Mednieks

76 . nodaĻa

Plkst. 17.26 pēc Austrumāfrikas laika

Viktors brauca pa putekļaino ceļu prom no viesnīcas un nonāca uz galvenā ceļa, kas veda iekšā pilsētā. Pa to varētu ātrāk pamest teritoriju. Acīmredzamā izvēle, ko viņš būs spiests izmantot. Viktors nepazina šo apkārtni tik labi, lai brauktu pa sānielām.

Viņš palēnināja gaitu, iekļaujoties satiksmes plūsmā, kas apstājās krustojumā. Atpakaļskata spogulī bija redzams, ka viņam strauji tuvojas divi pikapi Toi/ota un Ford.

Nospiedis akseleratora pedāli, Viktors iebrauca pretējā joslā, ieslēdza nākamo ātrumu, strauji šķērsoja krustojumu, izlavierējot starp transportlīdzekļiem, un atkal iekārtojās pa­reizajā josla.

Pikapi viņam sekoja un joņoja cauri krustojumam, atstā­jot aiz sevis apskrambātas un sadragātas automašīnas.

Viktors atlaida sajūgu, spēji nospieda bremžu pedāli; džips ieslīdēja sānielā pa labi. Tad viņš nekavējoties spieda akseleratora pedāli, un automašīnas aizmugure grabēdama saslīdēja uz sāniem. Vēl pēc brīža pikapi jau sekoja, nogrie­žoties ap stUri nedaudz lēnāk un atsitoties pret ielas malā novietotajām automašīnām.

Tikmēr Viktors bija sasniedzis nākamo krustojumu. Iela vijās garām blīvi saceltām ēkām. Balsinātas mūra savrupmā­jas mijās ar neciliem namiņiem. Ceļa malā mētājās kaudzēs

sakrautas nodilušas riepas. Viņš pašāvās garām lēnākajiem transportlīdzekļiem, dzirdēja signāltaures un vadītāju dusmu kliedzienus.

Ceļš iztaisnojās un sašķēlās divos atzaros. Viktors brīdi vilcinājās, bet nogriezās pa kreisi platā ielā, kas veda slīpi lejup. Viņš ielūkojās spoguli. Pikapi apsteidza pārējās auto­mašīnas vai nodzina tās no ceļa.

Atkal pievērsis skatienu ielai, Viktors ieraudzīja netīru taksometru, kas izbrauca no sānielas un apstājās tieši viņam pretī. Nebija laika bremzēt, un nepietika vietas, lai izvairītos. Viktors iespieda akseleratora pedāli grīdā un ietriecās tak­sometra priekšgalā. Smagais džips pasita vieglo automašīnu malā, un tā virpuļodama atsitās pret citu transportlīdzekli. Avārija. Trieciens spēks pasvieda Viktoru uz priekšu, bet drošības josta viņu noturēja un neļāva galvai atsisties pret stūri.

Viņš pūlējās savaldīt džipu, un tas izdevās brīdī, kad Toi/ota pikaps, kas turējās piecdesmit jardu attālumā, uzbrau­ca uz ietves, lai izvairītos no samīcītās automašīnas un takso­metra. Pašķīda dzirksteles, kad pikaps ar sānu noskrāpēja mājas sienu. Sānskata spogulis nolūza. Pikaps atgriezās uz ceļa, riteņiem uzjundot putekļus.

Otrs pikaps jau bija palēninājis gaitu, bez pūlēm apbrau­cis avarējušās automašīnas, un tagad traucās arvien ātrāk. Viktors atpakaļskata spogulī redzēja drūmo, apņēmības pilno krieva sejas izteiksmi.

Iela nogriezās pa kreisi. Viktors nonāca līdz platai un lī­dzenai avēnijai, kam abās pusēs auga koki. Tā bija pilna ar automašīnām. Gar malām bija saceltas noplukušas divstāvu mājas ar verandām un pīlāriem. Dažas bija nokrāsotas pasteļtoņos dzeltenā, zilā un krēmigā. Kokos rotaļājās zaļie

mērkaķi.

