Vientieši ārzemēs Jeb Jauno svētceļnieku gaitas

KOMENTĀRI [15]

VIENTIEŠI ĀRZEMĒS JEB JAUNO SVĒTCEĻNIEKU GAITAS

1. nodaĻa

18. lpp. Kapteinis Marjets (1792—1848)—angļu rakstnieks, jūrnieku piedzīvojumu romānu autors.

20. lpp. Henrijs Vords Bīčers (1813—1887)—amerikāņu garīdznieks,

«Krusttēva Toma būdas» autores Herietas Bīčeres-Stovas (1811 — 1896) brālis.

Šērmans Viljams Tekumze (1820—1891)— ģenerālis, viens no galvenajiem ziemeļnieku vadoņiem amerikāņu Pilsoņu karā (1861 —1865); buržuāziskie vēsturnieki viņu cildina kā cīnītāju par nēģeru atbrīvošanu no verdzības. Pēc Pilsoņu kara, būdams Rietumu kara apgabala pavēlnieks, Šērmans vairākkārt apspieda indiāņu cilšu sacelšanās.

Potomakas bundzinieks — domājams, R. H. Henderšots, ievēro­jams amerikāņu Pilsoņu kara dalībnieks, iesaukts par «Rapahan- nokas bundzinieku». Rapahannokas un Potomakas upes tek netālu viena no otras. Tādējādi izskaidrojama Tvena neprecizi­tāte.

2. NODAĻA

21. lpp. . . . caur baismīgās komitejas kamieļa aci. ..— autors pārfrāzē­

jis evaņģēlijā minēto pamācību: «Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.» Smitsona institūts — zinātniskās pētniecības institūts, kas nodar­bojas galvenokārt ar dabaszinātņu problēmām; nodibināts Vašin­gtonā par Dž. Smitsona ziedotiem līdzekļiem.

5. NODAĻA

32. lpp. «.. . kā Jozua» .. .— Jozua — izraēliešu karavadonis, kuru

dievs Jahve bija apveltījis ar brīnumdarītāja spējām. Jozua, teikts Bībeles leģendā, pavēlējis saulei un mēnesim apstāties, lai viņš tumsas aizsegā varētu sakaut savus pretiniekus.

6. NODAĻA

39. lpp. Rusa bruģis — ar cementu sastiprinātu akmens plātņu bruģis.

Nosaukts izgudrotāja vārdā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados šādi tika nobruģēts Ņujorkas Brodvejs, bet drīz vien izrādījās, ka bruģis ir ļoti neizturīgs.

40. lpp. … dziedādami «Džonu Braunu» .. .— Ziemeļu štatu karavīru

sacerēta dziesma Amerikas Pilsoņu kara laikā fermera Džona

Brauna piemiņai. Dž. Brauns atdeva dzīvību cīņā par nēģeru atbrīvošanu no verdzības. Viņa organizētā varonīgā sacelšanās pret vergturiem 1859. gadā bija viens no iemesliem, kuru dēļ 1861. gadā sākās Pilsoņu karš.

8. NODAĻA

Pēteris Vientuļnieks — mūks, fanātisks pirmā krustakara (1096—1099) sludinātājs. Viņš vadīja «zemās kārtas» krustnešu galveno karaspēku.

Memnons — sengrieķu varonis, rītausmas dievietes Ēosas dēls. Seit runa ir par statuju, ko faraons Amenofiss III uzstādīja Nīlas kreisajā krastā netālu no Tēbām. Grieķi statuju nosauca par Memnonu, jo leģenda stāsta, ka rītausmā no tās atskanējušas trīsuļojošas skaņas, it kā sveicot jauno dienu. Hesperīdu dārzs — sengrieķu mitoloģijā — dārzs ar zelta ābo­liem, ko apsargāja nimfas hesperīdas.

9. NODAĻA

«Ai, vientulība, kur slēpjas burvība,

Ko viedie redz tavā vaigā?»— Rindas no angļu dzejnieka Viljama Kaupera (1731 — 1800) dzejoļa, ko viņš veltījis Aleksan­dram Selkirkam — matrozim, kas izglābās kuģa bojāejā un ilgus gadus nodzīvoja uz vientuļas salas.

