Mobijs Diks jeb Baltais valis

82. nodaļa VAĻU MEDĪBU GODS UN SLAVA

Ir tādas būšanas, ko var izpētīt tikai ar juceklīgu mērķtiecību. Jo vairāk iedziļinos šajā vaļu medību būšanā, cenšoties to apgūt līdz pašiem pamatiem, jo lielāku ietekmi uz mani atstāj tās senat- nīgums un slava; it īpaši, kad redzu tik daudzus varenus pusdievus, varoņus un visvisādus praviešus šādā vai tādā veidā šo slavu sekmējam, es jūtos pacilāts, iedomājoties vien, ka es pats, kaut ari tikai padotā lomā, esmu piederīgs tik dižciltīgai brālībai.

Pirmais vaļu mednieks bija drošsirdīgais Persejs, Jupitera dēls; un par mūžīgu slavu mūsu aicinājumam lai top sacīts, ka pirmais valis, kam uzbruka mūsu brālība, netika nogalēts zemu dzinuļu labad.

Tie bija mūsu aroda bruņinieku laiki, kad ķērāmies pie ieročiem, lai aizstāvētu apspiestos, nevis tāpēc, lai pildītu cilvēku eļļas lampas. Katram ir zināms jaukais nostāsts par Perseju un Andromedu - kā daiļā karaļmeita Andromeda tika piesieta pie klints jūras krastā, un tajā brīdī, kad Leviatāns grasījās viņu pie­vākt, Persejs, šis drošsirdīgais vaļu mednieku princis, tuvojās, noharpunēja briesmoni, atbrīvoja jaunuvi un to apprecēja. Tas bija patiesi artistisks varoņdarbs, kādu mūsdienu harpunētājam reti gadās veikt, jo Leviatāns tika nobeigts ar pirmo cirtienu. Un nevie­nam neklājas apšaubīt šo aizvēsturisko nostāstu, jo senajā Jopijā, tagadējā Jafā, Sīrijas piekrastē, kādā pagānu templī daudzus gadu simtus stāvēja milzīgs vaļa skelets, kas, kā vēstī vietējās leģendas un apstiprina turienes iedzīvotāji, ir piederējis briesmonim, kuru nokāva Persejs. Kad romieši ieņēma Jopiju, viņi šo pašu skeletu triumfējot aizveda uz Itāliju. Vissvarīgākais un vilinoši zīmīgākais šajā nostāstā ir tas, ka tieši no Jopijas devās jūrā Jona.

Radniecīgs nostāstam par Perseju un Andromedu - jānudien, pēc dažu domām, pat tiešā līnijā no tā cēlies slavenais stāsts par Svēto Juri un Pūķi; viņa pūķis, manuprāt, ir bijis valis, jo daudzās vecās hronikās pūķi pastāvīgi tiek jaukti ar vaļiem un mainīti vietām. "Tu esi kā lauva uz ūdeņiem un kā jūras pūķis," teicis Ecekiēls, ar to gluži skaidri domādams vali; patiesības labad jāsaka - dažās Bībeles versijās tas saukts vārdā. Bez tam pats varoņdarbs stipri vien kristos slavā, ja Svētais Juris būtu cīnījies tikai ar lienošu sauszemes rāpuli, nevis mērojies spēkiem ar diženu jūrasdzīļu briesmekli. Katrs cilvēks var nosist čūsku, taču tikai Persejam, Svētajam Jurim vai Kofinam pietiek dūšas stāties pretī valim.

