Vieda vīra bailes

ASTOŅPADSMITĀ NODAĻA . Vīns un asinis

BEIGU BEIGĀS Vilems un Simmons izvilka mani no Arhīvu siltajiem apskāvieniem. Es cīnījos pretī un lādēju viņus, taču draugu pārlie­cība bija nelokāma, un mēs trijatā soļojām cauri saltajam vējam uz Imri.

Aizgājām uz “Eoliju” un izvēlējāmies galdiņu blakus austrumu sienas kamīnam, kur varējām vērot skatuvi un sildīt muguru. Pēc diviem vai trim kausiem es jutu, ka ilgas pēc grāmatām atkāpjas, atstājot tikai trulu smeldzi. Mēs tērzējām un spēlējām kārtis, un galu galā es sāku priecāties par dzīvi, kaut arī zināju, ka Denna noteikti kaut kur netālu pastaigājas, ieķērusies Ambrozam elkonī.

Dažas stundas vēlāk es sēdēju, ērti atlaidies krēsla atzveltnē, miegains un sasilis no tuvējās uguns, bet Vilems un Simmons tikmēr strīdējās par to, vai Modegas augstais karalis esot īsts valdnieks vai tikai dekorācija. Biju gandrīz aizsnaudies, kad izdzirdēju dobju pudeles atsitienu pret galda virsmu un tūlīt pēc tam vīna glāžu dzidro dzinkstoņu.

Pie mūsu galdiņa stāvēja Denna. Ņemiet, tas ir jums! viņa aiz­elsusies teica. Jūs mani nogaidījāties. Esmu aizkavējusies, un jūs esat sapīkuši.

Es apstulbis izslējos taisni un centos aizdzīt miegu.

Simmons prasmīgi pieņēma izaicinājumu. Ir pagājusi stunda! viņš teica, nikni saraucis pieri, un ar diviem pirkstiem pabungoja pa galdu. Neiedomājies, ka visu atrisinās dzēriena izmaksāšana! Es gaidu atvainošanos.

- Tā nebija gluži mana vaina, Denna sacīja, acīmredzami juzdamās neveikli. Viņa pagriezās un pamāja uz bāra pusi.

Es paskatījos turp, bažīdamies, ka ieraudzīšu tur stāvam Ambrozu ar viņa sasodīto platmali galvā un pašapmierināto izteiksmi sejā. Taču tur stāvēja tikai kāds keldietis ar puskailu galvvidu. Viņš īsi un savādi paklanījās uz mūsu pusi, un šī kustība pauda kaut ko starp iepazīšanos un atvainošanos. .

Simmons nikni pablenza uz viņu, tad atkal pievērsās Dennai un ne­gribīgi pamāja uz tukšo krēslu man pretī. Jauki! Nu tad spēlēsim “stūrus” vai darīsim ko citu?

Denna atslīga krēslā, apsēzdamās ar muguru pret zāli. Tad viņa palie­cās uz priekšu un noskūpstīja Simmonu uz pieres. Lieliski! viņa teica.

- Arī es blenzu, cik nikni spēju, sacīja Vilems.

Denna pabīdīja pudeli uz viņa pusi. Par to tu esi pelnījis ieliet. Viņa novietoja glāzes mums katram pretī. Dāvana no mana pārāk neatlaidīgā pielūdzēja! Denna aizkaitināti nopūtās. Viņiem vienmēr liekas, ka kaut kas jādod. Viņa domīgi mani nopētīja. Tu esi nepa­rasti mazrunīgs.

Es pārlaidu plaukstu sejai. Necerēju tevi šovakar ieraudzīt, es teicu. Tu mani pārsteidzi gandrīz aizmigušu.

Vilems ielēja bāli sārtu vīnu un pasniedza katram glāzi, bet Denna tikmēr pētīja gravējumu pudeles augšdaļā. Kerbeors, viņa domīgi novilka. Es pat nezinu, vai tas ir augstākās klases vīns.