/

Abām rokām cieši satvēris stūri, Viktors vadīja džipu ga­rām lēni braucošajām automašīnām un ielocīja riteņa arku,

ielaužoties kādā šaurā spraugā. Pikapi viņam nemitīgi sekoja. Valdīja mežonīgs troksnis, jo visi šoferi spieda signāltaures.

Toijota bija tik tuvu, ka Viktors redzēja pasažiera sēdeklī krievu, kurš pacēla mašīnpistoli.

*

Rīds sekoja postažas takai. Land Rover bija tikai dažus gadus vecs, lieliski kopts, un viņš to prasmīgi vadīja pa Tangas ielām, izvairoties no iesaistīšanās kādā negadījumā. Klēpī viņš turēja pielādēto pistoli.

Viņš nemanīja džipu, bet zināja, ka brauc pareizajā vir­zienā un ar katru sekundi pietuvojas mērķim. Jau drīz Teserakts būs viņa redzeslokā.

*

Krievs izliecās pa logu un mēģināja notēmēt. Viktors ne­deva viņam šādu iespēju un nogriezās no ceļa šaurā sānielā, kur pietika vietas tikai vienai automašīnai. Uz auklām, kas stiepās starp namiem, žāvējās košas drēbes un gultasveļa.

Pikaps sekoja, bet nogriezās pārāk strauji un sašūpojās. Šāvējam izdevās apsēsties brīdi pirms tam, kad pikaps ar sā­nu noskrāpēja stāvošu automašīnu.

Viktors palielināja ātrumu krustojumā, neuzdrošinoties pielaist vajātājus tuvāk. Viņš pašāvās malā, un cita automa­šīna ietriecās viņam aizmugurē no labās puses. Džips savirpuļoja un apstājās, un sitiena spēks piespieda Viktoru pie durvīm. Otrs automobilis aizslīdēja un ietriecās veikala skat­logā.

Pirmais pikaps izjoņoja no krustojuma, bet piepeši nobremzēja, riepām kūpot. Vadītājs parāva stūri, izvairoties no džipa ceļa vidū. Otrs pikaps brauca vēl ātrāk un sekoja pirmajam, patraucoties garām Viktoram. Vadītājs nospieda bremzes pedāli, un pikaps palēnināja gaitu, bet trāpīja pa Toi/ota aizmuguri un nosvērās sānis, sagāžot tirgotāju sten­dus, ko niedru jumti sargāja no saules. Visos virzienos lido­ja marakujas un kokosrieksti. Tirgotāji bēga.

Ieslēdzis atpakaļgaitu, Viktors sadragāja vēl vienu stendu, tad izvēlējās pirmo ātrumu, pagrieza stūri, nospieda akse­leratora pedāli. Viņš pamanīja, ka pirmais pikaps pagriežas, lai viņam sekotu. Pasažieris jau bija izliecies pa logu. Vik­tors sēdeklī pieliecās, un džipu apbēra deviņu milimetru lo­des.

Viņš atkal mainīja ātrumu, pūloties atrauties no pikapa, bet kaut kas bija iestrēdzis zem džipa un kavēja to. Viņš ieslēdza atpakaļgaitu un atmuguriski tuvojās pikapiem. Uz ceļa priekšā parādījās salauzta koka kaste, izslīdējusi no viņa automašīnas apakšas.

Viktors bremzēja, ieslēdza pirmo ātrumu, apbrauca ap­kārt kastei un ātri atgriezās šaurajā, automašīnām pilnajā ielā, jo zināja, ka pikapiem bus grūti tajā izmanevrēt.

Džipa aizmugures stikls sasprāga. Salonā lija stikla šķembu lietus. Vējstiklā parādījās ložu izrauti caurumi.

Krustojumā Viktors palūkojās uz abām pusēm. Vienā ceļu aizšķērsoja automašīnas, kas apstājušās pakaļdzīšanās dēļ. No otras viņam tuvojās iMitd Rover.

