Nodevība Venēcijā

29 SAMARKANDA 2:50

Zovastina uzsmaidīja pavesta nuncijam. Tas bija patīkama izskata vīrietis ar iesirmiem kastaņbruniem matiem un vērīgam acīm. Amerikānis. Monsinjors Kolins Mišeners. Viņš parstāvēja jauno Vatikanu, ko bija izveidojis gadsimtos pirmais afrikaņu izcelsmes pavests. Šis sūtnis jau divreiz, bija ieradies lugt atļau­ju katoļu baznīcai darboties Federācija, bet viņa to bija atraidī­jusi. Lai gan valsti dominējošā reliģija bija islams, Centralazijas pamatiedzīvotaji nomadi vienmēr vairak paļavas uz saviem li­kumiem, nevis uz islama šariatu. Ģeogrāfiskā izolācija veicinā­ja sociālu neatkarību, pat neatkarību no Dieva, tāpēc Zovastina šaubijas, vai katoļus šeit uzņemtu labvēlīgi. Tomēr viņai vaja­dzēja ši baznīckunga palīdzību, tāpēc bija pienācis laiks patirgoties.

jūs laikam neesat naktsputns? viņa apjautājās, ievērojusi Mišenera seja nogurumu, ko viņš parak necentās slēpt.

Vai tad parasti nakts nav domata gulēšanai?

Mums abiem ir izdevīgāk, ja mus neredz kopa gaiša dienas laika. jūsu baznīca šeit nav parak liela cieņā.

-To mēs labprat mainītu.

Viņa paraustīja plecus. jūs gribat, lai cilvēki atsakas no gad­simtiem senam vērtībām. To nespēja panakt pat musulmaņi ar vi­su savu stingrību un morāles priekšrakstiem. jūs redzēsiet, ka re­liģijas organizatoriska un politiska loma ir daudz pievilcīgāka neka garīgas priekšrocības.

Svētais Tevs negrib pārveidot jūsu Federāciju. Viņš tikai lūdz atļauju Baznīcai iepazīstināt ļaudis ar musu ticību.

Zovastina pasmaidīja. Vai esat bijis musu svētvietās?

Nuncijs papurināja galvu.

Iesaku tas apskatīt. Tur jūs redzēsiet daudz ko interesantu. Vīrieši skūpsta un berze svētos priekšmetus un riņķo ap tiem. Sie­vietes piekļaujas svētajiem akmeņiem, lai veicinātu auglību. Piet­versiet uzmanību arī velmju kokiem un mongoļu stabiem, kas ro­tāti ar zirgu astru pušķiem un uzstādīti uz kapiem. Ļoti iecienīti ir amuleti un talismani. Cilvēki tic lietām, kam nav neka kopīga ar jūsu kristiešu Dievu.

-Šo ļaužu vidu paradas arvien vairak katoļu, baptistu, lute­rāņu un pat nedaudz budistu. Acīmredzot tomēr ir cilvēki, ku­riem vajadzīga citada ticība. Vai viņiem nav tadu tiesību?

Vel viens iemesls, Kāpēc Zovastina bija nolēmusi beidzot pie­krist pavesta sūtņa lugumam, bija Islama atdzimšanas partija. Lai gan jau pirms daudziem gadiem aizliegta, ta aktīvi darbojas pa­grīde, sevišķi Ferganas ielejā, bijušaja Uzbekistana. Viņa bija li­kusi slepus inficēt galvenos nemiera cēlājus, taču arī pēc līderu nāves partiju neizdevās iznicināt. Liela ka konkurence reliģiju star­pa, sevišķi, ja iesaistīsies tik ietekmīgs spēks ka Romas katoļu baz­nīca, liks islamistiem vērst savu naidu uz citiem ienaidniekiem, kas ir bistamaki par valdību. Tāpēc viņa paziņoja: Esmu nolē­musi atļaut Baznīcai ienākt Federācijā.

Priecājos, to dzirdot.

Ar nosacījumiem.

Smaids priestera laipnaja seja apdzisa.

Nav jau tik ļauni, mierinaja Zovastina. Man ir tikai viens neliels lugums. Rītvakar Venecija bazilika tiks atvērts Svēta Marka kaps.

Sūtņa seja pauda neizpratni.

jūs taču noteikti zināt Svēta Marka dzīvesstāstu un Kāpēc viņu apglabāja Venecija?

Mišeners pamaja ar galvu. kāds mans draugs slrada bazili­ka. mēs esam par to runājuši.

