16.NODAĻA

Malone izkāpa no auto un lavījās tuvāk mājai, pie kuras bija novietots Volvo. Viņš nedrīkstēja tai tuvoties no fasādes puses pārāk daudz logu, pārāk maz vietas, kur paslēpties -, tāpēc iegriezās zaļā šķērsieliņā līdzās kaimiņmājai un tuvo­jās no sētas puses. Šis Kopenhāgenas rajons bija līdzīgs tam, kādā viņš mitinājās Atlantā, ēnainas ielas, nelieli ķieģeļu namiņi ar tikpat nelieliem pagalmiņiem priekšā un aizmugurē.

Paslēpis Beretta pie sāna un patvēries zem koku lapotnes, viņš lavījās tuvāk mājai. Pagaidām viņš nevienu nebija re­dzējis. Pagalmus citu no cita norobežoja dzīvžogs plecu aug­stumā. Atradis vietu, kur var palūkoties pāri dzīvžogam, viņš pamanīja tās mājas sētas durvis, kurā bija iegājis šāvējs. Pirms viņš paguva izlemt, kurp doties, durvis atvērās un iz­nāca divi vīrieši.

Kronborgas slepkava un vēl viens drukns maza augu­ma tēvainis ar īsu kaklu.

Abi sarunādamies soļoja uz parādes durvju pusi. Paklau­sot saviem instinktiem, Malone atstāja slēptuvi un ieskrēja pagalmā caur robu dzīvžogā. Viņš metās tieši uz sētas dur­vīm un, turot ieroci šaušanas gatavībā, ieslīdēja pa tām.

Vienstāva mājā valdīja klusums. Divas guļamistabas, darbistaba, virtuve un vannasistaba. Vienas guļamistabas durvis bija aizvērtas. Viņš ātri aplūkoja pārējās telpas, lūk­šas. Viņš tuvojās aizvērtajām durvīm, ar kreiso roku satvē­ra rokturi, bet labajā turēja ieroci ar pirkstu uz mēlītes. Viņš lēni pagrieza rokturi, tad atgrūda vaļā durvis.

Un ieraudzīja Geriju.

Zēns sēdēja krēslā pie loga, lasīdams grāmatu. Vispirms viņš satrūkās, pacēla skatienu no lappusēm, tad, ieraugot at­nācēju, viņa seja atplauka smaidā.

Malone arī sajuta pēkšņu saviļņojumu.

Tēti! Tad, pamanījis ieroci, Gerijs jautāja: Kas no­tiek?

Nevaru paskaidrot, bet mums tūlīt jāiet.

Viņi teica, ka tev draud briesmas. Vai mums uzbrūk tie, kuri gribēja izrēķināties ar mani un mammu?

Malone pamāja ar galvu, jūtot uznākam paniku. Jā, viņi nāk. Mums jābēg projām.

Gerijs piecēlās no krēsla, un Malone vairs nespēja no­valdīties. Viņš cieši apkampa dēlu. Šis bija viņa bērns viņa mīļotais dēls. Pie velna Pemu!

Viņš pavēlēja:

Turies man aiz muguras. Dari visu, kā es teikšu. Saprati?

Vai mums draud briesmas?

Ceru, ka ne.

Viņš piegāja pie sētas durvīm un palūkojās ārā. Pagalms bija tukšs. Lai tiktu brīvībā, bija vajadzīgs tikai īss mirklis.

Viņš metās ārā, un Gerijs sekoja pa pēdām.

Piecdesmit pēdu attālumā rēgojās robs dzīvžogā.

Viņš lika Gerijam nostāties priekšā, jo abus svešiniekus iepriekšējo reizi bija redzējis dodamies uz ielas pusi. Turē­dams pistoli gatavībā, viņš metās tieši uz kaimiņmājas pa­galmu. Viņš raudzījās, vai kāds tos neapdraud no sāniem, ļaudams Gerijam iet pa priekšu.

Viņi izgāja pa caurumu dzīvžogā.

Cik iepriekšparedzama rīcība.

Divdesmit pēdu attālumā stāvēja īskaklis, sagrābis Pemu un piespiedis viņai pie kakla Glock ar klusinātāju. Turpat ne­tālu bija arī Kronborgas šāvējs, mērķēdams tieši uz Maloni.