Viņš redzēja vadītāja tumšo siluetu un saprata, kas sēž pie stūres.

Citas iespējas nebija. Viktors pagriezās pret Land Rover, ar vienu roku turēja stūri un ar otru satvēra pistoli. Land Rover traucās pa pretējo joslu. Viktors pacēla ieroci un, sasniedzis piecu jardu attālumu, šāva caur vējstiklu. Tieši tajā pašā mir­klī lodes tuvojās viņam.

Uz bridi Viktors saskatīja vadītāja bezkaislīgo seju, kad abas automašīnas pabrauca viena otrai garām. Spogulī bija redzams, ka Land Rover bremzē. Viņš dzirdēja signāltauri, pa­lūkojās uz priekšu un ieraudzīja sarūsējušu autobusu, kas griezās ap stūri. Viņš brauca tieši tam pretī, un likās, ka nav iespējams izvairīties. Viņš nospieda bremžu pedāli un pavil­ka stāvbremzi. Visas četras riepas iekaucās un dūmoja. Ap­stājās viņš tik tuvu, ka redzēja pārbiedētos pasažierus.

Vadītājs rādīja viņam vidējo pirkstu. Viktors ieslēdza at­pakaļgaitu un steigšus pagriezās. Pikapi izjoņoja no krusto­juma, un Ford ietriecās Land Rover sānos, kad tas centās pa­griezties par simt astoņdesmit grādiem.

Viktors nogriezās citā krustojumā, negaidījis sadursmes rezultātu. To\/otn pikaps strauji bremzēja, pašāvās ap to pašu stūri un strauji tuvojās. Viņš atkal ātri, asi pagriezās, cerot aizsūtīt pikapu nepareizajā virzienā, bet vadītāju nevarēja tik viegli apmuļķot. Sekotājs tikai nedaudz atpalika. Viktors iz­brauca uz putekļaina lielceļa. Automašīnu bija maz, un viņš palielināja ātrumu. Džips manāmi drebēja, nedaudz svērās pa labi, un Viktors centās šo trūkumu kompensēt.

Pikaps pēc brīža sekoja. Tam bija jaunāks, spēcīgāks dzi­nējs, un tas ātri tuvojās. Viktors spogulī redzēja, ka pasažie­ris izliecas un paceļ mašīnpistoli.

Daži ložu caurumi iezīmējās pavisam tuvu Viktora galvai. Pārāk tuvu. Viktors bremzēja, un spidometra adata kustējās pretēji pulksteņa rādītāju virzienam.

Arī Toi/ota bija spiesta bremzēt, lai neietriektos viņam aiz­mugurē, un Speciālo uzdevumu vienības kareivis savicināja rokas, nepaspējis izšaut.

Kad spidometra adata nonāca pie atzīmes četrdesmit, Viktors parāva stūri pa kreisi, noņēma kāju no bremzes pe­dāļa un vienlaikus norāva stāvbremzi. Džips slīdēja sāniski, un Viktors pacēla stāvbremzi, spēji pagrieza stūri, spieda ak­seleratora pedāli. Riepas kauca un dūmoja. Džips beidzot bi­ja pagriezts par simt astoņdesmit grādiem.

Pirmais pikaps atkal bremzēja, riteņi bloķējās, bet Viktors bija pretējā joslā un patraucās tam garām. Izstiepis roku caur logu, viņš divas reizes izšāva uz vadītāju. Vēl desmit lodes.

Viņš turpināja palielināt ātrumu, bet nezināja, vai ir kā­dam trāpījis, un negribēja kavēties, lai to pārbaudītu. Spo­gulī bija redzams, ka pikaps neveikli pagriežas. Kad tas bija pabeidzis manevru, Viktoru no pikapa jau šķīra pusjūdze.

Lieliski. Viņš atkal spēji pagriezās, iebrauca otrā joslā un no­spieda akseleratora pedāli.

