1. NODAĻA PLAŠAS VALODAS PAR EKSKURSIJU * CEĻOJUMA PROGRAMMA * PILNTIESĪGS EKSKURSIJAS DALĪBNIEKS * DEZERTEJUŠAS SLAVENĪBAS

Mēnešiem ilgi visas Amerikas avīzes izrakstījās par lielo izpriecas braucienu uz Eiropu, šī ekskursija tika apspriesta neskaitāmās ģimenēs. Tāds izpriecas brauciens bija kaut kas pavisam jauns — nekas tam­līdzīgs vēl nebija piedzīvots — un izraisīja dedzīgu interesi, kādu izraisa visi jaunumi. Brauciens bija iecerēts kā milzu apmēra pikniks. Ekskursijas dalībnieki vis nepiepildīs kādu netīru kuģīti ar jaunību, skaistumu, plātsmaizēm un taukos vārītiem virtuļiem, lai aizpukšķinātu pa nieka upīti, izkāptu malā zaļā pļavā un nomocītos visu garo vasaras dienu dažādās draiskulībās, izliekoties, ka vareni uzjautrinās, nē, viņi, karogiem plīvojot un salūtlielgabalu šāviņiem dunot, dosies ceļā lieliskā tvaikonī, lai baudītu karalisku atpūtu viņpus lielā okeāna svešās pasaules malās, daudzās zemēs ar slavenu vēsturi! Mēnešiem viņi kuģos pa brāzmaino Atlantijas okeānu un saules apmirdzēto Vidusjūru; dienā viņi pastaigāsies pa klājiem, piepildot kuģi ar līksmām balsīm un smiekliem vai lasot romānus un dzeju kuģa skursteņa pavēnī, bet varbūt, pārliekušies pār bortu, vēros medūzas un nautilus, haizivis, vaļus un citus jūras dzelmju briesmoņus; vakaros dejos uz augšējā klāja milzīgā balles zālē, kas sniegsies no apvāršņa līdz apvārsnim ar debess velvi griestu vietā, kur spīguļos visskaistākie gaismekļi — zvaig­znes un majestātiskais mēness; dejos un pastaigāsies, un smēķēs, un dziedās, un nodosies mīlestībai, un meklēs debesīs zvaigznājus, kas nelīdzinās pagalam apnikušajam Lielajam Lācim; un viņi redzēs divdesmit svešas flotiles un divdesmit nepazīstamu tautu tikumus un tērpus; skatīs puspasaules dižākās pilsētas; brāļosies ar dižciltīgiem ļaudīm un draudzīgi tērzēs ar karaļiem un prinčiem, ar lielmogoliem un varenu impēriju valdniekiem!

Iecere bija drosmīga, dzimusi ģeniālā galvā. Tā tika plaši izreklamē­ta, taču tas nemaz nebija vajadzīgs: pasākuma drosmīgā oriģinalitāte, neparastība, vilinājums un grandiozums izraisīja valodas visā zemē, un tas tika pārspriests katrā ģimenē. Kurš gan spēja izlasīt ekskursijas programmu, neiekvēlodamies ilgās kļūt par brauciena dalībnieku? Atkārtošu to šeit vārdu pa vārdam. Programma ir skaidra kā visprecīzākā karte. Un labāku ieskaņu es šai grāmatai nevarētu atrast.

Bruklinā 1867. gada 1. februāri

Es, zemāk parakstījies, esmu nolēmis noorganizēt ekskursiju ar šādu programmu.

Es pats vadīšu pirmšķirīgu tvaikoni, kas spēj uzņemt simt piecdesmit pirmās klases pasažieru; tāds kuģis tiks izraudzīts izmeklētas sabiedrī­bas uzņemšanai, neizmantojot vairāk par trim ceturtdaļām kuģa kapacitātes. Ir pamats ticēt, ka šo sabiedrību it viegli varēs sapulcēt, tālu nemeklējot, un ceļojumā kopīgi dosies draugi un paziņas.

Kuģī būs visas iespējamās ērtības, ieskaitot bibliotēku un mūzikas instrumentus.

Līdzi brauks pieredzējis ārsts.