- Īstenībā nav, Simmons lietišķi paskaidroja, paņemdams glāzi.

- Kerbeors ir Aturas vīns. Precīzi runājot, vecs augstākā labuma vīns ir tikai Vintasas specialitāte.

- Tiešām? es paskatījos uz savu glāzi.

Simmons apstiprinoši pamāja. Šo apzīmējumu bieži lieto nevietā.

Denna iedzēra malku un atzinīgi palocīja galvu. Lai nu kā, šis ir labs vīns, viņa teica. Vai viņš joprojām stāv pie bāra?

- Jā, es atbildēju, nepaskatījies turp.

- Neko darīt, Denna pasmaidīja. Mēs esam aizķērušies šeit.

- Vai tu kādreiz esi spēlējusi “stūrus”? Simmons jautāja ar cerību balsī.

- Diemžēl nē, Denna atbildēja. Bet es ātri mācos.

Simmons ar manu un Vilema palīdzību paskaidroja noteikumus. Denna uzdeva dažus saturīgus jautājumus, un tie liecināja, ka galveno būtību viņa ir sapratusi. Es jutos iepriecināts. Tā kā Denna sēdēja man pretī, viņai jābūt manai partnerei.

- Uz ko jūs parasti spēlējat? viņa jautāja.

- Kā kuru reizi, Vilems atbildēja. Dažreiz maksājam par katru partiju. Citreiz par noteiktu skaitu.

- Lai iet par noteiktu skaitu! Denna teica. Cik daudz?

- Vispirms mēs varam nospēlēt izmēģinājuma partiju, Simmons teica, atglauzdams matus no acīm. Jo tu pagaidām vēl tikai mā­cies.

Dennas acis savilkās šaurākas. Man nav vajadzīga īpaša pieeja. Iebāzusi roku kabatā, viņa izvilka monētu un nolika to uz galda. Vai džots jums, zēni, ir pārāk daudz?

Man tas tiešām bija pārāk daudz, it īpaši tad, ja partnere tikai nupat sākusi apgūt spēli. Uzmanies no šiem abiem! es teicu. Viņi spēlē uz asinīm.

- Patiesību sakot, Vilems sacīja, no asinīm man nav nekāda la­buma, tāpēc es spēlēju uz naudu. Viņš bridi meklējās makā, līdz atrada džotu un apņēmīgi nolika to uz galda. Es esmu gatavs spēlēt izmē­ģinājuma partiju, bet, ja Dennai tas šķiet aizskaroši, es labprāt viņu sakaušu un savākšu visu, ko viņa vēlējusies nolikt uz galda.

Denna pasmīnēja. Tāda valoda man patīk, Vilem.

Pirmā partija izdevās viduvēji. Denna kļūdījās ar vienu stiķi, taču mēs tikpat nebūtu spējuši uzvarēt, jo mums bija sliktas kārtis. Taču otrajā partijā viņa kļūdījās solīšanā. Kad Simmons viņai aizrādīja, viņa satraucās un kļūdījās vēl rupjāk. Pēc tam viņa netīšām izspēlēja ārpus kārtas; tā nebija liela kļūda, bet viņa izspēlēja ercena kalpu, un tas ļāva visiem skaidri uzzināt, kādas kārtis viņai ir rokā. Arī viņa pati to aptvēra, un es dzirdēju, ka viņa klusām norūc dažus dāmai gluži nepiedienīgus vār­dus.

Vilems un Simmons turēja vārdu un nesaudzīgi izmantoja situācijas priekšrocības. Tā kā man bija gadījušās sliktas kārtis, es varēju tikai sēdēt un noskatīties, kā viņi paņem divus nākamos stiķus un iet Dennai uzbrukumā kā badīgi vilki.

Taču uzbrukums neizdevās. Denna to gudri atsita un pēc tam izvilka ercena kungu; tam nebija lielas jēgas, jo viņa iepriekš bija mēģinājusi izspēlēt kalpu. Pēc tam viņa atklāja arī dūzi.

