Aleksandrijas sargs

56,NODAĻA

Malone iegāja viesnīcas Ritz Four Seasons biznesa centrā. Viņi bija izgājuši no klostera pa galveno ieeju. Tā kā durvis varēja atvērt no iekšpuses, šādi visātrāk varēja tikt ārā.

Pēc tam viņi apgāja apkārt ēkai un atrada vietu, kur Ādams un viņa tautieši bija iekļuvuši iekšā. Sapulču zāles greznie logi, ko rotāja smalki akmens ornamenti, vienīgie nebija aizrestoti. Tie bija sešu pēdu augstumā no zemes un pavērsti pret tumšu sānieliņu. Divi kupli koki iebrucējiem bija lielisks aizsegs.

Pēc tam viņi aizgāja dažus kvartālus uz austrumiem līdz Belemas biznesa rajonam un ar trolejbusu aizbrauca uz Lisa­bonas centru. No turienes viņi ar taksometru aizvizinājās dažas jūdzes uz ziemeļiem, uz viesnīcu. Brauciena laikā ne­viens neteica ne vārda. Malone joprojām mocījās neizprat­nē. Visu laiku viņš bija domājis, ka Makolums ir bīstams, bet tad izrādījās, ka īstie draudi ir daudz tuvāk. Taču turpmā­ku izsekošanu viņš izbeidza, iemetot pulksteni bukšu dzīv­žogā, kas apņēma klostera dārzu.

Viņam bija jāpadomā.

Tāpēc viņi iegāja vienā no biznesa centra konferenču tel­pām un aizvēra durvis. Uz galda gaidīja dators un tālrunis, arī papīrs un pildspalvas. Tas viņam Four Seasons patika. Pasa­ki, ko vēlies, un tas tūlīt tiks sagādāts.

Koton, Pema steidzīgi ierunājās. Tas pulkstenis bija dāvana. Es jau tev teicu. No tā vīrieša, ar kuru es satiekos.

Viņš atcerējās sarunu par to Londonā. TAG. Dārga manta. Visu cieņu. Kas viņš ir?

Jurists citā firmā. Vecākais partneris.

Cik ilgi jūs jau esat kopā? Izklausījās, it kā tas viņu interesēti!, bet tā nebija.

Dažus mēnešus. Beidz, Koton! Kā viņš varēja zināt, ka notiks kaut kas tāds? Viņš man to uzdāvināja jau pirms vai­rākām nedēļām.

Malone vēlējās viņai ticēt, taču aģentu sievas arī agrāk bija pārgājušas pretinieku pusē. Viņš pasniedzās pēc tālruņa klausules un sastādīja Magelāna nodaļas Atlantas numuru. Nosauca atbildētājam savu vārdu un pateica, ar ko vēlas ru­nāt. Viņam lika uzgaidīt. Pēc pāris minūtēm viņa ausī atska­nēja vīrieša balss. Koton, te Brents Grīns. Jūsu zvans tika pāradresēts man.

Man jārunā ar Stefāniju.

Viņa nav atrodama. Te notiek lielas pārmaiņas, jums būs jārunā ar mani.

Kāda gan darīšana ģenerālprokuroram ar Magelāna no­daļu? Parasti jūs no tās turaties pa gabalu.

Koton, tas ir sarežģīti. Stefānija ir atlaista no darba, un mēs abi esam sākuši cīņu.

Maloni tas nepārsteidza. Un tas viss ir saistīts ar to, ko es šeit daru.

Tieši tā. Šajā administrācijā ir daži cilvēki, kuri pakļāva tavu dēlu briesmām.

Kas?

To mēs vēl droši nezinām. Stefānija cenšas to noskaid­rot. Vai varat pastāstīt, kas notiek tur?

Svētki. Viena balle pēc otras. Lisabona ir īsts dinamīts.

Vai šādam sarkasmam ir iemesls?

Varu nosaukt simtiem. Bet man ir vajadzīga jūsu palī­dzība. levāciet ziņas par vīru, vārdā Džeimss Makolums. Viņš apgalvo, ka dienējis armijā, īpašajā vienībā. Viņš īsumā aprakstīja jaunā paziņas izskatu. Man jāzina, vai tas ir īstais vārds, un kāda ir viņa biogrāfija. Izteikdams šo lūgumu, viņš cieši raudzījās Makoluma sejā, bet tas ne aci nepamirk­šķināja. Kas noticis Stefānijai?

Pārāk garš stāsts. Taču mums jāzina, ar ko nodarboja­ties jūs. Tas varētu viņai palīdzēt.

Nezināju, ka jums tas ir tik svarīgi.

Nesaprotu, kāpēc visi domā, ka es šo sievieti neciešu. Viņai ir tik daudz labu īpašību. Bet pašlaik viņai ir nepatik­šanas. Jau vairākas stundas neesmu saņēmis nekādu ziņu ne no viņas, ne no Vitas kundzes.

Kasiopeja ir tur?

Kopā ar Stefāniju. Viņu aizsūtīja jūsu draugs Henriks Torvaldsens.

Grīnam bija taisnība. Tiešām lielas izmaiņas. Man arī ir nepatikšanas ar bijušo sievu, šķiet, izraēlieši viņu izsekoja.

To mēs zinām. Vīrietis, ar kuru viņa Atlantā satikās, bija izraēliešu atbalstītājs. Mossad lika viņam uzdāvināt Pemai da­žas lietiņas. Pulksteni, rokassprādzi, kokteiļu gredzenu. Vi­sas ar GPS funkciju. Droši vien viņi cerēja, ka vismaz kādu no tām viņa nēsās.

