Labirints

22. nodala Tulūza Otrdiena, 2005. gada 5. jūlijs

Tulūzā, Blaņakas lidostā, apsardzes darbinieks pievērsa Mārī Sesilas de l'Oradoras kājām lielāku uzmanību nekā citu pasažieru pasēm.

Daudzu skatienu pavadīta, viņa soļoja pa askētiski pelēkbalti flīzēto grīdu. Simetriski apgrieztas melnas cirtas, pēc mēra šūta sarkana žakete un svārki, spodri balta blūze. Viss liecināja, ka viņa ir svarīga persona, kurai nepiedien nedz stāvēt rindā, nedz gaidīt.

Pie izejas gaidīja viņas parastais šoferis, savā tumšajā uzvalkā uzreiz pamanāms starp T kreklos un šortos ģērbtu radinieku un atpūtnieku pūļiem. Kamēr abi gāja uz automašīnu, Marī Sesila smaidot apvaicājās par viņa ģimeni, kaut gan domāja pavisam par ko citu. Ieslēgusi mobilo telefonu, atrada īsziņu no Vila un izdzēsa to.

Bez pūlēm izdevās pat apklusināt Tavernjē - iesvētāmo, kurš, kā izrādījās, nebija uzticams. Ja klusēs visi pārējie - un tagad viņa jutās pārliecināta, ka tie klusēs visi kā viens, - tad raizēm nav iemesla. Marī Sesila nebija tērējusi laiku tam, lai dotu Tavernjē iespēju aizstāvēties. Viņš bija sniedzis intervijas kādai žurnālistei, un, pēc Marī Sesilas domām, šo interviju atšifrējums bija pietiekams pierādījums.

Un tomēr. Marī Sesila aizvēra acis.

Šajā lietā bija iemesli bažām. Veids, kā Tavernjē izpļāpāšanās bija nākusi gaismā; tas, ka žurnālistes pieraksti bija neparasti kodolīgi un saturīgi; tas, ka pati žurnāliste bija pazudusi.

Visvairāk Marī Sesilai nepatika šī sakritība laikā. Nebija iemesla saistīt alas atrašanu Sularakas virsotnē ar iepriekš ieplānotu - un izpil­dītu - eksekūciju Šartrā, tomēr viņas apziņā starp abām bija izveido­jusies saikne.

Automašīna palēnināja gaitu. Viņa atvēra acis un ieraudzīja, ka šoferis apstājies, lai nopirktu šosejas caurlaidi. Marī Sesila pieklauvēja pie stikla. - Pour la pēage,' - viņa teica, sniegdama šoferim piecdesmit eiro banknoti, saritinātu starp manikirētiem pirkstiem. Negribējās, lai paliek dokumentāri pierādījumi.

Marī Sesila devās uz lietišķu tikšanos Aviņonē, ap trīsdesmit kilo­metriem uz dienvidaustrumiem no Tulūzas, lai no Aviņonē brauktu tālāk uz Karkasonu. Tikšanās bija paredzēta pulksten deviņos, taču viņa nolēma ierasties agrāk. Tas, cik ilgi viņa uzturēsies Karkasonā, bija atkarīgs no vīrieša, ar kuru paredzēts tikties.

Marī Sesila sakrustoja kājas un pasmaidīja. Tiešām gribējās redzēt, vai viņa reputācija atbilst īstenībai.

PAGE MERGEFORMAT