10. NODAĻA

4. jūlijs— Amerikas neatkarības diena, kas izsludināta 1776. gadā. ASV nacionālo svētku diena.

11. NODAĻA

51. lpp.

52. lpp.

57. lpp.

57. lpp.

64. lpp.

Boreū pili (pie Marseļas) 18. gadsimtā uzbūvējis muižnieku kārtā iecelts ieroču ražotājs. Kopš 19. gadsimta vidus pils, kurā atrodas vērtīgas gleznas un citas raritātes, pieder pilsētai, un tur iekārtots muzejs.

13. NODAĻA

.. . nožēlojamu fiasko Strasburgā . . .— tā bija viena no Luija-Napoleona Bonaparta avantūrām. 1836. gadā viņš mēģi­nāja sadumpot Strasburgas garnizonu; par to karaļa Luija Fiiipa valdība viņu izraidīja no Francijas. Kādu laiku nodzīvojis ASV, Luijs-Napoleons atgriezās Francijā.

80. lpp.

81. lpp.

…gulēja Hama cietokšņa kazemātā . ..— 1840. gadā Luijam- Napoleonam piesprieda mūža ieslodzījumu Hama cietoksnī, bet 1846. gadā viņš no turienes aizbēga uz Angliju. Muhameds-Ali (1769—1849)—Ēģiptes pašā (vicekaralis), pēc izcelsmes albānis. Viņš pārkārtoja armiju pēc Eiropas armiju parauga, pievienoja savai teritorijai Sīriju un Palestīnu. Ēģipte, kas ietilpa Otomanu impērijā, viņa valdīšanas laikā kļuva tik spēcīga, ka sāka apdraudēt sultāna varu. 1839. gadā Muhameds-

Ali sakāva turku armiju, bet Anglijas iejaukšanās rezultātā bija spiests atteikties no tālākiem mēģinājumiem izcīnīt Ēģiptei neatkarību.

14. NODAĻA

82. lpp. Zans Bezbailīgais (Jean Sanspeur)— Burgundijas hercogs, 1407.

gadā izrēķinājās ar savu pretinieku Orleānas hercogu, uzpirk- dams astoņpadsmit algotus slepkavas.

. .. skanot pateicības lūgsnām par prezidenta varas atjauno­šanu . ..— Francijas Otrajā republikā prezidenta varu atjaunoja 1848. gadā, bet jau 1851. gadā prezidents Luijs-Napoleons sagrāva demokrātisko iekārtu un 1852. gadā kļuva par ķeizaru.

85. lpp. Tems O'Šenters — varonis skotu dzejnieka R. Bērnsa poēmā,

kurš bija nokļuvis raganu sabatā.

86. lpp. … visā toreizējā pasaulē pazīstams trubadūrs.— Tas bija provan-

sietis Arno de Katelāns, ko Savojas grāfiene sūtīja uz Francijas karaļa Filipa Skaistā galmu. Karalis izsūtīja trubadūram pretī bruņotu apsardzi. Apsardzes kapteinis, padzirdējis, ka Arno nes dārglietas, ko dāvināt karalim, sūtni nogalināja, bet atrada vienīgi Provansas smaržas. Atgriezies viņš paziņoja, ka trubadū­ram uzbrukusi laupītāju banda un to noslepkavojusi, tomēr drīz vien pats sevi nodeva, iesvaidīdamies ar smaržzālēm, kādas izgatavoja vienīgi Provansā.

. . . viens puisis ar neizrunājamu uzvārdu . . .— runa ir par poļu patriotu Berezovski, kas izdarīja atentātu pret caru Aleksandru II, kad cars 1867. gadā bija ieradies Parīzē.

15. NODAĻA

87. lpp. Kloviss jeb Hlodviks (465—511)—franku karalis, kas pirms

kaujas solījās pieņemt kristīgo ticību, ja kristiešu dievs, savu varenību pierādīdams, viņam dāvāšot uzvaru. Viņa kristīgie kareivji, šāda solījuma iedvesmoti, uzvaru tiešām izcīnīja. Vēlāk baznīca vēl vairāk nostiprināja Klovisa militāro varu. Ronsevāla — aiza Pirenejos, Ziemeļspānijā, kur 778. gadā baski iznīcināja Karļa Lielā karaspēka arjergardu. Ronsevāla kļuvusi populāra galvenokārt tādēļ, ka tā apdziedāta franču varoņeposā «Dziesma par Rolandu».

