusi snaiperi uz jumta, kas bija gatavs novākt ļaundari. To­mēr tik drosmīgi doties viņam pretī! jūs droši zināt, ka viņai starp kājam nav pautu?

Vincenti iesmejas. To es pat netaisos parbaudit.

Tas sievišķis ir traks.

Tāpēc arī Vincenti bija mainījis savu lēmumu attiecība uz Florencieti. Desmit viru padome bija nolēmusi veikt iepriekšēju iz­meklēšanu gadījumam, ja vajadzētu likvidēt Zovastinu, un izlū­košanai nolīga Ilorencieti. Vincenti sākotnēji bija iecerejis uzdot Florencietim izpildīt nāves spriedumu, jo Zovastina bija šķērslis viņa plānu īstenošanai. Tāpēc viņš apsolīja dāsni samaksat Flo­rencietim, ja tam izdosies sarīkot ministres slepkavību.

Bet tad radas vēl spožākā doma.

Ja viņš pastāstītu Zovastinai par plānoto atentatu, tas varētu krietni veicināt viņas uzticēšanos Ligai. Tad viņš iegutu laiku sa­gatavot ko labaku kaut ko tadu, ko viņš perinaja jau vairakas nedēļas. Smalkaku. Atstājot mazak pedu.

Viņa atkal apmekleja to maju, stāstīja O'Koners. Pirms neilga laika. Viena izlavijās no pils, aizbrauca ar auto. Viņu no­filmēja kokos uzstādītās kameras. Tur viņa uzkavējas pusstundu.

Vai zināt, kāds ir viņas mīļākās pašreizējais stāvoklis?

Bez izmaiņam. mēs klausijamies viņu sarunu ar parabolis­ku monitoru no kadas netālās mājas. Savāds paris. Mīla un naids juku jukām.

Vincenti brīnījās, ka sieviete, kas parvaldija valsti ar tik nelo­kāmu nežēlibu, var nonākt tāda kaislības gūsta. Viņa dažus ga­dus bija precējusies ar bijušas Kazahstanas ārlietu dienesta vidē­ja ranga diplomātu. Protams, ta bija laulība tikai skata pec. kai slēptu viņas nevelamas seksuālās tieksmes. Tomēr visas ievāktās ziņas liecinaja, ka laulāto starpa valda labas attiecības. Viņas vīrs gaja boja autokatastrofa pirms septiņpadsmit gadiem, īsi pirms Zovastinas ievelešanas par Kazahstanas prezidenti un paris ga­dus pirms Federācijas izveidošanas. Karina Valde paradijas da­žus gadus velak, un ar viņu Zovastinai bija vienīgas ilgstošas per­soniskas attiecības, kas diemžel beidzās slikti. Tomēr, kad pirms gada ši sieviete atgriežas, Zovastina nekavējoties viņu pieņema un ar Vincenti palīdzību sagādāja visu nepieciešamo HIV arstešanai.

Vai mums vajadzētu rīkoties? viņš jautāja.

O'Koners pamaja ar galvu. Ja gaidīsim ilgāk, var būt par vēlu.

-Sagatavo visu. Es nedejas beigas došos uz, Federāciju.

Var sanakt ķepigi.

Vienalga. Tikai bez pirkstu nospiedumiem. Lai nebutu neka, ko varētu saistīt ar mani.