Mobijs Diks jeb Baltais valis

EPILOGS

"Es vienīgais izglābos, lai tev to ziņotu. "

(ījabagr. 1;19)

DRĀMA NOSPĒLĒTA. Kādēļ tad kādam vēl jākāpj uz skatuves? Tādēļ, ka pēc kuģa bojāejas viens cilvēks tomēr palika dzīvs.

Par laimi, pēc parsa pazušanas Liktenis lēma man ieņemt vietu Ahāba laivā, kad šī vieta atbrīvojās; un es biju tas, kas kopā ar diviem airuvlriem pēdējā dienā, kad laiva sašķiebās, nokļuva aiz borta. Un tā, peldot netālu no nelaimes vietas un noskatoties drausmīgo traģēdiju, jau rimstošā straume pēc kuģa nogrimšanas lēnām vilka mani tuvāk ūdens virpulim. Kad es to sasniedzu, šī vieta jau bija pārvērtusies gludā, putām klātā atvarā. Es riņķoju un riņķoju - gluži kā jaunais Iksions'24 - aizvien tuvāk un tuvāk ap melno pūsli, kas veidoja lēni rotējoša riteņa asi. Beidzot es atta­pos tā centrā - tur melnais pūslis piepeši pārplīsa; šajā vietā no dzelmes - kā atsperes izsviesta - ar milzīgu spēku, savas lielās peldētspējas vadīta, iznira glābšanas boja, kas izskatījās pēc zārka, - cā apgriezās gaisā, bet pēc tam peldēja uz manu pusi. Šajā zārkā es veselu dienu un nakti kuģoju atklātā jūrā, šūpojoties vieglā vēs­miņā kā "aizlūguma taktī. Haizivis traucās garām, netraucējot mani, it kā to rīkles būtu aizslēgtas ar piekaramajām atslēgām; asinskārie jūras ērgļi lidinājās tā, it kā to knābji slēptos makstis. Otrajā dienā tālumā parādījās bura - tā nāca tuvāk un tuvāk, līdz beidzot mani uzņēma svešs kuģis. Tā bija nenogurdināmā "Rāhele", kas klejoja, meklēdama savus pazudušos bērnus, - un atrada tikai vienu vienīgu bāreni. >

M īksions (grieķu mitol.) - viņš apvainoja dievieti Hēru, par ko Zevs viņu sodīja, piekaldams pie ugunīga rata. (Tulk. piezīme.)