To, ka viņas neveiklības bijušas tikai māņu gājieni, es sapratu mazliet agrāk nekā Vilems un Simmons. Veiksmīgi noslēpu šo secinājumu līdz brīdim, kad redzēju viņu sejās lēni ataustam atskārsmi. Tad ļāvu vaļu smiekliem.

- Neesi tik pašapmierināts! Denna teica. Es piemānīju arī tevi. Kad izspēlēju kalpu, tev bija tāds ģīmis, it kā tev būtu kļuvis nelabi. Viņa aizlika mutei priekšā plaukstu un paskatījās platām, nevainīgām acīm. Ak vai, es nekad neesmu spēlējusi “stūrus”! Vai jūs varētu mani pamācīt? Vai tiesa, ka cilvēki reizēm spēlējot uz naudu?

Denna nometa uz galda vēl vienu kārti un paņēma stiķi. Lūdzu! Jums, zēni, jāpriecājas, ka es jūs palaidu cauri tikai ar pliķi, nevis kārtīgi aptīrīju visa vakara garumā, kā esat pelnījuši.

Viņa bez žēlastības savāca pārējās kārtis, un tas mūs tik pamatīgi atsēdināja, ka turpmākās spēles iznākums bija jau nepārprotami skaidrs. Denna vairs neatdeva nevienu stiķi un spēlēja tik viegli un izmanīgi, ka Manets uz viņas fona būtu izskatījies kā smagnējs darba zirgs.

- Tā bija laba mācība, Vilems teica, pabīdīdams savu džotu uz Dennas pusi. Man kādu bridi būs jālaiza brūces.

Denna pacēla glāzi tostam. Uz skolotu cilvēku lētticību! Saskandinājām glāzes un iedzērām.

- Jūs ilgi šeit neesat rādījušies, Denna teica. Es gandrīz divas dienkopas veltīgi centos jūs ieraudzīt.

- Kāpēc? Simmons noprasīja.

Denna veltīja Vilemam un Simmonam apsverošu skatienu. Jūs abi ari studējat Universitātē, vai ne? Tajā, kur apgūst maģiju.

- Tā ir, Simmons apmierināts atbildēja. Mēs esam mistisku noslē­pumu pilni.

- Mēs sadarbojamies ar tumšiem spēkiem, kurus vajadzētu likt mie­rā, Vilems nevērīgi piebilda.

- Starp citu, to sauc par Arkanumu, es aizrādīju.

Denna nopietni pamāja ar galvu un ieinteresētu sejas izteiksmi palie­cās uz priekšu. Starp mums runājot, es nojaušu, ka jūs zināt lielāko daļu no pamatprincipiem. Viņa paskatījās uz mums visiem pēc kārtas.

- Upēc pastāstiet! Kā tas viss darbojas?

- Tas viss? es pārjautāju.

- Maģija, Denna paskaidroja. īsta maģija.

Mēs visi trīs pārmijām savstarpējus skatienus.

- Tas ir sarežģīti, es teicu.

Denna paraustīja plecus un atlaidās atzveltnē. Man laika netrūkst, viņa sacīja. Un man jāzina, kā tā darbojas. Parādiet! Nodemonstrējiet man kaut ko no maģijas!

Mēs ar Vilemu un Simmonu neveikli sagrozījāmies krēslos. Denna iesmējās.

- Mums nav atļauts to darīt, es teicu.

- Ko? viņa iepleta acis. Vai tas var iztraucēt Visuma līdzsvaru?

- Tas var iztraucēt konsteblus, es atbildēju. Šeit tādas lietas ne­uzlūko ar labvēlību.

- Arī Universitātes maģistriem tas nebūtu pa prātam, sacīja Vilems.

- Viņiem ļoti rūp Universitātes labā slava.