Cilvēks, kurš izgudroja apgaismošanu ar gāzi, un otrs labdaris.— Domāts franču inženieris Frederiks Albērs Vinzors un franču agronoms Purmantjē. 92. lpp. . .. par kuru Lamartins izlējis asaru straumes.— Franču roman­

tiskais* dzejnieks Lamartins savā grāmatā «Dažu ievērojamu cilvēku dzīve» ar sentimentālu patosu atstāstījis leģendu par Abelāru un Eloīzu.

16. NODAĻA

98. lpp. … viņa lētticīgo upuri Maksimiliānu . . .— cenšoties izspiest no

Meksikas Savienotās Valstis, Napoleons III ar Anglijas un Spānijas palīdzību nodibināja Meksikā «impēriju» un 1864. gadā

iecēla tur tronī savu ielikteni, Austrijas erchercogu Maksimi- liānu. Taču jau 1867. gadā nacionālās atbrīvošanās kustības rezultātā marionešu impērija sabruka, neveiksmīgais imperators tika nošauts. Maksimiliāna sieva pēc veltīgiem mēģinājumiem saņemt no Napoleona III palīdzību savam vīram sajuka prātā.

17. NODAĻA

102. lpp. . . . Hērodejas iegribas dēļ.— Hērodeja, Jūdejas patvaldnieka Hēroda Antipas sieva, pieprasīja sodīt Jāni Kristītāju ar nāvi, jo viņš to apsūdzēja izlaidībā. (Evaņģ.)

. . . par aplenkumu tikai pasmietos .. .— Citāts no Šekspīra «Makbeta» V cēliena 1. ainas. Fr. Adamoviča latviskajā tulko­jumā šī vieta skan: «Bet stiprā pils šim aplenkumam spītēs.»

19. NODAĻA

112. lpp. …Lukrēcija Bordža, dāma, pret kuru es no laika gala esmu '' izjutis visdziļāko cieņu par viņas aktrises dotībām .. .— Tvens

runā par Lukrēcijas tēlu V. Igo drāmā «Lukrēcija Bordža».

118. lpp. Luksora— pilsēta Ēģiptē, uzcelta uz Tēbu drupām. Viens no

Luksoras temp|a obeliskiem 1861. gadā tika aizvests uz Parīzi un uzstādīts Konkordijas laukumā.

119. lpp. .. . alegorija, kurā attēlots misters Deiviss . ..— Deiviss Džefer-

sons (1808—1889), ASV valstsvīrs, Dienvidu vergturu štatu Konfederācijas nodibinātājs. 1861. gadā, būdams šo štatu prezi­dents, viņš paziņoja par štatu izstāšanos no Ūnijas, līdz ar to dodot signālu Pilsoņu kara sākumam. Kara laikā viņš bija dumpinieku vadonis.

20. NODAĻA

121. lpp. Kalkutas «melnā bedre»— cietums, kur 1756. gadā noslāpa 146

angļu virsnieki, kas bija krituši bengāļu gūstā, tiem saceļoties pret aneļu virskundzību.

122. lpp. Taho — ezers uz Kalifornijas un Nevadās štata robežas

Sjerra-Nevadas kalnu grēdas pakājē.

21. NODAĻA

131. lpp. . .. pie Adriatika atraitnēs palikušās jaunuves.— Pēc senas

tradīcijas Venēcija tika «salaulāta» ar Adrijas jūru ikreiz, kad amatā stājās jauns dodžs, kas svinīgi iemeta jūrā gredzenu.

22. NODAĻA

132. lpp. .. . nogremdēja Kārla Lielā kuģus . . .— 9. gadsimta sākumā

Kārlis Lielais mēģināja iekarot salas, uz kurām taja laikā sāka veidoties nākamā Venēcijas republika, taču viņam izdevās ieņemt tikai vienu — Kjodžu. Pēc ilga, nesekmīga aplenkuma viņš bija spiests atkāpties.