Toyota divsimt jardu attālumā iebrauca tajā pašā joslā. Vik­tors turpināja palielināt ātrumu un redzēja, ka pasažieris iz­liecas pa logu, pacēlis mašīnpistoli. Stobrs uzzibsnīja. Abas automašīnas brauca pārāk ātri, lai šāvējs varētu notēmēt, bet attālums strauji samazinājās. Krievs pārstāja šaut, gaidot la­bāku izdevību.

Simts jardu. Piecdesmit.

Kad viņus šķīra divdesmit jardu, atkal bira lodes, un Vik­tors pagrieza stūri, ietraucās kreisajā joslā un pabrauca ga­rām pikapam šāvēja pusē. Šoreiz Viktors trāpīja.

Uz pikapa vējstikla pašķīda asinis.

Pikaps pasitās malā, zaudējis vadību, un ar sāniem ietrie­cās kravas automašīnā, saspiežot krieva pasažieri.

Toi/ota atsitās pret kravas automašīnu un aizšļūca garām, pacēlās uz diviem riteņiem, apmeta divus kūleņus un uz jumta aizslīdēja pa lielceļu. Saspiestais šāvēja līķis karājās logā.

Viktors izvairījās no pretī braucošajiem un traucās tālāk. Viņš dziļi elpoja un vēroja ceļu, domājot par turpmāko. Cīņa bija beigusies. Platais, tukšais ceļš veda uz ziemeļiem, uz Keniju; līdz robežai bija tikai divdesmit jūdzes. Viņš vairs ne­drīkstēja riskēt un atgriezties, lai atrastu slepkavas mērķi. "Viesnīcā noteikti jau drūzmējas varas pārstāvji un krievi. Turklāt mērķis jau sen ir nozudis. Nāksies izmantot visu, ko atradu "Olimpā", lai turpinātu medības. Rīkoties pēc starpnieces plāna." Viņš brauca ar ātrumu sešdesmit jūdzes stundā.

Atpakaļskata spogulī parādījās automašīna, kas centās iz­lauzties caur pikapa avārijas radīto sastrēgumu. Land Rover.

Viktors nospieda gāzes pedāli, un jau pēc dažām sekun­dēm automašīna bija nozudusi tālumā. Vajadzētu tikai turēt pedāli grīdā, un slepkava viņu vairs nepanāktu.

Viņš atcerojas ūdens lāses, kas sitas pret nedzīvam acīm.

Žokļu muskuļi saspringa, skatiens kļuva skarbaks, un viņš nedaudz atlaida akseleratora pedāli. Spidometrs rādīja trīs­desmit jūdzes stundā. Pagāja desmit sekundes, divdesmit, un Viktors redzēja spogulī tumšu punktiņu, kas kļuva arvien lielāks. Ļoti labi.

Viņš pagriezās pa labi, tiklīdz radās iespēja, un atkal pa­lēnināja gaitu, vilinot slepkavu tuvāk. Iela bija plata, un tai gar malām saceltas vienstāva mājas ar skārda vai niedru jumtiem. Zemu virs ceļa stiepās elektrības vadi. Uz sienām bija grafiti zīmējumi.

Land Rover viņam sekoja jau pēc dažām sekundēm. Vik­tors spogulī ieskatījās Rīdām acīs, redzēja tajās naidu. Slep­kava pretī saņēma to pašu.

Viktors palielināja ātrumu un spēji pagrieza automašīnu ap stūri, gandrīz zaudēdams vadību, jo džips bīstami slīdēja pa labi, un šofera puse viegli aizskāra ielas malā novietoto automašīnu rindu. Viņš atgriezās ceļa vidū. Tā bija šaura, pu­tekļaina iela ar neciliem namiem abās pusēs. Tālumā pletās zaļa savanna. Vienā ceļa malā bija sakrautas vecas, saplaisā­jušas un saulē savērpušās laivas. Land Rover jau bija tik tu­vu, ka Viktors redzēja slepkavas pacelto ieroci.

