Mednieks

59 . nodaĻa

/

Rostova, Krievija

Ceturtdiena

Plkst. 17.50 pēc Maskavas laika

Senajos labajos laikos pietika ar augsti stāvoša virsnieka iegribu, lai operācija sāktos. Kad Padomju Savienība bija varena, VDK rīkojās ātri un izlēmīgi, atbildot tikai priekš­niekiem pašā virsotnē. Tagad viss notika daudz lēnāk, un Ārējās izlūkošanas dienesta rokās bija tikai atblāzma no tās varas, ko baudīja VDK. Divdesmit pirmajā gadsimtā gan Krievijā, gan līdzīgās organizācijās Rietumos katru pavēli ap­grūtināja birokrātijas slāņi.

Aniskovačs saberzēja rokas un gaidīja, kamēr piekrauj lid­mašīnu Ijjušin IL-76,padomju armijas un tagad arī Krievijas bruņoto spēku darba zirgu. Drūmi kareivji nesa tilpnē krā­jumiem pilnas mugursomas niršanas iekārtas, ieročus, iz­celšanas aparātus un sprāgstvielas. Šis lidaparāts piederēja Ārējās izlūkošanas dienestam, un to izmantoja tikai organi­zācija. Zem plānās krāsas kārtiņas vēl bija saskatāmas armi­jas emblēmas. Āmurs un sirpis vēl eksistēja, bet tik tikko.

Jaunībā Aniskovačs savām acīm bija redzējis, kā pēdējais komunisma elpas vilciens tiek izgrūsts no viņa mīļotās tautas plaušām. Sistēma nedarbojās, kā bija iecerēts, bet tā vismaz dāvāja valstij savu ideoloģiju un ārkārtīgi spēcīgu nacionālo pašapziņu. Tagad Krievija bija nabaga adoptētais kapitālis-

ma bērns, kas mēģina spert pirmo soli bez citu palīdzības. Ja Krievija būtu koks, tad jau būtu peldējusies vasaras saules gaismā un tagad ciestu ziemas skavās. Pavasara atjaunoša­nās bija tāls sapnis. Aniskovačs cerēja nodzīvot pietiekami ilgi, lai redzētu, ka Krievija atkaļ ieņem savu vietu pie pa­saules stūres.

Viņš vēroja klusēdams. Nebija nekā, ko teikt. Kareivjiem nebija nepieciešami norādījumi. Viņi bija Krievijas armijas specvienibas vīri, bet visi ģērbušies civiliedzīvotāju drānās tāpat kā viņš pats. Katrs no šiem septiņiem bija izvēlēts tā­pēc, ka viņam bija lieliska nirēja un spridzinātāja pieredze. Visi bija labi apmācīti un disciplinēti karotāji, kas prata arī plānot un organizēt, ne tikai cīnīties. Kad Aniskovačs bija paskaidrojis misijas mērķi, viņi paši izvēlējās iekārtas un krā­jumus.

Arējās izlūkošanas dienestam nebija varas pār īpašo uz­devumu vienību, kas ietilpa Krievijas armijā, bet reizēm šos elites karavīrus varēja aizņemties uz kādu misiju. Parasti to neatspoguļoja karavīru dienesta gaitas sarakstā. Galvenā iz­meklēšanas pārvalde Ārējās izlūkošanas dienesta sāncense bieži vien zināja par šīm darbībām, bet šoreiz neko neno­jauta, pateicoties Prudņikova ietekmei.

Nepieciešamība vairīties no parastajiem informācijas ka­nāliem palēnināja operāciju. Ja viss būtu atkarīgs no Aniskovača, viņš jau pirms divdesmit četrām stundām būtu lidojis uz Tanzāniju, bet Prudņikovs gribēja nodrošināties, jo nu­pat bija apdedzinājies un nevēlējās pieliet eļļu ugunij, kaut gan Aniskovačs bija pārliecināts, ka misija vainagosies pa­nākumiem. Vajadzēja trīs dienas, lai aizņemtos īpašās vienī­bas kareivjus bez Galvenās izmeklēšanas pārvaldes ziņas un sagādātu lidmašīnu visu iekārtu aizvešanai. Paies vēl diena, kamēr lidmašīna varēs pacelties gaisā.