… pieveica Fridrihu Barbarosu— 1176. gadā, kaujā pie Leņ- jano, Venēcija savienībā ar Sicīliju, Lombardiju un Romas pāvestu sakāva vācu ķeizaru Fridrihu Barbarosu.

… pacēla uzvaras karogus virs Konstantinopoles mūriem.—

1204. gadā ceturtā krustakara gājiena rezultātā Venēcija ieguva daļu Konstantinopoles un citus apgabalus.

135. lpp. Stāv jūras klaidā brinumpilsēta . . .— vārsmas no angļu dzej­nieka Semjuela Rodžersa (1763—1855) poēmas «Itālija». Marino Faļjeri — Venēcijas dodžs. 1355. gadā viņš organizēja sazvērestību pret visvareno Venēcijas oligarhiju un tika sodīts ar nāvi.

. . . tās nocirta franči, kad bija okupējuši Venēciju .. .— Franči Venēciju okupēja 1797. gadā, kad Francijas republika karoja ar Austriju.

23. NODAĻA

148. lpp. …mēs redzējām… drūmos bronzas zirgus.— Četri bronzas

zirgi, kas atrodas uz Sv. Marka baznīcas jumta, savā laikā greznoja Nērona arku Romā, vēlāk tos aizveda uz Bizantiju.

1205. gadā, kad krustneši bija ieņēmuši Konstantinopoli, tos ieguva Venēcija. 1797. gadā tie krita par trofeju frančiem, bet 1815. gadā Venēcija tos atguva.

24. NODAĻA

148. lpp. Mēs pienācīgi novērtējām Dāvida statuju Lielajā laukumā …—

runa ir par «Dāvida» bronzas kopiju. Mikelandželo skulptūras marmora oriģināls arī atrodas Florencē Mākslas akadēmijas ēkā.

149. lpp. …redzējām ari Dantes kapu, bet nopriecājāmies, ka viņa

mirstīgās atliekas tur nedus.— Padzīts no dzimtās Florences, Dante pēdējos mūža gadus pavadīja Ravennā, kur arī apbedīts. Florence vēlāk vairākkārt pieprasījusi pīšļus, starp citu, arī pirms Tvena ierašanās šai pilsētā—1864. gadā.

25. NODAĻA

159. lpp. Pāvesta valsts— Itālijas teritorijas daļa (Umbrija, Romaņa un pašas Romas teritorija), kas no 755. gada līdz 1870. gadam piederēja Romas pāvestiem. Pēc Itālijas apvienošanas viņu pārvaldīšanā palika vairs tikai teritorija, kas iekļauj pāvesta pili Vatikānā.

26. NODAĻA

161. lpp. Havs Eliass (1819—1867)—šujmašīnas izgudrotājs, trūcīga Masačūsetsas fermera dēls, autodidakts. Vispasaules izstādē Parīzē 1867. gadā viņa izgudrotā mašīna izpelnījās zelta medaļu. Kolumbs … kad «Pintas» vantīs…— «Pinta», karavella ar piecdesmit tonnu kravnesību, bija viens no trim Kolumba pirmās ekspedīcijas (1492) kuģiem. Taču vairums izziņas avotu liecina, ka pats Kolumbs atradies uz kuģa «Santa Maria». 166. lpp. Divi nelieli pīlāri no Zālamana tempļa.— Saskaņā ar Bībeles teiksmu Zālamana templis Jeruzalemē sagrauts 6. gadsimtā p. m. ē. Otru templi, kas tika uzcelts tā paša gadsimta beigās, iznīcināja Romas imperators Vespasiāns. Kad Jeruzaleme nonāca kristiešu rokās (krustnešu Jeruzalemes karalistes laikā), tempļa paliekas pārveda uz Eiropu.

