Tempļa ordeņa mantojums

ASTOTA NODAĻA

Malonu un Stefāniju aizveda uz Policijas departamenta ēku Roskildes nomalē. Ceļā viņi nesarunājās, jo abi zināja ga­na, lai saprastu, ka labāk ir klusēt. Malons skaidri apzinā­jās, ka Stefānijas braucienam uz Dāniju nav nekāda sakara ar Magelāna nodaļu. Stefānija nekad neveica slepeno aģen­tu uzdevumus. Viņa bija trīsstūra virsotnē ziņojumus visi iesniedza viņai Atlantā. Turklāt iepriekšējā nedēļā, kad viņa Malonam zvanīja un teica, ka grib redzēties ar viņu, Stefānija skaidri lika noprast, ka uz Eiropu brauc pavadīt atvaļi­nājumu. Nez kādu atvaļinājumu, Malons domāja, kad viņi tika ievesti un atstāti spilgti apgaismotā telpā bez logiem.

A, starp citu, kafejnīcā Nikolaj bija lieliska kafija, viņš teica. Izdzēru arī tavējo. Protams, pēc tam, kad biju sekojis tam cilvēkam līdz Apaļā torņa augšai un noraudzījies, kā viņš nolec lejā.

Stefānija neteica neko.

Redzēju, ka tu paķēri somu, kas bija nokritusi uz bru­ģa. Vai nemanīji mirušo vīrieti, kas gulēja tai līdzās? Varbūt neievēroji viņu. Šķiet, tu ļoti steidzies.

Pietiks, Koton, viņa sacīja tonī, ko viņš labi pazina.

Es vairs nestrādāju tev.

Kāpēc tad esi šeit?

Katedrālē es pats uzdevu sev šo jautājumu, bet lodes traucēja domāt.

Stefānija nepaspēja atbildēt, kad atvērās durvis un telpā ienāca gara auguma vīrietis ar rudiem matiem un gaišbrūnām acīm. Tas bija Roskildes policijas inspektors, kas viņus bija atvedis no katedrāles, un rokā viņam bija Malona pis­tole Beretta.

Es piezvanīju Amerikas vēstniecībai, kā jūs pieprasījāt, inspektors teica Stefanijai. Tā apstiprina jūsu identitāti un statusu Tieslietu ministrijā. Gaidu atbildi no mūsu Iekšlietu ministrijas, kā rīkoties. Viņš pievērsās Malonam. Mister Malon, ar jums ir gluži citādi. Jums ir pagaidu uzturēšanās atļauja Dānijā kā veikala īpašniekam. Viņš parādīja ieroci. Mūsu likumi neatļauj nēsāt ieroci, kur nu vēl šaudīties ar to mūsu nacionālajā katedrālē, kas ir pasaules kultūras man­tojuma sarakstā.

Man tīk pārkāpt tikai pašus svarīgākos likumus, Ma­lons teica, neļaujot, lai policists domā, ka nobiedējis viņu.

Es protu cienīt humora izjūtu, mister Malon. Taču šī lieta ir nopietna. Nevis man, bet jums.

Vai liecinieki pieminēja, ka tur bija trīs citi vīrieši, kuri sāka apšaudi?

Mums ir viņu apraksts. Tomēr viņi droši vien jau ir no­zuduši. Un jūs esat šeit.

Inspektor, ierunājās Stefānija. Par to situāciju esmu atbildīga es, nevis misters Malons. Viņa uzmeta policistam dusmīgu skatienu. Misters Malons reiz strādāja pie manis un domāja, ka man vajadzīga viņa palīdzība.

Vai jūs gribat teikt, ka apšaude nebūtu notikusi, ja ne­iejauktos misters Malons?

Nepavisam ne tā. Gribu vienīgi teikt, ka situācija kļuva nekontrolējama un ne jau mistera Malona vainas dēļ.

Viņas teikto inspektors uztvēra ar nepārprotamām ba­žām. Malons labi nesaprata, ko Stefānija grib darīt. Meloša­na nebija viņas stiprā puse, taču viņš nolēma inspektora klāt­būtnē neapstrīdēt viņas teikto.

Vai katedrālē jūs atradāties saskaņā ar Amerikas Savie­noto Valstu valdības oficiālu uzdevumu?

To es nedrīkstu teikt. Jūs taču saprotat.