Izbraucot no Ņujorkas aptuveni 1. jūnijā, kuģis pa visērtāko maršrutu šķērsos Atlantijas okeānu un pēc apmēram desmit dienām, izbraucot cauri Azoru salu grupai, sasniegs Sanmigelu. Tur pasažieri pavadīs vienu vai divas dienas, mielojoties ar augļiem un baudot šo salu mežonīgo skaistumu; tad kuģis dosies tālāk, lai pēc trim vai četrām dienām piestātu Gibraltārā.

Divas trīs dienas tiks veltītas lielisko pazemes nocietinājumu aplūkošanai; saņemt atļauju šo galeriju apskatei nav grūti.

No Gibraltāra, braucot gar Spānijas un Francijas piekrasti, triju dienu laikā tiks sasniegta Marseļa. Šeit pasažieriem būs daudz laika ne vien iepazīt sešus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas dibināto pilsētu ar tās mākslīgo ostu — labāko šāda veida ostu Vidusjūras krastos, bet arī apmeklēt Parīzi Lielās izstādes laikā un pa ceļam arī skaisto Lionas pilsētu, no kuras augstākajām vietām skaidrā laikā labi var saredzēt Monblānu un Alpus. Pasažieri, kas vēlēsies uzkavēties Parīzē ilgāk, varēs vēlāk atgriezties caur Šveici un pievienoties pārējiem ceļabied­riem Dženovā.

No Marseļas līdz Dženovai ir vienas nakts brauciens. Ekskursan­tiem būs izdevība aplūkot šo «lielisko piļu pilsētu» un apmeklēt Kolumba dzimto vietu, kur var nokļūt, nobraucot divpadsmit jūdžu pa skaisto, Napoleona I būvēto ceļu. No Dženovas pasažieri varēs doties ekskursijās uz Milānu, Komo un Madžores ezeriem vai uz Milānu un Veronu (kas slavena ar saviem nocietinājumiem) vai Paduju un Venēciju. Tie pasažieri, kas vēlēsies apmeklēt Parmu (slavenu ar Korredžo freskām) un Boloņu, varēs turpināt ceļu vilcienā līdz Florencei un pievienoties pārējiem Livornā, tādā veidā iepazīstoties ar pilsētām, kur atrodas izcilākie Itālijas mākslas pieminekļi.

Brauciens gar piekrasti no Dženovas uz Livornu ilgs vienu nakti, pēc tam paredzēts pietiekami ilgs laiks, lai varētu apmeklēt Florenci, tās pilis un gleznu galerijas; Pizu — ar katedrāli un «Krītošo torni»; Luku — ar tās pirtīm un romiešu amfiteātri; Florence — pats tālākais punkts — atrodas tikai sešdesmit jūdžu no Livornas un sasniedzama, braucot ar vilcienu. Brauciens no Livornas uz Neapoli (ar piestāšanu

Čivitavekijā, lai izsēdinātu tos, kas no turienes vēlēsies doties uz Romu) ilgs apmēram trīsdesmit sešas stundas; kuģis brauks gar Itālijas piekrasti, tuvu garām Kaprērai, Elbai un Korsikai. Veikts viss nepieciešamais, lai Livornā nolīgtu loci kuģa piev3dīšanai pie Kaprē- ras, kur, ja būs iespējams, paredzēts apmeklēt Garibaldija māju.

Pasažieri varēs apskatīt (braucot pa dzelzceļu) Romu, Herkulānu, Pompeju, Vezuvu, Vergilija kapu un, iespējams, arī Pestumas drupas.

Nākamā interesantā apstāšanās vieta būs Palermo, Sicīlijas skais­tākā pilsēta, ko kuģis no Neapoles sasniegs vienā naktī. Tur ekskur­santi pavadīs vienu dienu, un vakarā sāksies brauciens uz Atēnām.