- Ak, beidziet! Denna attrauca. Es esmu dzirdējusi stāstu par to, kā mūsu jaukais Kvouts esot izsaucis kaut kādu dēmonisku vēju. Viņa pastiepa īkšķi pret durvīm sev aiz muguras. Pagalmā, visu acu priekšā.

Vai to viņai būtu stāstījis Ambrozs? Tas bija tikai vējš, es teicu.

- Ar dēmoniem tam nebija nekāda sakara.

- Un par to viņu nopēra, Vilems piebilda.

Denna paskatījās uz viņu, it kā nesaprazdama, vai viņš joko, tad paraustīja plecus. Nu labi, es nevienam negribu sagādāt nepatikša­nas, viņa teica ar skaidri jaušamu piespiestību balsī. Bet es esmu briesmīgi ziņkārīga. Un zinu noslēpumus, ko varu piedāvāt apmaiņai.

To dzirdēdams, Simmons saausījās. Kādus noslēpumus?

- Visus plašos un daudzveidīgos sieviešu cilts noslēpumus, Denna smaidot atbildēja. Es zinu vairākas gudrības, kas var palīdzēt uzlabot jūsu vārgās attiecības ar daiļo dzimumu.

Simmons pieliecās tuvāk Vilemam un skatuves čukstā noprasīja: Vai viņa teica vārgās vai dārgās?

Vils pastiepa pirkstu vispirms pret savām, tad pret Simmona krūtīm.

- Par mani: vārgās. Par tevi: dārgās.

Denna savilka uzaci un piešķieba galvu uz vienu pusi, gaidoši lūko­damās uz mūsu trijotni.

Es neveikli nokremšļojos. Mums allaž atgādina, ka Arkanuma noslē­pumus nav vēlams laist tālāk. Nav tā, ka tas būtu stingri pret Univer­sitātes noteikumiem…

- Tomēr patiesībā tā ir! Simmons iejaucās, uzmezdams man mazliet vainīgu skatienu. Tas ir pret vairākiem noteikumiem!

Denna dramatiski nopūtās un pacēla acis pret augstajiem griestiem.

- H jau es domāju! viņa teica. Jūs, zēni, protat skaisti runāt. Bet atzīstieties vien, ka nespējat pat krējumu pārvērst sviestā.

- Es pavisam noteikti zinu, ka Simmons spēj pārvērst krējumu sviestā, es atbildēju. Viņam tikai nepatīk to darīt, jo viņš ir slinks.

- Es nelūdzu, lai jūs man mācāt maģiju, Denna teica. Es tikai gribu zināt, kā tā darbojas.

Simmons paskatījās uz Vilemu. Tā taču nebūtu “Nesankcionētu noslēpumu izpaušana”, vai ne?

- Tā būtu “Nelikumīga demonstrēšana”, Vilems drūmi atbildēja.

Denna sazvērniecisku seju paliecās uz priekšu un atbalstīja elkoņus

pret galdu. Tādā gadījumā es esmu gatava šovakar izmaksāt jums daudz izcilāku dzērienu, nevis tikai šo vienkāršo pudeli, ko pašlaik redzat uz galda! Viņa paskatījās uz Vilemu. Viens no šejienes viesmīļiem nesen ir uzgājis pagrabā noputējušu akmens pudeli. Tajā ir ne tikai smalks, vecs skutens, keldimu karaļu dzēriens, bet tas turklāt ir Merovani.

Vilema sejas izteiksme nemainījās, taču tumšajās acīs iezibējās ugun­tiņas.

Es pārlaidu skatienu diezgan tukšajai telpai. Ordeņa dienas pie­vakare ir klusa. Ja paši turēsim mēli aiz zobiem, nekādās nepatikšanās nevajadzētu iekļūt.. Paskatījos uz abiem draugiem.

Simmons smaidīja savu zēnisko smaidu. Izklausās saprātīgi. Noslē­pums pret noslēpumu!

- Ja tas tiešām ir īsts Merovani, Vilems teica, es esmu gatavs riskēt ar maģistru aizskartajām jūtām!