Vai jūsu darbs ietver tādus uzdevumus, ko nedrīkst ap­spriest? Manuprāt, jūs esat juriste, vai ne?

Esmu. Taču mana nodaļa ir iesaistīta izmeklēšanā, kas saistās ar nacionālo drošību. Patiesībā tas ir mūsu pastāvē­šanas galvenais mērķis.

Inspektoru, šķiet, tas nebija iespaidojis.

Ko jūs darāt Dānijā, misis Nela?

Atbraucu apmeklēt misteru Malonu. Neesmu tikusies ar viņu vairāk kā gadu.

Vai tas bija jūsu brauciena vienīgais iemesls?

Mēs varētu nogaidīt, līdz saņemsim atbildi no Iekšlie­tu ministrijas.

Patiešām brīnums, ka tajā juceklī neviens netika ievai­nots. Bojāti daži izcili pieminekļi, bet traumu nav.

Es sašāvu vienu no tiem vīriem, teica Malons.

Varbūt jūs viņam trāpījāt, taču viņš nav asiņojis.

Tas nozīmēja, ka tiem vīriešiem bijušas ložu necaurlaidī­gas vestes. Komanda bija sagatavojusies, taču… kam?

Cik ilgi jūs paliksiet Dānijā? inspektors jautāja Stefā­nijai.

Rīt braukšu projām.

Atvērās durvis, un formas tērpā ģērbies policists pasnie­dza inspektoram papīra lapu. Viņš to izlasīja, tad sacīja:

Acīmredzot jums ir daži ietekmīgi draugi, misis Nela. Mana priekšniecība raksta, lai ļauj jums iet un neuzdod ne­kādus jautājumus.

Stefānija devās uz durvīm.

Piecēlās arī Malons.

Vai tajā dokumentā esmu pieminēts es?

Man jāatbrīvo arī jūs.

Malons pastiepa roku pēc pistoles. Inspektors to negrasījās viņam dot.

Te nav norādīts, ka jāatdod ierocis.

Malons nolēma nestrīdēties. Šo jautājumu varēja nokār­tot vēlāk. Tagad vajadzēja runāt ar Stefāniju.

Viņš ātri izmetās pa durvīm un ieraudzīja viņu.

Stefānija apcirtās riņķī un paskatījās uz Malonu, cieši sa­kniebusi lūpas.

Koton, esmu pateicīga par to, ko izdarīji katedrālē. To­mēr klausies labi uzmanīgi! Nebāz degunu manos darījumos!

Tev nav nekādas jēgas par to, ko dari. Katedrālē tu iekļuvi slazdā gluži nesagatavota. Tie vīrieši gribēja tevi no­galināt.

Kāpēc tad viņi to neizdarīja? Viņi to varēja, pirms iera­dies tu.

Tāpēc rodas vēl jo vairāk jautājumu.

Vai tev grāmatveikalā darba nepietiek?

Pilnīgi pietiek.

Tad dari to! Kad pagājušajā gadā atvaļinājies, tu skaid­ri pateici, ka esi noguris apzināties, ka uz tevi var šaut. Šķiet, tu sacīji, ka tas jaunais dāņu labdaris piedāvā tev dzīvi, kādu allaž esi vēlējies. Tad izbaudi to!

Tu pati taču zvanīji un gribēji mani apciemot.

Tā nebija laba ideja.

Tas vīrietis šodien nebija zaglis.

Nejaucies šajā lietā!

Tu esi man pateicību parādā. Es paglābu tevi no bēdī­ga gala.

Tev to neviens nelika darīt.

Stefānija…

Pie velna, Koton! Negrasos atkārtot vēlreiz. Ja turpi­nāsi jaukties manās darīšanās, man nekas cits neatliks kā rī­koties.

Malons sastinga.

Ko tad tu domā darīt?

Tavam dāņu draugam nav visu vajadzīgo sakaru. Arī es varu šo to panākt.

Tad tik uz priekšu, Malons teica, juzdams, ka augšup kāpj dusmas.

Stefānija neatbildēja. Viņa brāzās projām.

Malons gribēja doties viņai pakaļ un pabeigt sarunu, bet nolēma, ka viņai taisnība. Stefānijas darījumi neattiecās uz viņu. Un viņš šim vakaram jau bija savārījis diezgan nepa­tikšanu.

Laiks doties mājās.