Aleksandrijas sargs

2 . NODAĻA VĪNE 2:12

Zilā krēsla padomnieks vēroja, kā zem apgaismotās arkas divi cilvēki izkāpj no auto. Tas nebija lepns vai uzkrītošs limuzīns, bet parasts, tumšs, Eiropā ražots sedans, kādu uz Austrijas ceļiem nav mazums. Lieliski piemērots pārvieto­šanās līdzeklis, lai izvairītos no teroristiem, noziedzniekiem, policijas un ziņkārīgiem žurnālistiem. Piebrauca vēl viens auto, izlaida pasažierus, pēc tam aizripoja tālāk uz bruģēto stāvlaukumu. Pēc dažām minūtēm ieradās vēl divi. Pārlieci­nājies par to, Zilā krēsla padomnieks atstāja otrā stāva guļamistabu un devās uz apakšstāvu.

Tikšanās notika ierastajā vietā.

Uz ungāru paklāja plašā aplī bija izvietoti pieci zeltīti klubkrēsli ar augstām atzveltnēm. Visi krēsli bija vienādi, ti­kai vienam pār polsterēto atzveltni bija pārklāta šalle kara­liski zilā krāsā. Līdzās katram krēslam stāvēja zeltīts galdiņš ar bronzas lampu, bloknotu un kristāla zvaniņu. Pa kreisi no apļa akmens pavardā sprēgāja uguns, metot nemierīgu atblāzmu uz apgleznotajiem griestiem.

Katrā krēslā sēdēja vīrietis.

Vietas bija ierādītas atbilstoši katra svarīgumam lejupejošā secībā. Divi no šiem vīriem joprojām varēja lepoties ar ma­tiem un veselību. Trīs bija plikgalvaini un savārguši. Visi bija vismaz septiņdesmit gadus veci, ģērbušies atturīgos uzval­kos, bet tumšie mēteļi un pelēkās platmales karājās uz misi­ņa pakaramajiem pie sānu sienas. Katram vecajam kungam aiz muguras stāvēja jaunāks vīrietis amata mantinieks, kurš drīkstēja klausīties un mācīties, bet nedrīkstēja runāt. No­teikumi bija iedibināti jau sen. Pieci padomnieki, četras ēnas. Zilā krēsla padomnieks bija galvenais.

Atvainojiet par vēlo stundu, bet pirms neilga brīža es saņemu Jaunu ziņu. Zilā krēsla padomnieka balss bija ne­skaidra un čerkstoša. Iespējams, apdraudēts mūsu jaunā­kais pasākums.

To var atklāt? jautāja Otrais padomnieks.

Varbūt.

Trešais padomnieks nopūtās. Vai sarežģījumu iespējams atrisināt?

Es ceru. Tikai jārīkojas nekavējoties.

Es brīdināju, ka mums nevajadzētu tur iejaukties, bar­gi atgādināja Otrais padomnieks. Vajadzēja ļaut noliku­miem ritēt savu gaitu.

Tāpat kā iepriekšējā sapulcē Trešais padomnieks viņam piekrita. Varbūt tā ir zīme, ka mums nevajag iejaukties. Vienmēr ir labāk, ja ļauj notikumiem ritēt savu gaitu.

Zilā krēsla padomnieks papurināja galvu. Iepriekšējais balsojums liecināja par pretēju nostāju. Lēmums ir pieņemts, un tas jāievēro. Viņš brīdi klusēja. Situācija prasa mušu uzmanību.

Uzdevuma paveikšanai nepieciešama piesardzība un prasme, ierunājās Trešais padomnieks. Pārmērīga uzma­nība kaitēs mērķim. Ja gatavojamies turpināt, es iesaku pie­šķirt pilnīgu rīcības brīvību die Klauen der Adler.

Ērgļa nagiem.

Divi no pārējiem klātesošajiem pamāja ar galvu.

Es jau to izdarīju, paziņoja Zilā krēsla padomnieks. Sasaucu šo sapulci tāpēc, ka bija nepieciešams apstiprinā­jums manai iepriekšējai vienpusējai rīcībai.

Lēmums tika pieņemts, rokas paceltas.

Balsojums bija apstiprinošs četri pret vienu.

Zilā krēsla padomnieks bija apmierināts.