- Ļoti labi! Denna teica un plati pasmaidīja. Sāc pirmais!

Simmons paliecās krēslā uz priekšu. Simpātijas prasmes aptvert

laikam ir visvieglāk, viņš teica un apklusa, šķiet, nesaprazdams, kā turpināt.

Devos viņam palīgā. Vai tu zini, kā trīšu bloki palīdz pacelt kaut ko tādu, kas ir pārāk smags, lai to izdarītu ar rokām?

Denna pamāja ar galvu.

- Līdzīgā veidā mums palīdz simpātija, es teicu. Tikai bez visām neērtajām virvēm un trīšiem.

Vilems uzmeta gadā divus dzelzs drabus un nomurmināja sasaistes vārdus. Ar vienu pirkstu viņš pabīdīja monētu, kura gulēja labajā pusē, un tūlīt to pašu kustību atkārtoja kreisās puses drabs, pārslīdēdams galda virsmai.

Dennas acis mazliet iepletās, taču viņa neizdvesa nevienu pārstei­guma saucienu, tikai sparīgāk ievilka elpu. Tajā brīdī es aptvēru, ka viņa neko tamlīdzīgu laikam nekad nav redzējusi. Pieraduši pie savām studijām, mēs viegli varējām aizmirst, ka cilvēki nedaudzu jūdžu attā­lumā no Universitātes nekad negūst iespēju redzēt pat visvienkāršākās simpātijas darbību.

Dennai par godu jāteic, ka viņa ātri atguvās no pārsteiguma. Pēc ļoti īsas vilcināšanās viņa pastiepa pirkstu un pieskārās vienam no drabiem.

- Apmēram tā darbojās zvans manā istabā, viņa domīgi sacīja.

Es apstiprinoši pamāju ar galvu.

Vilems pārslīdināja drabu pāri galdam, un Denna to satvēra. Arī otrs drabs atrāvās no galda un palika karājamies gaisā. Tas ir smags, viņa teica un atskārtusi piebilda: Protams, jo tas darbojas līdzīgi trīsim. Es pašlaik ceļu tos abus.

- Siltums, gaisma un kustība tas viss ir tikai enerģija, es paskaid­roju. Mēs nevaram radīt enerģiju vai likt tai pazust. Bet simpātijas prasme ļauj to pārvietot vai mainīt no viena veida citā.

Denna nolika drabu atpakaļ uz galda, un otrs drabs atkārtoja to pašu kustību. Un kādā ziņā tas var būt noderīgi?

Vilems nosēcās ar tikko jaušamu uzjautrinājumu. Vai ūdensrats ir noderīgs? viņš jautāja. Un vējdzirnavas?

Es iebāzu roku apmetņa kabatā. Vai tu esi kādreiz redzējusi sim­pātijas lampu? es jautāju.

Denna atbildēja apstiprinoši.

Pabīdīju savu rokaslampu pāri galdam pie viņas. Simpātijas lampas darbojas pēc līdzīga principa. Paņem drusciņu siltuma un pārveido to gaismā. Vienu enerģijas veidu pārvērš citā.

- Kā naudas mijēji, Vilems papildināja.

Denna ziņkāri pagrozīja lampu rokās. No kurienes tā ņem siltumu?

- Siltumu glabā pats metāls, es paskaidroju. Ja atstāsi lampu iedegtu, pēc kāda laika jutīsi, ka metāls kļūst vēsāks. Kad tas kļūs pārāk auksts, lampa nedarbosies. Es pieliku tai pirkstu. Šo es izgatavoju pats, un tā ir izdevusies diezgan meistarīgi. Pietiek ar tavas rokas sil­tumu, lai tā darbotos nepārtraukti.

Denna piespieda slēdzi, un viņai pretī iedegās blāvas, sarkanas gais­mas aplis. Es saprotu, ka pastāv saistība starp siltumu un gaismu, viņa domīgi teica. Saule ir spoža un silta. Svece tāpat. Viņa sarauca pieri. Bet kustība tur neiederas. Uguns neko nespēj pārvietot.

