Aleksandrijas sargs

77. Nodaļa mērilenda

Stefānija klausījās Fox Neius radio. Jau bija paziņots par uzspridzināto auto, pārbaudīts tā numurs un pazīts Deilijs. Restorāna apmeklētāji bija aprakstījuši viņa izskatu un rak­sturojuši arī sievieti, ar kūru viņš sēdējis kopā. Liecinieki pa­stāstīja, ka šī sieviete kopā ār vēl vienu tumšādainu aiz­bēgusi no notikuma vietas pirms policijas ierašanās.

Nebija nekāds brīnums, ka ziņās neko neteica par bru­ņoto vīru līķiem, kas atrasti uz ceļa dažas jūdzes no sprā­dziena vietas. Slepenais dienests visu bija sakopis ātri un rūPīgi-

Viņas brauca ar vel vienu Danielsa atvēlētu valdības die­nesta auto, Chevy Tahoe. Prezidents gribēja, lai viņas pirms zvanīšanas atstāj Kempdeividu. Tagad viņas jau bija septiņ­desmit jūdzes uz dienvidiem, Vašingtonas ziemeļu priekš­pilsētās. Stefānija paņēma tālruni un piezvanīja Grīnam uz mobilo.

Es jau gaidīju, atsaucās Grins. Vai dzirdējāt par Deiliju?

Mēs to redzējām no labākajām vietām. Stefānija pa­stāstīja par restorānā notikušo.

Ko jūs tur meklējāt?

Brokastojām. Viņš izmaksāja.

Vai šādai jūsu vieglprātībai ir kāds iemesls?

Redzot, kā acu priekšā iet bojā cilvēks, mainās attiek­sme pret dzīvi.

Kas notiek? jautāja Grīns.

Tie paši, kas nogalināja Deiliju, mēģināja nogalināt arī mani un Kasiopeju. Bet mums izdevās izglābties. Viņi acīm­redzot bija sekojuši Deilijam un pēc tam pievērsās mums, tik­ko bijām atstājušas restorānu.

Jums, Stefānij, laikam ir vairākas dzīvības.

Brent, Deilijs man kaut ko pastāstīja. Daudz kas notiek. Viņš to zināja. Viņam bija arī pierādījumi.

Vai viņš bija nodevējs?

Diez vai. Tas gods pienākas viceprezidentam. Deilijs bija par viņu savācis bagātīgus pierādījumus.

Neatraudama skatienu no ceļa, viņa ieklausījās klusumā klausulē.

Droši pierādījumi?

Pietiekami labi Washington Post. Viņš bija pārbijies. Tāpēc ari tikās ar mani. Viņš lūdza palīdzību. Viņš man kaut ko iedeva.

Tad tagad jūsu dzīvība ir apdraudēta, Stefānij.

To jau mēs pašas esam sapratušas. Tagad mums vaja­dzīga jūsu palīdzība.

Protams. Palīdzēšu. Kas man jādara?

Tās atmiņas kartes no Deilija mājas. Tās ir saistītas ar pierādījumiem, kas ir pie manis. Ar to visu kopā pietiek, lai piespiestu viceprezidentu pie sienas. Kad viņš kritīs, mēs uz­zināsim visu pārējo, jo šaubos, vai viņš cēlsirdīgi uzņemsies vainu viens. Par nodevību pienākas bargs sods. Līdz pat nā­vessodam.

Atkal klusums.

Nezināt, vai Kotons ir devis kādu ziņu? viņa painte­resējās.

Vismaz man nekas nav teikts. Man neviens nav zvanī­jis. Un kā Torvaldsens? Vai ir devis kādu ziņu Kasiopejai?

Ne vārda.

Stefānijas sirds sažņaudzās, apjaušot, ka arī Brents Grīns ir iesaistīts notiekošajā. Sāpju izteiksme viņas sejā pavēstīja Kasiopejai par Grīna nodevību.

Brent, mums jāsatiekas. Bez lieciniekiem. Tikai jūs, es un Kasiopeja. Vai esat ļoti aizņemts?

Nav nekā tāda, ko nevarētu atcelt.

Tas labi. Deilijam bija ari citi pierādījumi. Viņš teica, ka tie neapgāžami parādītu, kas vēl ir iesaistīti. Viņš tos vāca jau krietnu laiku. Atmiņas kartēs, kas ir pie jums, ir ierak­stītas viceprezidenta biroja vadītāja sarunas, kur viņš apspriež varas maiņu pēc prezidenta nāves. Taču ir vēl kas. Mums jāsatiekas Deilija mājā. Vai varat aizbraukt uz turieni?

Protams. Jūs zināt, kur paslēpta informācija?

Viņš man to pateica.

Nu tad liksim ar to galā.

Tāds arī ir mans plāns. Tiekamies tur pēc pusstundas.

Viņa beidza sarunu.

Man ļoti žēl, teica Kasiopeja.

Stefānija negribēja apcerēt vilšanos. Mums jāsaglabā modrība. Grīns lika nogalināt Deiliju. To mēs tagad zinām. Viņš arī plāno nogalināt prezidentu.

Un mūs, atgādināja Kasiopeja. Tie šāvēji strādāja saūdu labā. Acīmredzot saūdi domā, ka Grīns un viceprezi­dents ir viņu pusē. Taču viceprezidents sadarbojas arī ar or­deni. Tas nozīmē, ka saūdi tiks piekrāpti. Visu ieguvumu dabūs ordenis un varēs to izmantot, kā vien vēlas.

Tuvojoties Vašingtonas centram, satiksme kļuva blīvāka. Stefānija samazināja Tahoe ātrumu un noteica:

Cerēsim, ka arābi to sapratis, pirms sadomās izrēķinā­ties ar mums.