Zovastina zinaja šo stāstu. Marku, vienu no Kristus divpa­dsmit mācekļiem, ko Pēteris bija iecēlis par Aleksandrijas bīska­pu, m.e. 67. gada pagani nomocīja līdz nāvei. Kad tie meģinaja sadedzinat Marka līķi, vētra apdzēsa liesmas, ļaujot kristiešiem to nozagt. Marka ķermenis tika mumificēts un slepeni guldīts ka­penes, kur tas palika līdz ceturtajam gadsimtam. Kad kristieši at­kal bija atguvuši Aleksandriju, tie uzcēla greznas kapenes, kas kļuva par īpaši svētu vietu, kur iesvetija amata jaunos Aleksan­drijas patriarhus. Šis kapenes pardzivoja gan islama varu, gan septītā gadsimta persiešu un arabu iebrukumus.

Bet 828. gada Venēcijas tirgoņu grupa nolaupīja Marka ķer­meni.

Venecijai bija nepieciešams pārliecinošs politiskas un ekono­miskas neatkarības arguments. Romai bija Svētais Pēteris, Vene­cijai bus Marks. Taja paša laika Aleksandrijas garīdznieki bija ļo­ti noraizējušies par pilsētas svētajām relikvijām. Islama vara saka izturēties arvien naidigak. Iznicināja svētnīcas un dievnamus. Tāpēc Svēta Marka mirstīgas atliekas tika nozagtas ar kapeņu sargataju palīdzību.

Zovastinai patika ši notikuma detaļas.

Lai slēptu zādzību, Marka ķermenis tika nomainīts ar turpat netālu gulejušo Svēta Klaudiana līķi. Lai noslēptu balzamēšanas līdzekļa spēcīgo aromatu un atturētu varas pārstāvjus no kuģa parmeklešanas, ķermenis tika aptīts ar kāpostu lapu kartam un apkrauts ar cūkgaļas gabaliem. Tas iedarbojas musulmaņu ierēdņi, ieraugot cukgaju, šausmas aizbēga. Tad ķermeni ietina brezenta un uzcēla uz rajas gala. Nostāsts vesta, ka ceļojuma lai­ka Svēta Marka gars izglaba kuģi no bojāejas vētra.

828. gada janvari Marka ķermenis Venecija tika pasniegts dodžam, turpinaja Zovastina. Tas paslēpa svēta mirstīgas atlie­kas pili, bet velak tas pazuda un atkal atradas 1094. gada, kad lika oficiāli iesvetita tikko uzcelta Svēta Marka bazilika. Svēta mocekļa mirstīgas atliekas tika guldītas kapenes zem baznīcas, bet deviņpadsmitaja gadsimtā tas pārvietoja zem liela altara, kur atrodas vēl joprojām. Ši līķa vēsturē ir daudz mīklainu robu, vai piekrītat?

Ar relikvijām ta medz but.

Vispirms četrsimt gadus Aleksandrija, pēc tam gandrīz trīs gadsimtus Venēcijā Svēta Marka ķermenis bija pazudis bez pē­dām.

Nuncijs paraustīja plecus. Ticība, ministres kundze.

Aleksandrija ta arī nepiedeva šo zādzību, viņa turpinaja. Jo vairak tāpēc, ka Venēcija gadsimtiem ilgi cildinaja to ka svē­tu misiju. mēs taču saprotam, ka ta bija politiska nciba. Venēcieši zaga visa pasaule. Liela mēroga izlaupitaji, kas pievaca visu, kam tika klāt, lai izmantotu to sava laba. Svēto Marku, iespējams, var saukt par viņu vērtīgāko ieguvumu. līdz pat šai dienai viņš ir galvenais pilsētas simbols.

Kāpēc tad viņi atver kapu?

Koptu un etiopiešu baznīcu bīskapi un augstmaņi veļas atgūt Svēto Marku. 1968. gada jūsu pāvests Pavils VI uzdavinaja

Aleksandrijas patriarham dažas relikvijas, lai viņu nomierinātu. Taču tas nāca no Romas, nevis no Venecijas, tāpēc manevrs neiz­devās. Viņi grib atgul Svēta Marka ķermeni un sen jau apsprie­žas par to ar Romu.

Esmu strādājis par sekretāru pie pavesta Klementa XV. Es zinu par šim sarunam.

Zovastina sen jau nojauta, ka šis vīrs nav tikai vienkāršs nuncijs. Acīmredzot jaunais pavests ļoti rūpīgi izvēlējās savus sutņus. Tad jau jūs zināt, ka baznīca nekad neatdos šo ķermeni. Taču Venecijas patriarhs ar Romas atbalstu piekritis kompromi­sam jūsu afrikaņu pāvesta pasaules samierinašanas program­mas ietvaros. Tiks atdota tikai daļa no kapa guļošās relikvijas. Šā­di bus apmierinatas abas puses. Taču jautājums ir delikāts, sevišķi veneciešiem. Kas drīkst aiztikt viņu svēto! Viņa pašūpoja galvu. Tāpēc kapu atvērs slepeni, rītnakt. Izņems daļu svētā atlieku, pēc tam atdusas vietu atkal noslēgs. Neviens neka neuzzinās līdz oficiālām paziņojumam par dāvinājumu pēc dažām dienām.