… septiņus pakalnus, uz kuriem uzcelta Roma.— Tie ir Palatīns, Kapitols, Kvirināls, Kēlijs, Aventīns, Eskvilīns un Vimināls. . . . Horāciji izcīnīja slaveno kauju ar Kuriācijiem.— Teiksma stāsta, ka trīs brāļi Horāciji izcīnījuši Romai uzvaru divkaujā ar trim brāļiem Kuriācijiem no Alba Longas. Divi Horāciji cīņā krituši, bet trešais brālis pretiniekus pieveicis un nogalinājis. Forumu, kur tika noslepkavots Cēzars .. .— Gāju Jūliju Cēzaru 44. g. p. m. ē. nogalināja republikas piekritēji Bruts un Kasijs, taču tas notika nevis Forumā — pilsētas laukumā, bet gan senātā. Tarpeja klints — krauja Kapitola kalnā, no kuras meta lejā ar nāvi sodāmos.

Forests Edvīns (1806—1872)—amerikāņu traģiķis.

27. NODAĻA

… vairāk izciļņu nekā Omāra mošejai . . .— 688. gadā celtajai Omāra mošejai Jeruzalemē ir astoņstūra forma. . .. nosegt Vašingtona pieminekli no apakšas līdz pašai aug­šai …— pirmā ASV prezidenta Džordža Vašingtona piemiņai uzceltais obelisks ir 555 pēdas augsts.

Kad franču armija okupēja Romu .. .— franču armija ieņēma Romu 1808. gada februārī; pēc tam pāvesta īpašumi tika pievienoti Napoleona I impērijai. Pāvestu Piju VII, kurš cīnījās pret Napoleona tīkojumiem pakļaut savai varai katoļu baznīcu, 1809. gadā žandarmi apcietināja un aizveda uz Franciju. Brīvību un konfiscētos īpašumus pāvests atguva tikai 1814. gadā, kad Napoleona impērija sāka sairt.

28. NODAĻA

… kā kapracis, stāstīdams par Joriku.— Attiecas uz «Hamleta» V cēliena 1. ainu, kad kaprači, rakdami kapu Ofēlijai, atrok galma āksta Jorika galvaskausu.

30. NODAĻA

Redzēt Neapoli un mirt.— Itāliešu sakāmvārds. Astotais pasaules brīnums.— Seno laiku ļaudis bija saskaitījuši septiņus pasaules brīnumus: Ēģiptes piramīdas, Aleksandrijas bāku, Gaisa dārzus Babilonā, Diānas templi Efesā, Fīdija veidoto Zeva statuju, Rodas Kolosa statuju un mauzoleju Halikarnasā, ko uz valdnieka Mauzola kapa uzcēlusi viņa atraitne.

31. NODAĻA

Plīnijs Jaunākais — romiešu rakstnieks. Pompejas bojāeju viņš aprakstījis savās «Vēstulēs».

Grants Uliss Simpsons (1822—1885)—ģenerālis, Ziemeļnieku armijas virspavēlnieks amerikāņu Pilsoņu karā, vēlāk — ASV prezidents.

32. NODAĻA

Skilla un Haribda — klints un atvars, kas atrodas Mesīnas jūras šauruma abās pusēs. Bīstami jūrasbraucējiem. .. . Kserksam izdevās ieņemt šo vareno citadeli, kad viņš ar savu piecu miljonu lielo karapulku ielauzās Grieķijā…— persiešu

valdnieks Kserkss gan ieņēma Akropoli, taču trešajā grieķu — persiešu karā viņš zaudēja. Leģendu par viņa piecu miljonu lielo karapulku izdomājis sengrieķu vēsturnieks Hērodots. Mūsdienu vēsturnieki domā, ka Kserksa karaspēkā bijis aptuveni piec- simttūkstoš viru.

211. lpp. …kad lielgabala šāviņš trāpīja venēciešu… pulvera nolik­tavā…— 17. gadsimtā turki, kas toreiz valdīja Atēnās, Parte­nona glabāja pulveri. Da[a ēkas cieta nejaušā eksplozijā 1656. gadā. Tomēr vislielāko bojājumu Partenonam nodarīja venē­ciešu lielgabala šāviņš 1687. gadā, kad Turcija karoja ar Venēcijas republiku.

33. NODAĻA

220. lpp. Firmans — turku sultāna dekrēts, arī valdības mandāts vai atļauja.