Braucot gar Sicīlijas ziemeļu piekrasti, cauri Eolu salu grupai, varēs saredzēt Stromboli un Vulkānu, kas abi ir aktīvi vulkāni, bet Mesīnas šaurumā kuģim vienā pusē paliks «Scilla» un otrā —«Haribda», turklāt būs saredzams vulkāns Etna; tālāk, braucot gar Sicīlijas austrumu un Itālijas dienvidu, bet Grieķijas rietumu un dienvidu piekrasti, pavērsies skats uz senatnīgo Krētas salu, tad kuģis iebrauks Atēnu līcī un Pirejas ostā un pēc divarpus vai trim dienām sasniegs Atēnas. Pēc neilgas uzturēšanās tur ceļotāji šķērsos Salamīnas līci, vienu dienu pavadīs Korintā un dosies tālāk uz Konstantinopoli, pa ceļam izbraucot cauri Grieķijas arhipelāgam, Dardaneļiem, Marmora jūrai un Zelta Raga vārtiem, un nonāks pie mērķa apmēram četrdesmit astoņas stundas pēc izbraukšanas no Atēnām.

No Konstantinopoles apmēram divdesmit četru stundu ilgs ceļš vedīs cauri skaistajam Bosforam, pāri Melnajai jūrai uz Sevastopoli un Balaklavu. Tur paredzēts uzkavēties divas dienas, aplūkojot ostas nocietinājumus un Krimas kara kaujulaukus; pēc tam atgriešanās cauri Bosforam, piestājot Konstantinopolē, lai uzņemtu pasažierus, kas būs vēlējušies tur uzkavēties; no turienes brauciens turpināsies pa Marmora jūru, cauri Dardaneļiem gar Āzijas krastiem — seno Troju un Lidiju — uz Smirnu, kas atrodas divu vai divarpus dienu braucienā no Konstantinopoles. Tur kuģis uzkavēsies ilgāk, lai ceļotājiem būtu iespēja apmeklēt Efesu, kas sasniedzama, nobraucot piecdesmit jūdzes ar vilcienu.

Ceļš no Smirnas uz Svēto zemi vedīs cauri Grieķijas arhipelāgam garām Patmosas salai, gar Āzijas piekrasti, seno Pamfīliju un Kipras salu, līdz pēc trim dienām būs sasniegta Beiruta. Beirutā paredzēta uzkavēšanās, lai ceļotāji varētu apmeklēt Damasku, tad tvaikonis dosies tālāk uz Jafu.

No Jafas būs iespēja apmeklēt Jeruzalemi, Jordānas upi, Tibērijas ezeru, Nācareti, Betāniju, Betlēmi un citas Svētās zemes vietas, kas in­teresēs ceļotājus, un šeit ekskursanti, kuri būs vēlējušies ceļot no Beiru- tas pa zemes ceļu, ietverot pārgājienā Damasku, Galileju, Kapernau- mu, Samāriju, Jordānas upi un Tibērijas ezeru, varēs atgriezties uz kuģa.

Pēc izbraukšanas no Jafas nākamā interesantā apstāšanās vieta būs Aleksandrija; brauciens līdz turienei ilgs divdesmit četras stundas. Tur būs vērts apskatīt Cēzara pils drupas, Pompeja Kolonnu, Kleopatras Adatu, katakombas un senās Aleksandrijas drupas. Dažās stundās pa dzelzceļu iespējams nokļūt Kairā, kas atrodas simt trīsdesmit jūdžu no Aleksandrijas, un no Kairas var doties ekskursijā uz senās Memfisas atrašanās vietu, Jāzepa labības klētīm un piramīdām.

No Aleksandrijas ceļš griezīsies mājup, piestājot Maltā, Kaljāri (Sardlnijā) un Palmā (Maljorkā)— tās visas ir grandiozas ostas ar skaistām ainavām un augļu pārbagātību.

Katrā no šīm vietām kuģis uzkavēsies vienu vai divas dienas un, vakarā izbraucot no Parmas, nākamajā rītā sasniegs Valensiju Spānijā. Šajā Spānijas krāšņajā pilsētā paredzēts uzturēties divas dienas.

No Valensijas mājupceļš turpināsies gar Spānijas piekrasti apmē­ram divu jūdžu attālumā no Alikantes, Kartahenas, Palosas un Ma- lagas, pēc aptuveni divdesmit četrām stundām sasniedzot Gibraltāru.

