Mednieks

85 . nodaĻa

/

Folsčērča, Virdžīnijas štats, ASV Sestdiena pēc trīs nedēļām Plkst. 22.49 pēc Austrumu zonas laika Aizkari sakustējās. No atvērtā loga ieplūda spirdzinoša vēsma. Viljams Fērgusons gulēja. Viņa mati vēl bija mitri pēc dušas, uz galdiņa pie gultas stāvēja glāze ar skotu viskiju un ūdeni, bet klēpī viņš turēja atvērtu iecienīto laikrakstu. Ja viņš nepaguva to izlasīt dienas laikā, tad vienmēr pabei­dza pirms miega.

Mājā valdīja klusums. Fērgusons jau sen dzīvoja viens un deva priekšroku pats savai sabiedrībai. Tomēr retos gadīju­mos viņam pietrūka citu cilvēku. Viņš pievērsa skatienu zaļa­jai signāllampiņai. Tā liecināja, ka viss ir kārtībā. Fērgusona mājā bija ierīkota modernākā drošības sistēma, ko piegādāja CIP. Gaismiņa mirgotu sarkana, ja objekta robežās iekļūtu kāds cilvēks vai jebkas cits. Viņam vēl ne reizi nebija nācies nospiest trauksmes pogu.

Šķita, ka aizritējis ļoti ilgs laiks, kopš Saikss nokaunējies atgriezās no Tanzānijas. Vienkārša operācija pārvērtās par milzīgu mēslu bedri; pat Fērgusons bija spiests to atzīt. To­mēr tagad viss beidzies. Viņš nekļūs bagāts, vismaz pagai­dām ne. Vēl pietiks laika pēdējai viltībai pirms aiziešanas pensijā. Bet viņam izdevās nepieļaut, lai ASV savās tuklajās,

necienīgajās ķetnās sagrābtu "Oniksa" raķetes. Tā bija kaut neliela atriebība par viņa nenovērtēšanu un ignorēšanu. Fērgusons apņēmās, ka jaus visam noklust un tikai tad domās pār nākamo gājienu.

Saikss bija veiksmīgs maitasgabals, un viņam kaut kā iz­devās izbēgt no Rīda. Paldies Dievam, viņš pat nenojauta, ka bijis slepkavas sarakstā. Rīds bija nozudis, un to varēja izskaidrot tikai ar viņa nāvi, kaut gan tam bija grūti noti­cēt. Fērgusonam nebija iespējas neuzkrītoši kaut ko no­skaidrot par Tanzānijā notikušo.

Tomēr Fērgusons zināja, ka viņam nekas nedraud. Alvaress vairs nemeklēja pēdas, un Prokteram un Čembersai bija svarīgākas problēmas. "Kamēr vien turēšos malā, es būšu drošībā," Fērgusons sprieda. "Vajadzēja atbrīvo­ties no Saiksa. Mīkstpēdiņam trūka prāta un iekšu šādiem darbiem, un tagad viņš bija staigājošs pierādījums, pēdē­jais posms starp neveiksmīgo operāciju un mani, un viņš nedrikst palikt dzīvs. Nāksies atrast kādu citu, kam uzti­cēt šo darbu. Varbūt pat paveikt to pašam. Tas droši vien būtu patīkami."

Pieredzējušais CIP virsnieks pāršķīra avīzes lapu un iemalkoja viskiju, bridi izbaudot garšu un tad norijot dzērie­nu. Viņš nolika glāzi un sarauca pieri, sajutis, ka ir nosalis. Sasodītais atvērtais logs!

Viņš mēģināja nepievērst tam uzmanību, tomēr drīz vien bija spiests rīkoties. Viņš atmeta segu, šķērsoja plašo guļam­istabu un iegāja blakus piebūvē. Dusmigi šņākdams, viņš aizcirta logu un centās atcerēties, kad to vispār atvēris. Viņš lūdza Dievu, kam neticēja, kaut viņa prāts nesāktu aptum­šoties.