222. lpp. Tūkstots un viena kolonna — tā dēvēja imperatora Konstantīna laikā izbūvētu milzīgu apakšzemes ūdenskrātuvi. īstais kolonnu skaits ir 224; «tūkstots un viens» ir Austrumos pieņemts apzīmē­jums jēdzienam «ļoti daudz».

39. NODAĻA

252. lpp. Millera izsludinātā debesbraukšana . . .— Millers Viljams (1782—1849), reliģiskas adventistu sektas nodibinātājs, sludi­nāja, ka evaņģēlija pareģojums par Kristus otro atnākšanu piepildīšoties aptuveni 1843. gadā. Millers braukāja pa Savienota­jām Valstīm un aicināja ticīgos sagatavoties Pastardienai.

40. NODAĻA

255. lpp. .. . viena no viņa daudzajām dzimtajām pusēm.— Septiņas senās Grieķijas pilsētas — Smirna, Rodosa, Kolofona, Salamīna, Hiosa, Argosa un Atēnas — nevarēja vienoties, kurai pieder gods būt par Homēra dzimto pilsētu.

41. NODAĻA

261. lpp. Karmcla kalnā atrodas ievērojams 12. gadsimta klosteris, kur

dibināts Karmelītu mūku ordenis.

262. lpp. .. . kur Jēkabs redzēja sapni . . .— Ceļā no Bēršebas uz Hāranu

patriarhs Jēkabs sapnī redzēja trepes no zemes līdz debesīm. Trepju augšgalā stāvēja dievs un pavēstīja Jēkabam, ka svētīs viņa gaitas nākotnē. (Bīb.)

43. NODAĻA

269. lpp. . . . Bālbekas mūrus un kolonnas . . . kuru vēsture ir ar septiņiem zieģeļiem aizzīmogota grāmata.— Attiecībā uz pilsētas nosau­kumu pastāvēja vairākas hipotēzes. Daži vēsturnieki to atvedi- nāja uz Bībelē minēto Balgadu, citi to saistīja ar Palmīru. Tagad vairums pētnieku atzinuši, ka tā ir senā Hēliopole.

44. NODAĻA

276. lpp. Lai gan citai pilsētai dots šis nosaukums, tomēr īstā Mūžīgā pilsēta ir Damaska.— Par Mūžīgo pilsētu dēvē Romu.

278. lpp. Tarsā dzimušais Zauls . . .— Zauls — apustuļa Pāvila vārds pirms viņa pievēršanās Kristus mācībai.

…lauvu bedrē iemestajam Daniēlam .. .— pravietis Daniels bija mīdiešu valdnieka Dārija tuvākais padomdevējs; bet, kad viņš atteicās godināt valdnieku kā dievu, viņu iemeta bedrē pie lauvām. (Bīb.)

. .. sāka būvēt slaveno Bābeles torni .. .— Bābeles tornis bija seno cilvēku drosmīga iecere uzcelt ēku līdz debesīm, taču tad dievs iztrūkās un izkaisīja cilvēkus pa visu pasauli. Lai tos vēl vairāk nošķirtu, dievs «sajauca valodas», un cilvēki vairs nesa­prata cits citu. (Bīb.)

Tu esi Pēteris .. .— Pētera vārds grieķu valodā nozīmē akmeni, klinti.

46. NODAĻA Galilejas jūra — tagad — Tibērijas ezers.

47. NODAĻA

. .. kur cūkas metās ūdeni. . .— viens no evaņģēlijā atstāstīta­jiem brīnumiem: Jēzus izdzen velnus no diviem vīriem, velni iemiesojas cūkās, bet velnu apsēstās cūkas no kraujas metas jūrā. . . . vecajam Flāvijam . . . šajos ūdeņos peldēja vesela kara flote .. .— Jozefs Flāvijs (ap 38. gadu mūsu ērā —2. gs. sākums mūsu ērā), jūdu karavadonis, jūdu sacelšanās dalībnieks pret Romas virskundzību. Vēlāk pārgāja romiešu pusē un uzrakstīja Jūdu kara vēsturi Romai labvēlīgā gaismā.

49. NODAĻA

Plīnijs (23—79)—romiešu zinātnieks Plīnijs Vecākais, tā nosaukts, lai viņu atšķirtu no Plīnija Jaunākā; sarakstījis «Dabas­zinātņu vēsturi», kurā viena daļa veltīta senās pasaules ģeogrāfi­jai.