Tur kuģis uzturēsies vienu dienu, tad dosies tālāk uz Madeiru, ko sasniegs apmēram pēc trim dienām. Kapteinis Marjets* raksta: «Nezinu nevienas citas vietas uz zemeslodes, kas cilvēku tā pārsteigtu un sajūsminātu, to pirmoreiz ieraugot, kā Madeira.» Madeirā paredzēts uzkavēties vienu vai divas dienas, varbūt pat ilgāk, ja laiks atļaus; pēc tam, braucot starp salām, kur, iespējams, izdosies saskatīt Tenerifes virsotni, kuģis pa Transatlantijas dienvidu maršrutu šķērsos okeānu ziemeļaustrumu pasātu zonā, kur droši var cerēt uz jauku, tīkamu laiku un mierīgu jūru.

Vēl paredzēts piestāt Bermudu salās, kas atrodas tieši šajā maršrutā apmēram desmit dienu braucienā no Madeiras, un pēc neilgas uzturēšanās pie mūsu draugiem bermudiešiem ceļš vedīs taisni uz mājām, kur nokļūsim aptuveni pēc trim dienām.

Jau tagad tiek saņemti lūgumi no Eiropā dzīvojošiem cilvēkiem, kas vēlas pa ceļam piebiedroties mūsu ekskursijai.

Ceļotājiem kuģis būs īstas mājas, un, ja kādam gadīsies sasirgt, viņam netrūks labu draugu un gādīgu kopēju.

Ja kādā no uzskaitītajām ostām plosīsies epidēmija, kuģis tajās neiegriezīsies, bet aizstās tās ar citām, ne mazāk interesantām vietām.

Maksa par ceļojumu katram pieaugušam pasažierim noteikta 1250 dolāru skaidrā naudā. Kajīšu un vietu izvēle ēdamzālē notiek biļešu iegādes kārtībā; pasažieru skaitā uzņems tikai pēc tam, kad mantzinim būs iemaksāti desmit procenti no dalības maksas.

Pasažieri, ja vēlēsies, ostās varēs palikt uz kuģa bez papildu piemaksas; visi izdevumi par pasažieru izvešanu krastā ieskaitīti biļetē.

Pilnā mērā par biļeti jāsamaks, to saņemot, jo tādējādi vislabāk veicami nepieciešamie priekšdarbi, lai kuģis varētu laikus iziet jūrā.

Lūgumi par uzņemšanu pasažieru skaitā pirms biļetes iegādes jāiesniedz īpašā komitejā apstiprināšanai.

Ceļojuma laikā iegādātos mākslas priekšmetus un suvenīrus pasa­žieri drīkstēs vest uz mājām tvaikonī bez speciālas piemaksas.

Piecus zelta dolārus dienā, pēc mūsu domām, var uzskatīt par korekti aprēķinātu summu, lai segtu visus ceļojuma izdevumus, pasažie­riem uzturoties krastā, kā arī visās tajās vietās, kur viņi vēlēsies palikt ilgāku laika sprīdi.

Būs iespējams pagarināt ekskursiju, kā ari mainīt maršrutu, ja par to nobalsos vienprātīgi visi pasažieri.

Čārlzs K. Dunkans, Volstr'itā 117, Ņujorkā

R.R.G…………………. mantzinis.

KANDIDĀTU PIEŅEMŠANAS KOMITEJA

Dž. T. H- eskv. R. R. Dž___________ eskv. C. K. Dunkans

Kapt. V. V. S. K. V. K. Dž. T. H. Č. K. Dunkans

TVAIKOŅA IZRAUDZĪŠANAS KOMITEJA

. Apdrošināšanas sabiedrības inspektors .ASV un Kanādas inženieris konsultants .eskv.

P. S. Ekskursijai nofraktēts ļoti skaistais un izturīgais tvaikonis ar borta riteņiem «Kveikersitija», kas izbrauks no Ņujorkas ostas 8. jūnijā. No valdības saņemtas ieteikuma vēstules varas iestādēm ārzemēs.

