Mobijs Diks jeb Baltais valis

80. nodaļa RIEKSTS

ja Fizionomistam kašalots šķiet sfinksa, tad frenologam viņa smadzeņpods liksies tāds ģeometrisks riņķis, kura kvadratūru nav iespējams aprēķināt.

Pilnīgi pieauguša dzīvnieka galvaskauss ir vismaz divdesmit pēdu garš. Atdaliet apakšžokli, un sānskatā galvaskauss izskatīsies kā ieslīpa plakne, kas balstās uz pilnīgi līdzenas pamatnes. Taču, valim dzīvam esot - kā mēs jau noskaidrojām - šī slīpā plakne veido gandrīz vai taisnstūri, to piepildot milzīgajai "liestes" masai un spermacetam. Galvaskausa augšpusē atrodas krāteris, kas uzņem sevī daļu šīs masas, bet zem krātera izstieptās pamatnes - vēl vienā iedobumā, kas reti pārsniedz desmit collu garumā un tikpat dzi­ļumā, - atrodas niecīga saujiņa šā radījuma smadzeņu. Vaļa dzīves laikā smadzenes atrodas vismaz divdesmit pēdu attālu no pieres; tās ir paslēptas aiz vareniem bastioniem kā visapslēptākā citadele aiz Kvebekas plašajiem nocietinājumiem. Kā slepena dārgumu kastīte tās nobāztas tik dziļi viņā, ka es zinu vaļu medniekus, kas pārliecināti liedzas atzīt, ka valim ir vēl kādas citas smadzenes bez taustāmajiem kubikjardiem spermaceta tā krātuvē. Viscaur sakrun­kots dīvainās krokās, savij umos un izlocījumos, šis noslēpumainais orgāns viņu apziņā šķiet vairāk atbilstošs vaļa gudrības sēdeklim.

Tātad ir skaidrs, ka, no frenoloģiskā viedokļa raugoties, šā Leviatāna galva, tam atrodoties dzīvā un netraucētā stāvoklī, ir malds caur un cauri: kas attiecas uz smadzenēm, tad patiesībā nevar nedz sajust, nedz saskatīt nekādu smadzeņu pazīmju. Valis kā viss, kas pasaulē liels, nerāda pasaulei patieso veidolu.

Ja jūs izsmelsiet no galvaskausa spermaceta balastu un palūko­sieties uz to no mugurpuses, no platākā gala, jūs pārsteigs līdzība ar cilvēka galvaskausu, kuru aplūko no tās pašas vietas un redzes- punkta. Patiešām, nolieciet šo galvaskausu tādā pagriezienā (un samazinātu - cilvēka galvaskausa lielumā) starp cilvēku galvaskau­siem, un jūs viegli tos sajauksiet; saskatot galvvirsā padziļinājumu, no frenologa viedokļa raugoties, jūs sacītu: "Šim cilvēkam nav pašlepnuma, nedz arī viņš ciena pats sevi." Un abi šie noliedzošie raksturojumi, aplūkoti kopā ar viņa milzīgo lielumu un baismīgo spēku, jums ļauj pilnīgāk apjaust patieso, kaut arī ne visai tīkamo priekšstatu par to, kas ir neierobežota visspēcība.

Bet, ja jūs pēc salīdzinoši mazajām vaļa smadzenēm spriežat, ka tās ir tikai nedaudz krokotas, tad varu jums apgalvot ko citu. Ja uzmanīgi aplūkosiet kura katra četrkājainā mugurkaulu, jūs pārsteigs tā līdzība ar citcitam virsū savērtu mazītiņu galvaskausu virteni, no kuriem katram ir kāda rudimentāra līdzība ar īstu galvas­kausu. Vācieši apgalvo, ka mugurkauls veidojas no neattīstītiem galvaskausiem. Taču vācieši nav pirmie, kas ievērojuši šo neparasto līdzību. Kāds mans draugs ārzemnieks reiz norādīja uz to, uzskates līdzeklim izmantodams paša nogalinātā ienaidnieka skeletu, no kura skriemeļiem viņš bija izveidojis bareljefu savas kanoe laivas smailajā priekšgalā. Tādēļ es domāju, ka frenologi palaiduši garām kaut ko svarīgu, neturpinādami savus pētījumus, no smadzenēm galvaskausā nepārejot pie mugurkaula smadzenēm. Es ticu, ka daudzas cilvēka rakstura īpašības atspoguļojas viņa mugurkaulā.

Lai jūs būtu kas būdams, es labprātāk aptaustītu jūsu muguru, nekā galvaskausu. Vārgulīgs mugurkauls nekad nav balstījis stipru un cēlu dvēseli. Es lepojos ar savu mugurkaulu kā stipru un nelokāmu karogkātu, kas tur karogu, kuru es atritinu, sveicinot šo pasauli.

Piemērojiet šo frenoloģijas mugurkaula atzarojumu kašalotam. Viņa galvaskausa dobums savienojas ar pirmo kakla skriemeli; šajā skriemelī ir kanāls desmit collu šķērsgriezumā, bet astoņu collu augstumā, kas veido trīsstūri ar pamarni apakšpusē, stiepdamies cauri nākamajiem skriemeļiem, kanāls sašaurinās, labu gabalu joprojām būdams visai plats. Šis kanāls, protams, ir pilns ar visdīvaināko šķiedrvielu - muguras smadzenēm, kas līdzinās galvas smadzenēm un ir tieši savienotas ar tām. Vēl vairāk - daudzas pēdas zem galvaskausa muguras smadzenes saglabā gandrīz tos pašus apmērus, ko galvas smadzenes. Vai tad šajos apstākļos nebūtu prātīgi pievērsties tām un frenoloģiski izpētīt vaļa mugurkaulu? Jo, šādā gaismā aplūkotas, samērā nelielās galvas smadzenes pār­pārēm kompensē salīdzinoši neparasti lielās muguras smadzenes.

Taču atstāsim visu pārējo (renologu ziņā; es gribētu tikai uz brīdi, pieņemot šo muguras smadzeņu teoriju, piemērot to kašalota kuprim. Šis dižais kupris, ja nemaldos, paceļas virs viena no lielāka­jiem skriemeļiem un tādējādi zināmā mērā ir tā uz āru izliektais atveids. Pēc tā atrašanās vietas es nosauktu šo augsto pacēlumu par spermaceta vaļa spēka un nežēlības orgānu. Un par to, ka milzīgais briesmonis nepazīst žēlastību, jums vēl būs izdevība pārliecināties