Endora — vieta, kur dzīvoja zīlniece, kas izraēliešu valdniekam Zaulam pareģoja sakāvi kaujā ar filistiešiem. (Bīb.)

50. NODAĻA

Putnems Izraēls (1718—1790)—amerikāņu armijas ģenerālis ASV neatkarības karā. 1779. gadā viņš Horsnekā (Konektikutas štatā) cīnījās pret angļu pārspēku. Ang|u dragūnu vajāts, viņš ar visu zirgu nolēca no stāvas kraujas, palika dzīvs, saņēma pastiprinājumu, atgriezās un piespieda angļus bēgt.

51. NODAĻA

282. lpp. 283. lpp.

285. lpp.

289. lpp.

300. lpp.

301. lpp.

311. lpp. 315. lpp. 323. lpp.

325. lpp. ' 331. lpp.

Apokrifālā Jaunā derība, kā arī Vecā derība — kristīgās reliģis­kās literatūras pieminekļi, kas Bībeles mītus un leģendas par Kristu tulko citādi nekā oficiālā baznīcas mācība. Kristietībā pastāvēja dažādu virzienu cīņa. 4. gadsimtā viens no šiem virzieniem uzvarēja un kļuva par svēto rakstu oficiālu kanonu. Pārējie tika atzīti par aplamiem — apokrifāliem. Jubilejas gads — ik 50. gads. Šajā gadā visas zemes bija jāatdod to likumīgajam īpašniekam. (Bīb.)

337. lpp. Eljes kalns — tur Kristus lūgšanās pavadīja pēdējo nakti pirms krustā sišanas. (Evaņģ.)

Dāvida tornis — acīmredzot domāts senais mauzolejs. Leģenda to uzskata par ķēniņa Dāvida kapavietu.

53. NODAĻA

339. lpp. Betezdas avota ūdens tika uzskatīts par dziedinošu, jo turp šad tad aizejot eņģelis un saduļķojot ūdeni. (Evaņģ.)

346. lpp. Bankerhilas piemineklis —1834. gadā uzcelts obelisks 1775. gadā

pie Bankerhilas (netālu no Bostonas) notikušās kaujas piemiņai. Tā bija pirmā lielākā kauja karā par neatkarību. Vorens Džozefs (1741-1775)—ar savu drošsirdību slavenais amerikāņu armijas ģenerālis, kas krita kaujā pie Bankerhilas.

347. lpp. Pat mūsu dienās divas tautas, nevarēdamas vienoties, kurai

pieder tiesības atjaunot kupolu . .. uzsāka karu . . .— runa ir par Krimas karu (1853-1856) starp Krieviju un koalīciju, kurā ietilpa Anglija, Francija, Turcija un Sardīnija. Kara oficiālais iegansts bija katoļu un pareizticīgo baznīcas strīds par virskun­dzību kristiešu svētvietās Palestīnā.

55. NODAĻA

358. lpp. .. . tādēļ, ka svētdienskolā viņu sajauca ar to otru Lācaru, kura vienīgā manta bija tikums . . .— Evaņģēlijā minēti divi Lācari: pirmais bija Martas un Marijas brālis, ko Jēzus «uzmodināja no miroņiem», otrs minēts līdzībā par bagātnieku un nabaga vīru Lācaru.

57. NODAĻA

lpp. Kleopatras Adatas — divi no senās Hēliopoles uz Aleksandriju

aizvesti obeliski. Tagad viens no tiem atrodas Londonā, otrs Ņujorkā.

lpp. Mormoni — reliģiska sekta Ziemeļamerikā; līdztekus Bībelei

sektai ir otra «svētā grāmata»—«Mormons». Šai sektai ir ap 900 000 piekritēju.

58. NODAĻA

376. lpp…………….. kas gatavojās … kampaņai pret Abesīnijas negusu Teo­doru.— Cenšoties sagrābt atbalsta punktus Sarkanajā jūrā, kur tolaik būvēja Suecas kanālu, Anglija 1867. gadā ielauzās Abesīnijā.

Z. Aleksandrova