Tas nozīmē, ka izraēlieši zināja, ka tiek gatavots uzbru­kums manam dēlam, un sagatavojās to izmantot.

Tas ir drošs secinājums. Vai Aleksandrijas saikne vēl ir neskarta?

Nezināju, ka jūs arī par to kaut ko zināt.

Tagad zinu.

Izraēlieši vakar to apklusināja uz visiem laikiem un pirms brīža gandrīz piebeidza arī mūs. Tagad viņam tie­šām bija jāpadomā. Man jābeidz runāt. Vai jums ir kāds numurs, pa kuru jūs var sazvanīt tieši? Grīns nosauca nu­muru. Nekur nepazūdiet. Es drīz atkal ar jums sazināšos.

Koton, ieminējās Grīns. Tas jurists, ar kuru satikās jūsu sieva. Viņš ir miris. Nošauts pirms dažām dienām. Mossad slēpj pēdas.

Malone to iegaumēja.

Iesaku uzmanīt Pemu, piebilda Grīns. Viņa ari ir ne­vēlama lieciniece.

Vai kas vairāk.

Jebkurā gadījumā viņa ir jāpieskata.

Malone nolika klausuli. Pema raudzījās uz viņu. Tavs mīļākais ir nogalināts. Izraēlieši viņu novāca. Viņš ar tiem sadarbojās.

Pemas seja sāpēs saviebās. Maloni tas nemaz neaizkusti­nāja. Tas vīrietis bija piedalījies pret Geriju vērstā sazvēres­tībā. Tā notiek, ja grib pieradināt klaburčūsku. Es brīnījos, kā mūs sameklēja viesnīcā Londonā. No Hadāda dzīvokļa mums noteikti neviens nesekoja.

Viņš redzēja, cik apbēdināta ir Pema, taču līdzjūtībai ne­bija laika. Raizējoties par to, ko nav iespējams mainīt, var ātri aiziet bojā. Viņš pievērsās Makolumam. Tu dzirdēji. Es liku ievākt ziņas par tevi.

Vai beidzi spēlēt teātri? Neaizmirsti, ka viss pārbaudī­jums vēl nav pabeigts un mēs arī nezinām, uz kurieni doties tālāk.

Kas to teica? Viņš nolika uz galda fotogrāfiju, ko bija izplēsis no grāmatas suvenīru veikalā, un atlocīja to. Atrodi to vietu, kas veido adresi bez vietas, kur ir atrodama cita vieta. Labi, mēs atradām vietu, kur sudrabs tiek pārvērsts zeltā. Šeit. Kristus dzimšana. Betlēme. Belema. Kam ir adrese, bet nav vietas? Viņš norādīja uz datoru. Daudz adrešu, bet ne ar vienu nav saistīta reāla vieta. Interneta adreses.

Viņš apsēdās pie datora.

Sargiem nepieciešama iespēja ietekmēt norādes. Viņi ne­izskatās pēc tādiem, kas pasviež ēsmu un vairs neliekas par to ne zinis. Kad uzaicinātais svešinieks ir ticis tik tālu, viņiem nepieciešama iespēja apturēt pārbaudījumu, ja tas būtu ne­pieciešams. Un kur gan tas iespējams vēl labāk nekā internetā?

Viņš ierakstīja BETHLEHEM.COM, taču nonāca komer­ciālā lapā, pilnā ar reklāmām. Izmēģināja BETHLEHEM.NET un atrada apmēram to pašu. Taču pēc BETHLEHEM.ORG ekrāns kļuva balts un parādījās ar melniem burtiem rakstīts jautājums.

KO TU MEKLĒ?

Kursors mirgoja zem jautājuma, virs melnas līnijas, gai­dot atbildi. Malone ierakstīja: ALEKSANDRIJAS BIBLIO­TĒKU. Ekrāns nomirgoja, un uzraksts mainījās.

VAIRĀK NEKO?

Viņš ierakstīja atbildi, ko, viņaprāt, vēlējās dzirdēt jautā­tāji.

ZINĀŠANAS.

Uzraksts ekrānā atkal mainījās.

28° 41.41Z

33° 38.44A

Malone zināja, ko nozīmē šie skaitļi. Atrodi to vietu, kas veido adresi bez vietas, kur ir atrodama cita vieta. Tā ir tā cita vieta.

GPS koordinātas, secināja Makolums.

Malone piekrita, taču vajadzēja noskaidrot, ko tās ap­zīmē, tāpēc viņš atrada vajadzīgo lapu un ievadīja lajā skaitļus.

Pēc mirkļa parādījās karte.

Viņš uzreiz pazina šo formu otrādi apgrieztu vienādsā­nu trijstūri kā ķīli, kas atdala Āfriku no Āzijas, unikālu kal­nu un tuksnešu valstību, ko no rietumiem apņem šaurais Suecas līcis, no austrumiem vēl šaurākais Akabas līcis, bet no dienvidiem Sarkanā jūra.

Sīnaja pussala.

GPS koordinātas apzīmēja vietu pussalas tālākajos dien­vidos, kalnos, tuvu pie otrādi apgrieztā vienādsānu trijstū­ra virsotnes.

Šķiet, esam atraduši īsto vietu.

Un kā tu domā tur nokļūt? noprasīja Makolums. Tā ir Ēģiptes teritorija, kur patrulē Apvienotās Nācijas. Izraē­las tuvumā.

Malone pasniedzās pēc klausules. Tas nebūs pārāk sa­režģīti.