Austrumu vējš dzēla Aniskovačam sejā, it īpaši ievaino­tajā vaigā. Bāzē nebija iespējas izsargāties no vēja. Vienīgais

skrejceļš un trīs angāri, no ka sastāvēja lidosta, bija Padomju Savienības gaisa flotes bāzes atliekas, ko armija jau sen pametusi un ko tagad izmantoja privātie uzņēmēji. Tonakt vienīgie klienti bija Ārējās izlūkošanas dienests.

Drīz lidmašīna bija piekrauta. Iekārtu nebija tik daudz, lai vajadzētu izmantot lidmašīnu ar četrdesmit tonnu krav­nesību. Tomēr bez tāda transportlīdzekļa viņiem neizdotos pārvest iekārtas pār vairāku valstu robežām.

Lidmašīna it kā devās humānā misijā, lai nogādātu Tanzānijā medicīnas piederumus dažādām labdarības organizā­cijām, kas darbojās Ruandā. Nebija svarīgi, ka kravas telpā ir tikai Aniskovača komandas iekārtas un tukšas kastes. Tanzānijas valdības ierēdņiem tiks piedāvāta nauda, lai viņi pie­dalītos uzvedumā.

Aniskovačs grasījās ceļot uz Tanzāniju kopā ar saviem vīriem, kas sadalīti divās atsevišķās grupās un plānoja sa­tikties galamērķī. Astoņi krievi kopā piesaistītu nevēlamu uzmanību, it īpaši tāpēc, ka tikai trīs prata vēl kādu valodu. Pirmā komanda paņems iekārtas no lidmašīnas un brauks uz ziemeļiem no Tanzānijas pilsētas Dāresalāmas līdz Tangai. Pēc tam viņi savāks iekārtas, noīrēs piemērotu kuģi un dosies meklēt "Lauvu".

Ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis negrasījās izcelt vi­sas raķetes, kaut gan tas butu iespaidīgs panākums; pietiktu ar vadības sistēmām, lai pierādītu Ozola nodevību. Pārējais tiks iznīcināts līdz ar fregati, lai krievu tehnoloģija neno­nāktu citās rokās. "Pēc tam es varēšu atklāt Maskavai šo sazvērestību un savu lomu tās novēršanā. Sanktpēterburgas neveiksmes melnais traips tiks nomazgāts" Aniskovačs prātoja.

Viņš izklaidīgi laida pirkstu pār savainoto seju. Sāpes vēl joprojām bija spēcīgas, bet pulkvedis uzmanījās, lai neviens neredzētu viņu dzeram tabletes. Pietika ar sakropļojumu; nedrīkstēja izrādīt vājumu.

Viņam tuvojās spēcīgas miesasbūves kaprālis.

- Iekārtas ir iekrautas un nostiprinātas, pulkvedi.

- Lieliski.

Kaprālis atkāpās un devās pie pārējiem.

Kaut gan Aniskovača klātbūtne nebija nepieciešama, viņš grasījās uzņemties vadību. Viņš nesalaužami ticēja īpašās vie­nības kareivju prasmēm, bet labāk bija parādīt varas pārstāv­jiem, ka arī viņš pats ir piedalījies.

Lidmašīna sasniegs Tanzāniju sestdien agri no rīta, un iekārtas nokļūs Tangā dienas vidū. Drīz viņi sameklēs no­grimušo fregati, izcels no tās visu nepieciešamo un atlikušo uzspridzinās.

Sejas kustības sagādāja sāpes, tāpēc Aniskovača izteiksme nepauda viņa prieku. Pēc dažām dienām viņa gods būs at­jaunots.