Satiku jūsu bijušo kundzīti klaiņojam tepat netālu, īskaklis ierunājās ar holandiešu akcentu. Jūs droši vien likāt viņai gaidīt mašīnā?

Malone pievērsa skatienu Pemai. Viņas acīs bija mēms lūgums pēc piedošanas.

Gerij, viņa izdvesa, nespējot pakustēties.

Mamm…

Malone abu balsīs saklausīja izmisumu. Viņš pastūma Ge­riju sev aiz muguras.

Ko nu esat panācis, Malone? Jūs izsekojāt manu aģentu no pils līdz pilsētai, nogaidījāt, kad viņš brauks projām, tad sekojāt, cerēdams, ka puika varētu būt šeit.

Bez šaubām, tā bija .vakar pa telefonu dzirdētā balss.

Un izrādījās, ka jums taisnība.

Otrs bandīts stāvēja nekustēdamies. Malone sajuta pēk­šņu nelabumu.

Viņu uz šejieni atvilināja.

Izņemiet aptveri un aizsviediet projām.

Malone vilcinājās, bet tad saprata, ka citas izvēles nav. Viņš paklausīja.

Tagad mainīsimies. Es jums dodu kundzīti, bet jūs man puiku.

Bet ja es teikšu paturiet kundzīti?

īskaklis iesmējās. Jūs noteikti negribēsiet, lai jūsu dēls noskatās, kā es izšķaidu viņa mātei smadzenes, bet tieši tā es darīšu, jo viņa man nav vajadzīga.

Pemas acis iepletās, ar šausmām apjaušot, kādas sekas ir viņas muļķīgajai rīcībai.

Tēt, kas notiek? jautāja Gerijs.

Dēls, tev būs jāiet viņam līdzi…

Nē! iekliedzās Pema. Neej!

īskaklis neatlaida pirkstu no Glock mēlītes, un Malone cerēja, ka Pema cietīs klusu. Viņš ieskatījās Gerijam acīs.

Tev tas jādara mammas dēļ. Bet es atgriezīšos un atbrīvo­šu tevi, es apsolu. Vari uz mani paļauties. Viņš atkal apkam­pa zēnu. Es tevi mīlu. Esi stiprs manis dēļ. Labi?

Gerijs pamāja ar galvu, mirkli vilcinājās, tad spēra soli uz Iskakļa pusi, bet tas atlaida Pemu. Viņa uzreiz apskāva Ge­riju un sāka raudāt.

Tev nekas nekaiš?

Nē, viss labi.

Ļaujiet man palikt ar viņu kopā, viņa lūdzās. Es jums netraucēšu. Kolons atradīs to, kas jums vajadzīgs, un viss būs kārtībā. Es apsolu.

Aizveries, uzrūca īskaklis.

Es apsolu, ka nemaz jus neapgrūtināšu.

īskaklis pavērsa ieroča stobru pret Pemas pieri. Vācies projām un turi muti!

Netracini viņu, Malone brīdināja Pemu.

Pēdējoreiz apskāvusi dēlu, viņa lēni atkāpās.

īskaklis iesmējās. Pareiza izvēle.

Malone bargi ieskatījās viņam acīs.

Pēkšņi druknā bandīta ierocis pavērsās pa labi, atskanēja trīs klusinātāja slāpēti šāvieni, un lodes ieurbās Kronborgas slepkavas krūtis. Viņš sagrīļojās, tad uz muguras nogāzās zemē.

Pema pielika roku pie mutes. Ak dievs!

Malone ieraudzīja šausmas Gerija acīs. Piecpadsmitgadīgi pusaudži nedrīkstētu redzēt neko tādu.

Viņš izdarīja visu tieši tā, kā es liku. Bet es zināju, ka jūs sekosiet. Viņš nezināja. Viņš pat teica, ka neviens nav se­kojis. Man nav laika krāmēties ar idiotiem. Šis nelielais vin­grinājums bija iecerēts tādēļ, lai atvēsinātu jūsu bravūru. Tagad pazūdiet un sadabūjiet to, ko es liku. Viņš pavērsa Glock stobru pret Gerija pieri. Mums jātiek projām bez jūsu iejaukšanās.

