Mobijs Diks jeb Baltais valis

40. nodala PUSNAKTS, BAKS HARPUNĒTĀJI UN MATROŽI

(Fokbura paceļas, un top redzama sardze - stāvus, sēdus, puszvilus - visdažādākajos stāvokļos; visi korī dzied.)

Ar to dieviņu, spāņu senjoras, Esiet sveikas, nu ardievas teikt! Mūsu kapteinis vēlēja visiem…

PIRMAIS NANTAKETAS JŪRNIEKS Ei, puikas, nebūsim sentimentāli, tas nāk par sliktu gremošanai! Raujiet līdzi, sparīgāk!

(Dzied, citiem piebalsojot.)

Uz kuģa klāja kapteinis, Kas raugās tālskatī, Bet jūrā dižās valzivis,

Kas kuģim apkārt slīd. jūs laivu, puiši, airējiet,

Lai skrien, ko nagi nes,

Lai ķeram dižo zivi ciet

Un izkidājam mēs! Uz priekšu, brašie jīirnieki. Lai nezūd dūša jums, Kad harpūnvīram iesmā durts Būs varens medījums!

KAPTEIŅA PALĪGA BALSS NO KUĢA PAKAĻGALA Jūs, bakā! Zvanīt astoņus! OTRAIS NANTAKETAS JŪRNIEKS Stāt, kori! Zvanīt astoņus! Ei, vai tu dzirdi, puiķel!? Ei, Pip, sit savu zvanu astoņreiz! Hei, melnais! Es tūdaļ saukšu sardzi. Man ir tāda maujamā rīkle - kā no mucas. Re, šitā (izbāž galvu pa lūku). Ei, sapņotāji, cel-ties! Jau sita astoņi! Aug-šā!

HOLANDIEŠU JŪRNIEKS

Tie gan šonakt guļ uz ausim, draudziņ, tavu biezu naksniņu! Man rādās, tas nāk no vecā Mogola vīna, kas vienus gāž gar zemi, bet otriem uzmet garu. Mēs, rau, dziedam, bet šitie guļ, izplāti kā plekstes, gatavie guļkoki. Uzbrēc vēl reiziti! Še, ņem trubu un iemauj tajā. Teic, lai beidz sapņot par brūtēm. Teic - laiks augšām­celties, lai nobučo šīs uz atvadām un ceļas uz pastaro tiesu. Tā, tā, šitā gan; tev rīkle nudien nav samaitāta no Amsterdamas sviesta ēšanas. FRANČU JŪRNIEKS

Dzi, puikas! Uzdancosim žīgu[40], pirms izmest enkuru zem segas. Ko teiksiet? Nāk otrā sardze. Visi kājās! Pip! Ei, mazais, Pip! Hei, šurp tamburīnu!

PIPS (Saīdzis un samiegojies.)

Nav ne jausmas, kur tas palicis. FRANČU JŪRNIEKS

Tad bungo sev pa vēderu un klapē ar ausīm! Es teicu, palēkā­sim, puiši, lai palīksmojam! Urā! Nolādēts, vai kustēsiet? Kā indiāņi, stājieties cits aiz cita, aiziet, lēkšiem un veicīgāk! Sapurinieties! Kustieties, izlocīsim kājas! ISLANDES JŪRNIEKS

Man, draudziņ, netīk tāda deju grīda, kas līgojas zem kājām, man domāt, es esmu radis dejot tik pa ledus grīdām. Es lūdzu mani atvainot, ka tevi atvēsinu; piedošanu! MALTAS JŪRNIEKS

Un es tāpat - kur mūsu meičas? Jābūt jukušam, lai ņemtu savu labo roku kreisajā un teiktu: - Kā tev sviežas? - Kur partneres? Man vajag partneri!

SICĪLIEŠU JŪRNIEKS

Ak jā - kaut butu meitenes un zāle! Tad lakstītu ar jums kā

sienāzis!

LONGAILENDAS JŪRNIEKS

Lai, lai, jūs nūģi, iztiksim bez jums! Lai pļaujam, kur vien varam, es saku! Drīz mūsu kājas pļaus. Ak tā, klāt mūzika. Aiziet!

AZORU SALU JŪRNIEKS

(Izkāpj no lūkas, papriekš izbāzdams tamburīnu.) Še, Pip, te būs, un te ir vinčas kloķi, rāpies augšā! Sākam, puiši!

(Puse no tiem dejo, tamburinam skanot; daži dodas lejā, kajītē, citi zviln uz klāja starp takelāžu, citi aizmiguši. Skan sulīgi lāsti.)

AZORU SALU JŪRNIEKS (Dejodams.)

Dzīvāk, Pip! Sit stiprāk, zvana sitēj! Zvetē skaļāk! Tālāk - laižam vaļā, puikiņ! Lai uguns lec, lai izbirst zvārguļi!