Atgriezies gultā, viņš iztukšoja glāzi un nometa avīzi uz grīdas, iekārtojās zem segas un izslēdza gaismu. Ar vaigu

sameklējis vēsāko spilvendrānas daļu, Fērgusons apmierināts nopūtās.

Pēc brīža viņa deniņiem pieskārās auksts metāls.

Viņš spēji ievilka elpu.

No tumsas atplūda balss. Tā bija pēdējā, ko Fērgusons sa­vā mūžā dzirdēja.

- Priecājos beidzot ar jums tikties.

Pateicības

Es neuzrakstītu šo grāmatu, ja man nepalīdzētu dau­dzi cilvēki. Vispirms es vēlos pateiktos savam brālim Maiklam par viņa nerimstošo aizrautību, vienmēr lielis­kajiem padomiem un noderīgajiem labojumiem. Bez viņa snieguma "Mednieks" būtu daudz sliktāka grāmata.

Vēl es pateicos redaktoram Denjelam Melorijam un visiem Little, Brorvn apgāda ļaudīm par lielisko darbu. Šie cilvēki ir: Hanna Klārka, Endijs Kouls, Frānsisa Doila, Šons Gerehijs, Hanna Hārgreiva, Liza Heterela, Tālija Proktora, Sāra Tolbota, Toms Vebsters un Mels Vainders.

Es esmu pateicību parādā saviem draugiem un radiem par neskaitāmajiem noderīgajiem padomiem un ietei­kumiem, it īpaši piemīlīgajai Emelīnai Noulsai un eleganta­jai Megai Leihijai par trāpīgajiem novērojumiem un negai­dītajām uzslavām. Kriss Raits, Ēdams Bredlijs, Ričards Greiems un Deivs Tomass viņi visi pelnījuši atzinību par to, ka varonīgi pārcieta manu nožēlojamo pirmo mēģi­nājumu un apbēra mani ar laipnībām, nevis kritiku. Pal­dies ari Polam Metjūsam, kurš palīdzēja man izvairīties no lielākās kļūmes saistībā ar ļaundariem, Saimonam Ekrigam par palīdzību sarežģītās pirmās lapas pārvarēšanā un Kerolainai Kelvērtai Hērstai par lieliskajiem tulkojumiem.

Beigu beigās es vēlos pateikties savam aģentam Filipam Petersonam par viņa ticību, padomiem un sprie­dumiem.

Toms Vuds

MEDNIEKS

Redaktore Liene Akmens Korektore Inguna Ozola Maketētā js Igors Iļjenkovs Atbildīgais sekretārs Igors Iļjenkovs

“Apgāds "Kontinents"",

LV-1050, Rīgā, Elijas ielā 17, tālr. 67204130. Apgr. formāts 130x200. Ofsetiespiedums. Iespiesta un iesieta SIA "PNB Print", www.pnbprint.eu

T. Vuds

Vu 060 Mednieks/ No angļu vai. tulk. Diāna Smilga. R., "Apgāds "Kontinents"". 496 lpp.

Bijušais militārists Andris Ozols ierodas Parīzē. Viņam ir informācija, kuru grib iegūt daudzi, bet dabūs tikai tas, kurš maksās visvairāk.

Viktors ir slepkava cilvēks bez pagātnes un uzvārda. Bet, kad Parīzē kāds darbs beidzas traģiski, viņš ir spiests bēgt, šķērsojot četrus kontinentus. Viktora vienīgais sabiedrotais ir sieviete, pārāk skaista, lai viņai uzticētos, bet ienaidnieki ir tik vareni, ka no tiem aizbēgt nav iespējams.

ISBN 978-9984-35-794-2

"Apgada "KONTINENTS"" interneta gramatnica

Pirmais interneta grāmatveikals Latvijā aicina Jūs savās lappusēs! Mūsu adrese interneta:

www.kontinents.lv

Informāciju par šo grāmatu vairumtirdzniecību var iegūt pa tālruni 67204130.