Neļausim mūsdienīgām gleznām, kas attēlo šo ainu, mūs maldināt, kaut gan radījums, ar kuru cīnās šis drošsirdīgais veco laiku vaļu mednieks, ir attēlots neskaidri, tādā kā grifa atveidā, un kaut ari cīņa tiek izcīnīta uz sauszemes, bet svētais sēž zirgā, tomēr, ņemot vērā to laiku lielo nezināšanu, kad vaļa īstenais veidols māksliniekiem nebija pazīstams, neaizmirstot, ka, tāpat kā gadīju­mā ar Perseju, Svētā Jura valis arī varēja izrāpties no jūras uz krasta, un iedomājoties, ka dzīvnieks, uz kura jāj Svētais Juris, varēja būt vienkārši liels ronis vai jūraszirgs - liekot to visu vērā un nebūt nenonākot pretrunā ar svēto leģendu un izseniem šīs ainas attēlo­jumiem, varam uzskatīt, ka tā sauktais pūķis nav nekas cits kā pats lielais Leviatāns. Patiesi, sastopoties ar tīru un nesaudzīgu patiesību, ar šo stāstu notiek tāpat kā notika ar filistiešu zvēr-putn-zivjvei- dīgo elku vārdā Dagons, kam, nostādītam lsraēla šķirsta priekšā, nokrita zirgagalva un abas ķetnas, tā ka pāri palika tikai zivs rumpis. Tādējādi viens no mūsu dižciltīgā atzara, arī vaļu mednieks būdams, ir kļuvis par Anglijas sargu un aizbildni; un mums, Nantaketas harpunētājiem, ir visas tiesības tikt ieskaitītiem augstcienītajā Svētā Jura ordenī. Tādēļ šīs godājamās sabiedrības bruņinieki (no kuriem neviens, uzdrošinos teikt, atšķirībā no viņu dižā patrona, nekad nav valim pretī stājies) lai neuzlūko nantaketieti ar nicināšanu, jo arī savās vilnainajās jakās un darvainajos dungriņos mēs esam daudz vairāk Svētā Jura ordeņa cienīgi nekā viņi.

Vai klātos uzņemt mūsu rindās Herkulesu vai ne, es ilgu laiku šaubījos: kaut arī saskaņā ar grieķu mitoloģiju - šo senlaiku Kroketu un Kītu Karsoņu"3 , šo dūšīgo jautru un noderīgu darbu veicēju, norija un atkal izspļāva valis; taču vēl nav teikts, vai tas viņam dod tiesības saukties par vaļu mednieku. Nekur nav nekādu norādījumu, vai viņš jebkad noharpunējis savu vali - protams, ja nu vienīgi viņš būtu to paveicis no iekšpuses. Un tomēr viņu var uzskatīt par tādu kā vaļu mednieku pret paša gribu; katrā ziņā, ja viņš nenoķēra vali, tad valis noķēra viņu. Es pasludinu viņu par mūsu klanam piederīgu.

Taču zinošākās un pretrunīgākās autoritātes apgalvo, ka šis grieķu mīts par Herkulesu un vali cēlies no vēl senāka ebreju mīta par Jonu un vali, un otrādi - katrā ziņā abi ir visai līdzīgi. Ja nu esmu pasludinājis par mūsējo pusdievu, kādēļ nepasludināt pravieti?

Taču varoņi, svētie, pusdievi un pravieši vēl nebūt nenoslēdz mūsu ordeņa reģistru. Mūsu lielmestru vēl vajag noskaidrot, jo, līdzīgi veco laiku karaļiem, mēs rodam mūsu brālības pirmsāku­mus nekur citur kā pašu augsto dievu starpā. Tagad atcerēsimies brīnišķo austrumu leģendu no sūtrām[106], kur teikts, ka bries­mīgais Višnu - viens no trim indiešu galvenajiem dieviem - pats varenais Višnu dots mums par pavēlnieku - Višnu, kas ar pašu pirmo iemiesošanos no savām desmitkārtējām pārtapšanām uz mūžu mūžiem ir izcēlis un apsvētījis vali. Kad Brahma, šis Dievu Dievs, sacīts sūtrās, nolēma no jauna radīt pasauli pēc kādas no tās periodiskajām bojāejām, viņš dzemdināja Višnu, lai tas vadītu šo darbu; taču vēdas, šīs mistiskās grāmatas, kuras Višnu droši vien bija jāizlasa, iekams ķērās pie darba, un kurās acīmredzot atrodamas kādas praktiskas pamācības jauniem arhitektiem - šīs vēdas gulēja jūras dibenā; tālab Višnu iemiesojās valī un, viņa izskatā ienirdams dziļumu dziļumos, uzmeklēja svētās grāmatas. Vai tādā gadījumā šis Višnu nav uzskatāms par vaļupuisi - tāpat kā cilvēks, kas iejāj zirgus, saucas par zirgupuisi?

Persejs, Svētais Juris, Herkuless, Jona un Višnu! Te jums ir saraksts! Kurš klubs, izņemot vaļu mednieku klubu, vēl var tādu celt priekšā?