PIPS'

Jūs teicāt, zvārguļi? Redz, viens jau notrūka, tik stipri situ!

ĶĪNIEŠU JŪRNIEKS

Tad zobus klabini, un labi stipri! Pārvērties pagodā', '> !

FRANČU JŪRNIEKS

Lai dzīvo vājprāts! Pacel savu riņķi, Pip, es lēkšu cauri! Plīstiet, buras!

TEŠTIGO (Mierīgi pīpēdams.)

Jā, tas ir baltais, viņš šitā līksmojas. Hm… Es gan taupu sviedrus.

VECS MENAS SALAS JŪRNIEKS

Es šaubos, vai tie spriņģojošie zeļļi apjēdz, kas zem viņu kājām. "Es vēl dancošu uz tava kapa" - tas ir visbriesmīgākais lāsts, ko naktī gadās padzirdēt no ielasmeitas vējainā ielas stūrī. Ak tētīt! Pietiek tikai padomāt par aļģēm apaugušām flotilēm zem ūdens un nosūbējušiem galvaskausiem grēdās! Tā, tā. Var iztēloties, ka visa pasaule ir balle, kā saka skolotie; tad jau būs pareizi, ka šeitan taisa deju zāli. Dancojiet, puikiņi, kamēr jauni; es ar kādreiz tāds biju.

TREŠAIS NANTAKETAS JŪRNIEKS

Uf, metiet mieru! Tas ir nogurdinošāk, kā airēties bez vēja pakaļ valim - dod ievilkt dūmu, Teš.

(Viņi pārstāj dejot un sanāk pulciņos. Pa šo laiku debess apmā­kusies. Ceļas vējš.)

" Pagoda (port.) - budistu templis Ķīnā, Japānā, Indijā u.c. Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas zemēs. (Tulk. piezīme.)

INDIEŠU MATROZIS

Pie Bramas! Zēni, drīz būs buras jāvāc nost. Tā debess Ganga uzplūduši, pārtapusi vējā! Tu pievērsi mums savu tumšo pieri, Šiva!

MAITAS JŪRNIEKS (Izstiepies uz klāja, apvēdinādamies ar mici.)

Pie tik ir viļņi - ar sniega cepurēm un ceļas dejot žīgu! Drīz tie sāks kratīt savus pušķus. Ja šitie viļņi būtu sievišķi, es nirtu iekšā ar šiem dzenāties, uz visiem laikiem! Uz zemes nav nekā tik svaiga, ar debesim pat nevar salīdzināt! Kā ieraudzītas karstas, kuplas krūtis mežonīgā dejā, kad pārkrustotas rokas aizsedz tādas sulīgas un pārgatavas ogas.

SICĪLIEŠU JŪRNIEKS (Paslējies uz elkoņa.)

Par to man nestāsti! Klau, zēniņ, - lidojumā savijušies locekļi - šūpošanās vijīga - un mulsums — un trīsas! Lūpas, sirds un gurni! Skar, nesavaldīgais, un ej! Bet neizgaršo, tikai aplūko, jo pēcāk būsi pārsātināts. F.k, pagān (piebaksta tam ar elkoni)\

TAITI JŪRNIEKS (Zvilnēdams uz masas.)

Sveiks, mūsu dejotāju svētais kailums! Hiv-hiva! Ak, grūtsirdīgi aizplīvurotā un augstu palmu apēnotā Taiti! Es guļu vēl joprojām te, uz tava pīteņa, bet mīkstā zeme aizslīdējusi! Es redzēju, kā tevi, maša, pina mežā. Vēl zaļu atgādāju tevi šurp, tak drīz vien apdili un sadzeltēji. Vai mums! Ne tev, ne man nav paciešama tāda pārmaiņa! Kas būs ar mums, kad pārcelsimies debesis? Bet ko es dzirdu? Vai rēcot straumes brāžas tur, no Pirohiti virsotnes pār klintīm, applūdinot ciematus? Kāds rāviens! Pūtiens! Slienies augšā, mugurkaulniek, stājies pretī! (Pielec kājās.) PORTUGĀĻU JŪRNIEKS

Kā jūra viļņodama dauza kuģa sānus! Mums, mīļie, jābūt gataviem uz rifiem! Tie vēji sakrustoja zobenus, nupat ies vaļā īstais ļembasts!

DĀŅU JŪRNIEKS

Krak, krak, tu vecā sile! Jo - kamēr kraksti, tikmēr turies! Labi darīts! Tas palīgs tevi vada tā, kā vajag. Šis nobijies ne vairāk par to cietoksni uz salas, kas pie Kategata, lai karotu pret Baltiju ar vētru izpūstajiem lielgabaliem, kuriem stobros sacietējis sāls!