Vai šajā programmā būtu atrodams jel viens trūkums, kas spētu mazināt tās nekļūdīgo pilnību? Itin nekas, ko cilvēka prāts spētu iedomāties. Parīze, Anglija, Skotija, Šveice, Itālija, Garibaldijs! Grieķi­jas arhipelāgs! Vezuvs! Konstantinopolel Smirna! Svētā zemei Ēģipte un «mūsu draugi bermudieši»! Eiropieši, kas tik ļoti vēlas piedalīties ekskursijā,— izvairīšanās no epidēmijām — krastā izcelšana par baltu velti — ārsts uz kuģa — ja pasažieri vienprātīgi nobalso, ekskursiju var pārvērst ceļojumā apkārt zemeslodei — barga «kandidātu pieņem­šanas komiteja»— tikpat barga «tvaikoņa izraudzīšanas komiteja»— tikpat stingri izraudzīts kuģis! Tādam kārdinājumam pretoties nebūtu bijis neviena cilvēka spēkos. Es steigšus devos uz mantziņa kantori un iemaksāju savus desmit procentus. Uzgavilēju, kad uzzināju, ka vēl atlikušas dažas brīvas kajītes. Visiem spēkiem izvairījos doties rokās nežēlīgajai kandidātu atlases komitejai, kas pārbaudītu manu perso­nību, toties atsaucos uz visiem savas pilsētas ievērojamākiem vīriem, galvenokārt uz tādiem, kuri par mani vispār nekā nezināja.

Drīz pēc tam tika publicēts papildinājums programmā ar paziņo­jumu, ka uz kuģa tiks lietota Plimutas garīgo dziesmu grāmata. Tūdaļ iemaksāju visu atlikušo naudu.

Man izsniedza kvīti, un es likumīgā kārtā biju oficiāli atzīts par ekskursijas dalībnieku. Tas mani darīja laimīgu, tomēr šī sajūta nespēja ne tuvu līdzināties atskārtai, ka esmu «izraudzīts».

Programmas papildinājumā ekskursantiem tika arī ieteikts apgādā­ties ar nelieliem mūzikas instrumentiem laika pakavēšanai uz kuģa, ar segliem ceļojumam pa Sīriju, zaļām brillēm, saulsargiem un šķidrau­tiem, ko valkāt Ēģiptē, izturīgiem tērpiem ceļojumam pa Svēto zemi. Bez tam tur bija atgādinājums: kaut gan kuģa bibliotēkā lasāmviela būs plašā izvēlē, būtu tomēr labi, ja katrs pasažieris paņemtu līdzi pāris ceļvežu, Bībeli un literatūru, kurā atrodami padomi ceļotājiem. Bija pievienots arī vesels Svētajai zemei veltītu grāmatu saraksts, jo Svētā zeme ietilpa ekskursijas maršrutā un, kā likās, bija pasākuma nagla.

Bija iecerēts, ka braucienā piedalīsies godājamais reverends Henrijs Vords Bīčers,* taču neatliekami pienākumi spieda viņu no šā nodoma atteikties. Mums būtu bijis vieglāk un tīkamāk pieciest dažu citu pasažieru iztrūkumu. Braucējos bija ieskaitīts arī ģenerālleitnants Šērmans*, bet karš ar indiāņiem prasīja viņa klātbūtni prērijā. Savu vārdu pasažieru sarakstā bija ierakstījusi kāda populāra aktrise, tofriēr atgadījās kaut kas, kādēļ viņa nevarēja braukt. Ari «Potomakas bundzinieks»* dezertēja, un — ak vai!— mūsu vidū vairs nepalika neviena slavenība!

Taču Jūrniecības ministrija mums apsolīja dot «lielgabalu bateriju» (kā bija teikts arī prospektā), ar ko raidīt atbildes šāviņus karaļu salūtiem; bez tam mūsu rīcībā joprojām paliks jūrniecības ministra parakstīts dokuments, kurā viņš lūdza laipni uzņemt «ģenerāli Šēr- manu un viņa pavadoņus Vecās pasaules galmos un karaspēku Galvenajās mītnēs», lai gan man šķita, ka tiklab ieteikuma vēstule, kā ari lielgabali bija nedaudz zaudējuši sākotnējo mirdzumu. Bet galu galā — vai tad mums nepalika vilinošā programma, kas solīja Parīzi, Konstantinopoli, Smirnu, Jeruzalemi, Jēriku un «mūsu draugus bermu- diešus»? Ko gan vēl vairāk kārot?

Загрузка...