- Padomā par berzi! iejaucās Simmons. Kad tu kaut ko berzē, tas kļūst karsts. Viņš nodemonstrēja teikto, enerģiski berzēdams plaukstas pret bikšu audumu. Re, tā!

Viņš aizrautīgi turpināja berzēt roku pret augšstilbu, neaptverdams, ka viņa darbošanās zem galda izskatās diezgan divdomīga. Tā ir ener­ģija! Ja darīsi to ilgāk, jutīsi karstumu.

Dennai izdevās saglabāt nopietnu sejas izteiksmi. Turpretī Vilems ļāva vaļu smiekliem, aizsedzis seju ar plaukstu, it kā justos neveikli, ka jāsēž ar Simmonu pie viena galda.

Simmons sastinga un apmulsumā pietvīka sarkans.

Mēģināju viņu glābt. Tas ir labs piemērs. Ratu riteņa rumba pieskā­rienā ir karsta. Siltumu izraisa riteņa kustība. Simpātists spēj pagriezt enerģiju pretējā virzienā no siltuma uz kustību. Es norādīju uz lam­pu. Vai arī no siltuma uz gaismu.

- Ļoti labi! Denna sacīja. Jūs esat enerģijas mijēji. Bet kā jūs to panākat?

- Ir īpašs domāšanas veids, ko sauc par Alaru, Vilems atbildēja.

- Cilvēks kaut kam tik ļoti tic, ka tas kļūst īsts. Viņš pacēla vienu drabu, un otrs pacēlās līdzi. Es ticu, ka ši divi drabi ir saistīti, un tāpēc tie tādi ir. Pēkšņi otrs drabs nokrita atpakaļ uz galda. Ja es pārstāju ticēt, tie tādi vairs nav.

Denna pacēla nokritušo drabu. Tātad būtībā tā ir ticība? viņa skeptiski jautāja.

- Drīzāk gribasspēks, sacīja Simmons.

Denna piešķieba galvu. Kāpēc tad jūs to nesaucat par gribasspēku?

- Alars izklausās labāk, Vilems atbildēja.

- Ja mēs nelietotu iespaidīgus nosaukumus, neviens mūs neņemtu nopietni, es teicu.

Denna atzinīgi pamāja ar galvu, un viņas jaukajos lūpu kaktiņos ievilkās smaids. Ak tad tā tas notiek? Enerģija un gribasspēks?

- Un simpātijas saikne, es teicu. Viļa analoģija ar ūdensratu ir labs piemērs. Saikne ir līdzīga caurulei, kas ved uz ūdensratu. Cauru­maina caurule ir slikta saikne.

- Un kas ir laba saikne? Denna jautāja.

- Jo līdzīgāki ir divi priekšmeti, jo saikne ir labāka. Re, tā! Es ielēju savā krūzē drusciņu bāli sārtā vīna un iemērcu tajā pirkstu. ŠI ir tei­cama saikne ar vīnu. Lāse no paša vīna.

Es piecēlos un aizgāju līdz netālajam kamīnam. Nomurmināju sasais­tes vārdus un ļāvu pilienam nokrist no pirksta uz karstās metāla restes, virs kuras dega pagales.

Līdzko biju atgriezies un apsēdies savā vietā, vīns manā glāzē sāka garot un pēc tam vārīties.

- Un tas ir iemesls, kāpēc cilvēks negrib, lai simpātists iegūtu pilienu viņa asiņu, Vilems drūmi piebilda.

Denna paskatījās uz Vilemu, tad vēlreiz uz glāzi, un viņas seja nobā­lēja.

- Pie pārogļotajām rokām, Vil! Simmons satriekts iesaucās. Kā tu tā vari sacīt! Viņš paskatījās uz Dennu. Neviens simpātists nekad neko tādu nedarītu! viņš nopietni teica. To sauc par ļaunprātību, un mēs ar to nenodarbojamies. Nekad!