CETURTAIS NANTAKETAS JŪRNIEKS

Viņš pilda pavēli, es teiktu. Dzirdēju, kā vecais Ahābs pamā­cīja lauzties cauri brāzmām - apmēram tā, kā šauj ar lielgabalu udensstabā - ar kuģi trāpīt pašā serdē!

ANGĻU JŪRNIEKS

Velis! Tas vecais gan ir zellis! Mums ir šam jāsadabū šitā zive!

VISI

Nūja! Nūja!

VECAIS MENAS SALAS JŪRNIEKS

Trīs mūsu masti līgojas kā priedes! No visiem kokiem priedēm ir visgrūtāk pierast, citā augsnē pārstādītām, un šite tik vien zemes, cik no kuģinieku nolādētiem pīšļiem. Drošu roku, stūrman, drošu roku! Tādā laikā drosmīgākās sirdis lūst uz zemes un jūrā šķeļas pušu kuģi. Bet mūsu kapteinis nes liktenīgu zīmi — skat, zēni, otra tāda pati ir debesīs - līķabāla, redz, un apkārt melis kā piķis.

DEGŪ

Un kas ta būtu? Kam ir bail no melluma, tam bail no manim. Es takš esu izlauzts tumsas gabals!

SPĀŅU JŪRNIEKS (Sānis.)

Šis cenšas iebiedēt, ak - un vecs aizvainojums mani kremt (tuvodamies) … Ei, harpunier, tā tava suga ir nenoslaukāms melns traips uz cilvēces - tāds pleķis, kas no paša nelabā. Tu neapvainojies.

DEGŪ (Draudīgi.)

Nē.

SANTJAGO JŪRNIEKS

Tas španiols ir dumjš vai pillā. Kā tas var būt? Vai varbūt šoreiz vecā Mogola ugunsūdens lēni iedarbojas?

PIEKTAIS NANTAKETAS JŪRNIEKS

Ko redzu spīdam? Zibeņo? Jā gan.

SPĀŅU JŪRNIEKS

Nē. Degū tur rāda zobus.

DEGŪ (Metas viņam virsū.)

Tev tavus iedzīs rīklē, putnu biedēkli! Tu, bālģīmi ar baltām aknām!

SPĀŅU JŪRNIEKS (Neatkāpjas.)

Es tevi sacaurumošu ar nazi! Liela būda, prāta maz!

VISI

Kautiņš! Kautiņš! Kautiņš!

TEŠTIGO (Izpūš dūmu mutuli.)

Kautiņš apakšā un kautiņš augšā - cilvēki un dievi - visi trokšņo. PfP.

JŪRNIEKS NO BELFĀSTAS

Kautiņš! Urā! Svētā Jaunava, kā kaujas! Pa kaklu, zvetē! ANGĻU JŪRNIEKS

Bet godīgi! Nost spāņa nazi! Riņķī, stājiet riņķī! VECAIS MENAS SALAS JŪRNIEKS

Sen izdarīts. Skat! Apvārsnis ir riņķis. Un riņķī Kains kauj Ābelu! Kāds varens darbs, kāds derīgs darbs! Nē? Kāpēc tad, Dievs, taisīji to riņķi?

KAPTEIŅA PALĪGA BALSS NO PAKAĻĒJĀ KLĀJA

Pie tauvām! Nost bramburas![41] Pie marša! Marsburām! VISI

Vētra! Vētra! Mīļie, veicīgāk!

(Visi prom.)

PIPS (Slēpjas zem kabestāna.)

Mīļie? Dievs, piedod šitiem mīļiem! Krikt-krakt - un klīvers pagalam! Bums! Bums! Dievs augstais! Lien dziļāk, Pip, tā bija bramrāja. Tas ir vēl trakāk, nekā gada beigu aukā mežā! Kas tagad rāptos pakaļ kastaņiem, ko? Tie tur rāpjas, turklāt lādēdamies, gauži nešpetni, bet es te tupu. Šie jau pa pusei debesīs, laimīgu ceļu! Turies cieši! Kāda vētra! Bet tie vecīši vēl briesmīgāki - paši trakāki par baltām bangām. Baltām bangām, baltiem vaļiem, brr! Es dzirdēju, ko viņi pļāpāja bez apstājas - par Balto Vali… Brr - tikai vienu reizi pieminēja viņu šovakar - un es jau drebinos. Tikpat kā tamburīns - tā vecā žņaudzējčūska lika visiem zvērēt, ka šo noķers! Ak, lielais balto Dievs, kas esi kaut kur tumsā, esi žēlīgs mazajam melnajam zēnam šite, lejā, un pasargi no visiem šitiem, kuriem nobīties nav dūšas!