Atskanēja šāvieni. Vējstiklā parādījās jauni caurumi. Lode izrāva gabalu no vadības paneļa, un Viktors rāva stūri pa labi un pa kreisi. Šāvieni pieklusa, un Viktors spogulī redzēja, ka slepkava ar abām rokām tur stūri.

Land Rover ietriecās viņa automašīnas aizmugurē, un Vik­tors sēdeklī palēcās. Nākamais trieciens nogrūda džipu malā, un Viktors nepaguva atgūties, kad slepkava jau palielināja ātrumu un nokļuva viņam blakus. Viņi aizņēma visu ceļu, un aiz viņiem cēlās dūmu mutuļi.

Rids ar vienu roku turēja stūri, ar otru spieda pistoles mē­līti, pārmaiņus lūkodamies uz Viktoru un ceļu. Viktors raidīja

atbildes šāvienus atlikušas astoņas lodes, sešas, četras. Sliktā leņķa dēļ visi raidījumi bija neveiksmīgi.

Viņš nedrīkstēja izšķiest munīciju, tāpēc nometa pistoli klēpī un rāva stūri pa labi, ietriecoties slepkavas automašīnā. Spalgi nočīkstēja metāls, un džipu kapāja lodes.

Viktors pagriezās pa kreisi un pa labi, spēcīgi trieca auto­mašīnu pret slepkavas automobili un atkārtoja to vēl divas reizes. Šāvieni apklusa. Viktors lūkojās pretinieka stingajās acīs.

Abas automašīnas joņoja pa ceļu, cieši saspiedušās kopā. Viktors ar abām rokām žņaudza stūri, sasprindzinājis muskuļus, sakodis zobus, un pārmaiņus vēroja gan ceļu, gan savu ienaidnieku.

Viņš nogaidīja, līdz slepkava paceļ ieroci, un atlaida ak­seleratora pedāli, strauji atpaliekot. Džipa durvis skrāpēja slepkavas automašīnu. Lodes ietriecās motora pārsegā. No caurumiem šņācot izplūda tvaiks.

Parāvis stūri pa labi, Viktors nokļuva aiz Land Rover. Viņš turēja stūri ar kreiso roku, labajā satvēra Brauninga sistē­mas pistoli un raidīja pēdējos četrus šāvienus caur vējstiklu. Land Rover aizmugures buferī parādījās divi caurumi, uz ceļa uzvirmoja putekļi, bet ceturtā lode trāpīja mērķī.

Aizmugurējā riepa vadītāja pusē sasprāga.

Automašīna zvārojās no vienas puses uz otru, apsviedās, uzjundījot putekļus, kādu brīdi pacēlās uz diviem riteņiem, tad apgāzās un noripoja no ceļa.

Viktors nometa tukšo pistoli un atlaida akseleratora pe­dāli. Džips nepalēnināja gaitu. Tas drebēja, un no dzinēja plūda tvaiks. Viktors mēģināja bremzēt, bet akseleratora pe­dālis bija nobloķēts. Bremzes kauca, zem riteņiem virmoja putekļi, bet džips vēl joprojām brauca ar ātrumu piecdesmit jūdzes stundā. No motora pārsega apakšas izplūda dūmi, un parādījās arī liesmas. Priekšā bija krustojums, un viņš neva­rēja izgriezt līkumu. Pārsegs atsprāga vaļā, aizsedzot skatu.

Viņš mēģināja uzminēt, kur ir stūris, un grieza pa labi, bet džips iebrauca krūmos. Viktors cīnījās ar stūri, neko ne­redzot, un garām zibēja augsta zāle un koki. Džips mocījās uz nelīdzenās zemes, un Viktors kratījās sēdeklī. Piepeši au­tomobilis nonāca uz pavisam gludas virsmas, tad džips sasvērās uz priekšu, un Viktors saprata, ka krīt. Nākamajā mirklī pasauli pārņēma tumsa.