Denna pasmaidīja, taču smaids izskatījās diezgan piespiests. Ja neviens nekad to nedara, kāpēc tad tādai rīcībai ir nosaukums?

- Kādreiz to darīja, es paskaidroju. Bet tagad vairs ne. Jau simt gadu vairs ne.

Ļāvu sasaitei pazust, un vīns pārstāja vārīties. Denna pastiepa roku un pieskārās pudelei uz galda. Kāpēc arī šis vīns nesāka vārīties? viņa neizpratnē jautāja. Tas taču ir tas pats vīns!

Es piesitu pie deniņiem. Alara dēļ. Mans prāts nosaka darbības centru un virzienu.

- Ja tā ir laba saikne, Denna sacīja, tad kāda būtu slikta?

- Skaties, es tev parādīšu! Es izvilku maku, cerēdams, ka darbošanās ar monētām mazinās viņas uztraukumu pēc Vilema piezīmes. Sim, vai tev ir kāds cietais penijs?

Viņam tāds bija, un es izvietoju monētas divās rindās Dennai priekšā uz galda. Norādīju uz diviem dzelzs drabiem un nomurmināju sasaisti.

- Pacel to tur! es teicu.

Viņa pacēla vienu drabu, un otrs pacēlās līdzi.

Es norādīju uz citu monētu pāri drabu un manu vienīgo atlikušo sudraba talantu. Un tagad to!

Denna pacēla otru drabu, un talants pacēlās gaisā. Viņa pašūpoja abas plaukstas augšup un lejup kā svaru kausus. Šis otrs ir smagāks.

Es apstiprinoši pamāju ar galvu. Dažādi metāli. Tiem ir mazāk līdzības, tāpēc jāpieliek vairāk enerģijas. Norādīju uz drabu un sudraba peniju un trešoreiz nomurmināju sasaistes vārdus.

Denna ielika abus iepriekšējos drabus kreisās rokas plaukstā un la­bajā rokā paņēma trešo drabu. Sudraba penijs pacēlās tiem līdzi. Viņa saprotoši pamāja ar galvu. Un šis ir vēl smagāks, jo tam ir citādi apveidi un citāds metāls.

- Tieši tā! es apstiprināju. Norādīju uz ceturto un pēdējo pāri uz drabu un krīta gabalu.

Denna tik tikko spēja pabāzt pirkstus zem draba, lai to paceltu.

- Tas ir smagāks nekā visi iepriekšējie kopā! viņa teica. Būs kādas trīs mārciņas!

- Dzelzs ar krītu ir draņķīga saikne, Vilems sacīja. Slikta pāreja.

- Bet jūs stāstījāt, ka enerģiju nevarot ne radīt, ne iznīcināt, Denna atgādināja. Ja man jāpieliek liels spēks, lai paceltu tādu mazu krita gabaliņu, kur tad aiziet papildu enerģija?

- Gudrs jautājums! Vilems pasmējās. Ļoti gudrs. Es biju studējis jau gadu, kad iedomājos tādu uzdot. Viņš veltīja Dennai apbrīnas pilnu skatienu. Daļa enerģijas aiziet gaisā. Viņš pavicināja roku.

- Daļa aiziet pašos priekšmetos, un vēl cita daļa ieplūst simpātistā, kurš kontrolē saikni. Vilems sarauca pieri. Tas var kļūt ari bīstīgi.

- Bīstami, Vilems neuzkrītoši izlaboja.

Denna paskatījās uz mani. Tātad šajā brīdī tu tici, ka katrs no šiem drabiem ir saistīts ar katru no šīm pārējām lietām?

Es pamāju ar galvu.

Denna pakustināja rokas. Monētas un krīts gaisā sašūpojās. Vai tas nav… grūti?

