Parīze, Francija
Pirmdiena
Plkst. 10.07 pēc Centrāleiropas iaika
Rebeka atgriezās savā dzīvokli, nesot iepirkumu somu. Viņa aizslēdza durvis un iegāja virtuvē, kur nolika somu uz letes, ielēja krūzē pēdējo rūgto, remdeno kafiju un izdzēra. Viesistabā viņa brīdi pastāvēja tumsā, tad atrāva aizkarus, lai ielaistu gaismu. Parīze likās pelēcīga un nomācoša. Lietus bija izmērcējis viņas matus. Pat neielūkojusies spogulī, Rebeka zināja, ka izskatās briesmīgi.
Baiļu mākta, viņa pārbaudīja, vai visi logi ir aizvērti un aizslēgti. Šai vecajā dzīvoklī sienas, grīda un griesti bija biezi. Telpā neiekļuva apkārtējās skaņas, un klusums Rebeku biedēja. Viņa ievilka elpu, cenšoties apspiest nemieru. Neviens nezināja par šo dzīvokli. Tas reiz piederēja viņas tēvocim un tagad kādam no brālēniem. Viņa šeit bija pavadījusi vairākas nedēļas pirms dažiem gadiem, saņēmusi atslēgas un atļauju te dzīvot, kad vien nepieciešams. Brālēns dzīvoja ārpus pilsētas un neizīrēja dzīvokli, bet sentimentālu iemeslu dēļ negribēja to pārdot.
Rebeka nospieda atstarpes taustiņu, lai nozustu klēpjdatora ekrāna saudzētājs. Dators nemitīgi darbojās; ar tā jaudu nepietika, lai uzlauztu Ozola informācijas šifru dažās dienās. Varbūt būs vajadzīgas pat nedēļas. Protams, kods vēl nebija
atrasts. Programma rādija arvien lielāku nederīgo kombināciju skaitu. Miljardi izmēģināti, vēl daži miljardi atlikuši. Varbūt desmiti miljardu. Vai vēl vairāk. Tādā gadījumā viņi to neuzlauztu nekad. Rebeka nomirtu no vecuma, neatradusi paroli.
Viņa apsvēra domu nosūtīt vēstuli draugam Lenglijā. Šis cilvēks strādāja šifrēšanas nodaļā un varēja piekļūt superdatoriem, kas jebkuru kodu uzlauztu dažu stundu vai pat minūšu laikā. Tomēr viņas bezvārda palīgam bija taisnība tādējādi viņi nokļūtu pārāk tuvu saviem ienaidniekiem.
Rebeka bija ievadījusi programmā visus zināmos vārdus, kas varētu kaut ko nozīmēt Ozolam. Piedaloties operācijā, viņa saņēma daudz informācijas par latvieti un to savukārt nodeva slepkavam. Neviens no šiem vārdiem neko nedeva. Kods droši vien bija kaut kas neitrāls, ciparu un burtu sajaukums papildu drošībai.
Uzvārījusi kafiju un piebērusi tai cukuru, Rebeka apsēdās uz maza, čīkstoša klubkrēsla iepretī otram nesen iegādātam datoram. Uz grīdas bija nolikts jauns printeris.
Ekrānā bija redzama Londonas finanšu konsultantu firmas "Hārtmena un Roisa ieguldījumi" tīmekļa vietne. Tā bija vienkārša un eleganta. Galvenais attēls bija mākslinieka zīmēts Londonas siluets, un vidū Kenērivorfa, kur atradās Hārtmena un Roisa birojs.
Rebeka sameklēja uzņēmuma vadītāju sarakstu ar biogrāfijām un attēliem un drīz atrada Eljota Seifa vārdu. Uzklikšķinot uz tā, viņa ieraudzīja aprakstu un lielāku attēlu.
Viņa to saglabāja.
Tad viņa aizgāja līdz tuvākajam taksofonam, nospieda Lielbritānijas zvanu kodu un Seifa biroja numuru.
Atbildēja sieviete, runājot pieklājīgi, bet nopietni.
- "Hārtmens un Roiss", runā Melānija. Kā varu palīdzēt?
- Man vajadzētu norunāt tikšanos ar kādu no jūsu finanšu padomdevējiem, lūdzu.
Pēc piecām minūtēm Rcbeka izgāja no taksofona kabīnes, apņēmusies nākamajā dienā tikties ar kādu Braisu un pārrunāt privāto ieguldījumu un vērtspapīru jautājumus. Tā būtu lieliska iespēja tuvāk aplūkot Seifu un viņa kabinetu.
Rebeka atkal ķērās pie meklējumiem. Viņa jau bija saglabājusi vairākas Kenērivorfas kartes dažādos mērogos un attēlus ar biroju ēku, kā ari apkārtējiem namiem. Viņas datorā bija CIP izstrādāta programma, kas nodrošināja piekļuvi gan likumīgu, gan (pārsvarā) nelikumīgu noderīgiem avotiem.
Tā kā viņu ar Lielbritāniju vienoja kopēja valoda, viss bija daudz vienkāršāk nekā vākt informāciju par citu Eiropas valstu pilsoņiem. Viņa pieslēdzās Lielbritānijas vēlēšanu reģistra datubāzei, lai noskaidrotu Seifa adresi. Šim kungam bija mājas gan Sari grāfistē, gan Londonā, un pirmajā adresē bija reģistrēta vēl viena balsotāja, vārdā Samanta Seifa, droši vien viņa sieva.
Pēc vairākām klikšķu un taustiņu spiešanas piesātinātām minūtēm viņai bija telefona numuri un kredītvēsture. Pēc tam viņa piekļuva Seifa CV. Vēl pēc brīža viņa ieguva abu māju tuvākās apkaimes kartes un arvien pieaugošu biogrāfiskās informācijas apjomu.
Uzzināt visu iespējamo par Eljotu Seifu viņa gribēja pirms sava partnera atgriešanās. Viņa palūkojās uz otru datoru.
Programma bija apturējusi skaitīšanu.