Visas mana ieroča lodes ir aizmestas projām.

Viņš vēroja Geriju. Pārsteidzošā kārtā viņa jauneklīgajā sejā nebija pat baiļu ēnas. Nekādas panikas. Tikai apņēmība.

īskaklis ar Geriju pagriezās, lai aizietu.

Malone turēja ieroci pie sāna, bet viņa prātā joņoja da­žādas iespējas. Viņa dēls atradās tikai dažu collu attālumā no pielādēta Glock. Viņš zināja tikko Gerijs būs aizvests, viņam vairs nebūs citas izvēles kā vienigi izpaust saikni. Viņš visu dienu bija izvairījies no šīs netīkamās izvēles, jo tā izraisītu pārāk daudz dilemmu. īskaklis laikam jau no paša sākuma bija paredzējis viņa rīcību un zināja, ka viņi satiksies šeit.

Asinis dzīslās šķita sasalstam ledū, un viņu pārņēma bie­dējoša sajūta.

Nepatīkama.

Bet pazīstama.

Viņš kustējās brīvi uņ nepiespiesti. Tāds bija noteikums. Viņa bijušajā profesijā veiksmei bija liela nozīme. Izredžu iz­vērtēšana. Panākumi vienmēr bija izredžu un riska attiecī­ba. Ne vienu reizi vien viņa paša āda bijusi uz spēles, un trīsreiz viņš bija pārvērtējis izredzes un nokļuvis slimnīcā.

Šoreiz bija citādi. Uz spēles bija viņa dēla dzīvība.

Paldies Dievam, ka visas izredzes bija viņam labvēlīgas.

īskaklis ar Geriju tuvojās dzīvžoga robam.

Atvainojiet, ierunājās Malone.

īskaklis pagriezās.

Malone izšāva no Beretta, un lode ietriecās bandīta krū­tīs. Viņš, šķiet, nesaprata, kas notiek viņa seja pauda reizē sāpes un apjukumu. Beidzot no mutes kaktiņiem sāka sūk­ties asinis un acu skatiens apdzisa.

Viņš nogāzās kā nocirsts koks, noraustījās un sastinga.

Pema pieskrēja pie Gerija un apskāva viņu.

Malone nolaida ieroci.

Seibrs noraudzījās, kā Kotons Malone nogalina viņa pē­dējo kaujas aģentu. Viņš stāvēja pie kaimiņmājas virtuves loga ar skatu uz aizmugures pagalmu mājai, kurā Gerijs Malo­ne trīs dienas tika turēts gūstā. Viņš bija noīrējis abas mājas.

Viņš smaidīja.

Malone bija slīpēts tips, bet viņa aģents nejēga. Aizme­tot aptveri, tika aizmestas visas lodes, izņemot vienu, kura jau bija patrontelpā. Tik labs aģents kā Malone vienmēr pa­tur vienu lodi patrontelpā. Viņš atcerējās kādu gadījumu ap­mācību laikā īpašajā armijas vienībā, kad jaunkareivis bija iešāvis sev kājā no it kā izlādēta ieroča, jo bija aizmirsis pat­rontelpā atstāto lodi.

Viņš bija cerējis, ka Malone kaut kā tiks galā ar viņa nolīg­tajiem pakalpiņiem. Tāda bija viņa iecere. Un izdevība radās, kad viņš pamanīja Pemu Maloni dodamies uz mājas pusi. Viņš bija pa rāciju sazinājies ar savu rokaspuisi un pamācījis, kā izmantot šo neuzmanību, lai vēl stingrāk pārliecinātu Maloni. Apsolīdams prēmiju, viņš sakūdīja aģentu nošaut savu biedru.

Par laimi, Malone parūpējās, lai tā nebūtu jāmaksā.

Tas arī nozīmēja, ka nebija vairs palicis dzīvs neviens, kas varētu saistīt Seibru ar notikušo.

Pat vēl labāk. Malone bija atguvis savu dēlu, un tam vaja­dzētu apklusināt ienaidnieka bīstamākos instinktus.

Taču tas nenozīmēja, ka viņa misija bija beigusies

Nepavisam.

Patiesībā tikai tagad tā varēja īsti sākties.

Загрузка...