Labirints

Autores piezīmes Par vēsturi

Lai gan krusta karu princips kopš 11. gadsimta nogales bija sva­rīga viduslaiku kristiešu dzīves sastāvdaļa - un Ceturtajā krusta karā 1204. gadā, aplencot Zaru, krustneši vērsās pret saviem ticības brāļiem kristiešiem -, šī bija pirmā reize, kad izskanēja aicinājums uz Svēto karu pret kristiešiem uz Eiropas zemes. Kataru vajāšana noveda taisnā ceļā pie Inkvizīcijas dibināšanas 1233. gadā dominikāņu - Melno brāļu - aizbildnībā.

Lai kādi motīvi būtu pamudinājuši katoļu Baznīcu un dažus no krusta kara laicīgajiem vadoņiem, piemēram, Simonu de Monforu, krusta karš pret albiģiešiem savā būtībā bija okupācijas karš un iezī­mēja pagrieziena punktu Francijas vēsturē. Tas iznīcināja Dienvidu neatkarību, daudzas tradīcijas, ideālus un ieražas.

Tieši tāpat kā apzīmējums "katari", viduslaiku dokumentos netika lietots arī jēdziens "krusta karš". Armija tika dēvēta par "Leģionu" jeb

Langedokas viduslaiku dialektā par l'Ost. Taču, ta kā mūsdienās tiek lietoti abi apzīmējumi, vietumis izmantoju tos skaidrības labad.

Par valodu

Viduslaikos langue d'Oc dialektā, no kā savu nosaukumu aizguvis Langedokas novads, jeb oksitāņu valodā runāja Dienvidfrancijā no Provansas līdz Akvitānijai. Šo valodu lietoja arī kristīgajā Jeruzalemē, zemēs, ko krustneši bija okupējuši kopš 1099. gada, kā arī dažviet Spānijas un Itālijas ziemeļos. Tuvu radniecīga tai ir provansiešu un katalāņu valoda.

13. gadsimtā langue d'oil dialekts - mūsdienu franču valodas priekš­tecis - skanēja tagadējās Francijas ziemeļu novados.

1209. gadā sākās ziemeļnieku iebrukums Dienvidos, un franču baroni uzspieda savu valodu iekarotajam apvidum. Kopš 20. gadsimta sākuma notiek oksitāņu valodas atdzimšana, ko vada rakstnieki, dzej­nieki un vēsturnieki, to vidū Renē Nejī, Zans Divernuā, Deodā Rošē, Mišels Rokbērs, Anne Brenona, Klods Martī un citi. Šī romāna tap­šanas laikā viduslaiku citadeles Karkasonas sirdī - La Citē - darbojas bilingvāla oksitāņu/franču skola, uz ceļa zīmēm līdzās franču valodā rakstītajiem pilsētu un reģionu nosaukumiem parādās arī uzraksti oksi­tāņu valodā.

Lai nošķirtu Dienvidu iedzīvotājus no franču iebrucējiem, romānā Labirints esmu attiecīgi lietojusi franču un oksitāņu valodu.

Dzeja un sakāmvārdi ir no abata Pjēra Trinkjē krājuma Proverbes & Dictons de la langue d'Oc un no 33 Chants Populaires du Languedoc.

Viduslaiku rakstība, protams, neizbēgami atšķiras no mūsdienu rakstības. Konsekvences labad esmu izmantojusi Andrē Lagarda oksi- tāņu-franču vārdnīcu La Plaruļueta.

Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. Jāņa evaņģēlijs, 8:32

Lhistoīre est un roman qui a ete, le roman est une histoire cļui aurait pu etre. Vēsture ir romāns, kas risinājies īstenībā, romāns ir vēsture, kas būtu varējusi būt. E. un Ž. de Gonkūri

Ten perdu, jhamai se recobro. Zaudētais laiks vairs nav atgūstams. Viduslaiku oksitāņu sakāmvārds

.