-Jus esat lieliski informēta.

Sis temats mani īpaši interesē. Kapa apglabatais nav Svēta Marka ķermenis.

-Kas tad?

-Teiksim ta Aleksandra Lielā mirstīgas atliekas pazuda no Aleksandrijas ceturtajā gadsimta, un gandrīz tieši taja paša laika atkal paradijas Svēta Marka ķermenis. Marks tika guldīts Alek­sandra mauzolejam līdzīgas kapenēs un godināts tāpat ka pirms tam sešus gadsimtus Aleksandrs. Mani zinātnieki izpētījuši dau­dzus senos tekstus, dažus tādus, kas nekad nav parādījušies atklatiba…

Un jūs domājāt, ka Venēcijas bazilika ir apglabats Alek­sandrs Lielais?

Es negribu sacīt neko citu, ka tikai to, ka mūsdienās ar ONS analīzi var noteikt rasi. Marks dzimis kibija, viņa vecāki bija arabi. Aleksandrs bija grieķis. Jabut ieverojamām hromosomu atšķiribam. Zinātnieki teica, ka daudz var uzzināt arī no dentina izo­topu petījumiem, tomografijas un oglekļa datēšanas. Aleksandrs mira 323. gada p.m.e. Marks musu eras pirmaja gadsimta. arī to var zinātniski noteikt.

jūs gribat apgamt mirstīgas atliekas?

Ne vairak, ka to gatavojas darīt jusejie. Sakiet, ko viņi nogrie­zis?

Garīdznieks bridi apdomajas. Zovastina jau paša sākumā no­jauta, ka šoreiz viņš ieradies Samarkanda ar daudz lielākām pilnvaram neka iepriekš. Laiks pārliecināties, vai ta tiešam ir. Man vajadzīgas tikai dažas minūtes vienatnē pie atvērta sarkofaga. Ja es kaut ko izņemšu, neviens to nepamanīs. Atlīdzība par to jūsu baznīcas pārstāvji drīkstēs brīvi pārvietoties pa visu Federāciju, lai pārliecinātos, cik kristiešu atsauksies viņu aicinājumam. Taču jebkādu eku būvniecībai bus nepieciešama valdības atļauja. G.an jusu, gan mūsu pašu drošībai. Neapdomīga dievnamu celšana var izraisīt vardarbīgus protestus.

jūs gatavojaties pati doties uz Veneciju?

Viņa pamaja ar galvu. Es vēlētos, lai jūsu Svētais Tevs no­kārto man slepenu vizīti. Esmu dzirdējusi, ka baznīcai ir labi sa­kari Italijas valdība.

Ministres kundze, jūs taču saprotat, ka ar jūsu iespējamo atklajumu bus tāpat ka ar Turinas līķautu vai Marijas vīzijām. Viss atkarīgs no ticības.

Taču Zovastina zinaja, ka varētu būt arī konkrētāki pierādīju­mi. Ka bija teikts Ptolemaja mikla? Pieskaries zelta sapņa dziļākai būtībai.

-Tikai dažas minūtes vienatne. Tas ir viss, ko es ludzu.

Pavesta nuncijs klusēja.

Viņa gaidīja.

Es likšu Venēcijas patriarham atvēlēt jums šo laiku.

Zovastina bija uzminējusi pareizi. Viņš nebija atgriezies tuk­šam rokam. Vai tas ir vienkāršā nuncija vara?

-Trīsdesmit minūtes. Sakot no vieniem trešdienas nakti. mēs paziņosim Italijas varasiestādēm, ka jūs ieradisieties uz privātu pasakumu pēc baznīcas uzaicinājuma.

Viņa pamaja ar galvu.

Es nokārtošu, lai jūs ielaiž katedralē pa Ziedu vārtiem rietu­mu atrija. Tik veļa stunda galvenajā laukuma nebūs daudz cilvē­ku. Vai jūs būsiet viena?

Viņai bija apnikusi ši tincinašana. Ja tas ir tik svarīgi, tad varbūt labak aizmirsīsim visu.

Viņa redzeja, ka Mišeners ir pamanījis viņas dusmas.

Ministres kundze, ņemiet līdzi kādus pavadoņus vēlaties. Svētais Tevs tikai veļas, lai viss būtu jums pa pratam.