Aleksandrijas sargs

64. NODAĻA piektdiena, 7. oktobris 9:15

Malone atlaidās pret starpsienu milzīgajā transportlidmašīnā C13ŪH. Brents Grīns bija rīkojies ātri, sarunājot viņiem vietu gaisa karaspēka piegādes lidmašīnā, kas no Anglijas lidoja uz Afganistānu. Tā nolaidās Lisabonā, Montižo kara­bāzē, it kā nelielam remontam, ļaujot viņiem iekāpt, nevie­na nemanītiem. Viņiem bija sagatavots apģērbs Malone, Pema un Makolums saņēma armijas formastērpus ar dažādu toņu bēšiem, zaļiem un brūniem raibumiem, tuksneša zāba­kus un izpletņus. Ieraugot izpletni, Pema sāka bažīties, taču bija ar mieru pieņemt paskaidrojumu, ka tas pieder pie stan­darta ekipējuma.

Lidojums no Lisabonas līdz Sīnajai ilga astoņas stundas, un Malonem bija izdevies uz brīdi aizmigt. Viņš bez mazā­kās sajūsmas atcerējās citus lidojumus transportlidmašinās, un aviācijas degvielas smaka atsauca atmiņā laikus, kad viņš bija jaunāks. Gandrīz nekad nebija mājās. Pieļāva kļūdas, kas sāpēja vēl tagad.

Pirmās trīs lidojuma stundas Pema neslēpa nepatiku. Tas arī bija saprotams, jo kara aviācijā pasažieru komforts nav svarīgākais. Taču beidzot viņa samierinājās un aizmiga.

Makolums turpretī jutās kā zivs ūdenī. Kā īsts lietpratējs viņš uzlika mugurā somu ar izpletni. Varbūt viņš tiešām ir dienējis specvienibā. Malone nebija saņēmis no Grīna nekā­das ziņas par Makolumu. Taču, lai ko viņš būtu uzzinājis, tam drīz vairs nebūs lielas nozīmes. Drīz viņi atradīsies tuk­sneša vidū, bez saziņas iespējām.

Viņš raudzījās ārā pa logu.

Uz visām pusēm stiepās sakaltusi, putekļaina zeme, ne­auglīgs līdzenums, kura reljefs pamazām slējās augšup, Sīnaja pussalai sašaurinoties, līdz pārgāja robainos bruņos, pelēkos un sarkanos granīta kalnos. Šeit lejā it kā esot liesmojis ērkšķu krūms un Dievs parādījies Jehovam. Otrajā Mozus grāmatā aprakstītais varenais un skarbais plašums. Mūki un vientuļnieki gadsimtiem ilgi izvēlējās to par patvērumu, it kā, būdami vieni, varētu nokļūt tuvāk debesīm. Varbūt var arī. Nezin kāpēc prātā ienāca Sartra lugas "Aiz slēgtām dur­vīm" vīzija.

Elle ir apkārtējie cilvēki.

Pagriezies projām no loga, viņš vēroja, kā Makolums beidz runāt ar kravas pārzini un nāk atpakaļ, lai apsēstos uz alumīnija režģa, kas stiepās gar starpsienu. Pema gulēja desmit pēdas tālāk, pie pretējās sienas, joprojām aizmigusi. Malone ēda armijas konservus bifšteku ar sēnēm un dzē­ra ūdeni no pudeles.

Paēdi? viņš jautāja Makolumam.

Kamēr tu gulēji. Cāļa fajitas. Nebija ne vainas. Armijas barība man vēl pārāk labā atmiņā.

Tu laikam te jūties kā mājās.

Neesmu pirmo reizi ar pīpi uz jumta.

Viņi abi bija izņēmuši ausu aizbāžņus, kas tikai nedaudz spēja pasargāt no nemitīgās motoru rūkoņas. Lidmašīna bija piekrauta ar autodetaļām uz paliktņiem, ko veda uz Afga­nistānu. Malone iedomājās, ka šādi lidojumi droši vien no­tiek vairākas reizes nedēļā. Kādreiz piegādes tika veiktas ar zirgu vilktiem ratiem, dzelzceļa vagonos un autofurgonos, bet tagad ar gaisa un jūras transportu tas bija daudz ātrāk un drošāk.

Tu gan arī neizskaties pēc jauniņā šajā jomā, ieminē­jās Makolums.

Jā, tas kaut ko atsauc atmiņā.

Viņš piesardzīgi izvēlējās vārdus. Tas, ka Makolums bija palīdzējis viņiem sveikiem un veseliem izkļūt no Belemas, vēl neko nenozīmēja. Viņš tomēr bija noslēpumains tips. Un nogalināja prasmīgi, bez mazākās žēlastības. Kāda bija viņa labā īpašība? Pie viņa bija varoņa pārbaudījuma uzdevums.

Tev gan ir pazīšanās augstās aprindās, turpināja Ma­kolums. To nokārtoja pats ģenerālprokurors?

Man ir draugi.

Tad jau tu esi no CIP, militārās izlūkošanas vai kaut kā tamlīdzīga.

Neviens no minētajiem. Turklāt es esmu atvaļināts.

Makolums iesmējās. Savu pasaciņu tu neaizmirsti. Tas

man patīk. Atvaļināts. Ko neteiksi! Tu esi pāri galvai iekū­lies kādā jezgā.

Beidzis ēst, Malone pamanīja, ka kravas pārzinis viņu vēro. Viņš atcerējās, ka šie ļaudis mēdz dusmoties par kon­servu kārbu izmešanu, kur pagadās. Kravas pārzinis pamā­ja ar roku, un Malone saprata. Atkritumu tvertne sola tālā­kajā galā.

Tad kravas pārzinis četras reizes pacēla gaisā izplestu plaukstu.

Divdesmit minūtes.

Viņš pamāja ar galvu.