- Ir, Vilems atbildēja. Bet mūsu Kvoutam patīk izrādīties.

- Tāpēc es esmu tik kluss, Simmons teica. Es nezināju, ka tu spēj vienlaikus noturēt četras sasaistes. Tas ir sasodīti iespaidīgi!

- Ja vajadzīgs, varu ari piecas, es sacīju. Bet, patiesību sakot, tā ir galējā robeža.

Simmons smaidīdams pievērsās Dennai: Un vēl kas! Paskaties! Viņš norādīja uz gaisā peldošo krīta gabalu.

Nekas nenotika.

- Beidz! Simmons lūdzoši teica. Es mēģinu viņai kaut ko parādīt.

- Tad rādi! es pašapmierināti sacīju un atlaidos ērtāk krēslā.

Simmons dziļi ievilka elpu un pievērsa ciešu skatienu krita gabalam.

Tas nodrebēja.

Vilems pieliecās Dennai tuvāk un paskaidroja: Viens simpātists var pretoties otra simpātista Alaram, viņš teica. Vajag tikai cieši ticēt, ka drabs nepavisam nav tas pats, kas sudraba penijs.

Vils norādīja uz to, un penijs grabēdams nokrita uz galda.

- Tā ir cūcība! es smiedamies protestēju. Divi pret vienu nav godīgi!

- Šajā gadījumā ir, Simmons atbildēja, un krīts vēlreiz nodrebēja.

- Nu labi! es atmetu ar roku. Lai jums neveicas!

Krīts ātri nokrita uz galda, un tam sekoja drabs. Tomēr sudraba ta­lants palika turpat, kur bijis.

Simmons atspiedās pret krēsla atzveltni. Tu uzdzen šermuļus, viņš teica, papurinādams galvu. Labi jau labi, esi uzvarējis! Vilems pamāja ar galvu un arī atslābināja piepūli.

Denna paskatījās uz mani. Tātad tavs Alars ir stiprāks nekā viņiem abiem kopā?

- Diez vai, es augstsirdīgi sacīju. Ja viņi kopā patrenētos, droši vien varētu mani pieveikt.

Denna pārlaida skatienu izbērtajām monētām. Tad, lūk, kā tas no­tiek! Viņas balsī skanēja tāda kā neliela vilšanās. Tikai enerģijas apmaiņa?

- Ir vēl citas mākslas, es teicu. Simmons, piemēram, nodarbojas ar alķīmiju.

- Bet es, sacīja Vilems, es koncentrēju spēkus uz to, lai izskatītos pievilcīgs.

Denna vēlreiz paskatījās uz mums visiem pēc kārtas, un viņas acis bija ļoti nopietnas. Vai ir kāds maģijas veids, kas tikai… Viņa izdarīja neskaidru pirkstu kustību. Tāds, kur kaut kas tikai jāuzraksta?

- Sigaldrija, es teicu. Kā tas zvaniņš tavā istabā. Tā ir kaut kas līdzīgs paliekošai simpātijas maģijai.

- Bet ari tā ir apmaiņa, vai ne? viņa jautāja. Tikai enerģija?

Es apstiprinoši pamāju ar galvu.

Ar tādu kā neveiklību balsi Denna pavaicāja: Un ja nu kāds jums teiktu, ka viņš prot tādu maģiju, kas izdara vairāk? Tādu, kurā viņš kaut ko pieraksta un rakstītais piepildās?

Viņa nervozi nolaida skatienu un sāka ar pirkstiem zīmēt uz galda rakstus. Un, ja kāds redzētu rakstīto, kaut arī nemācētu to izlasīt, viņam tas piepildītos. Viņš kaut ko nodomātu vai kaut kā rīkotos atka­rībā no tā, kas tur rakstīts. Denna atkal palūkojās uz mums, un viņas skatienā dīvaini jaucās ziņkārība, cerība un nedrošība.

Mēs visi trīs saskatījāmies. Vilems paraustīja plecus.

- Izklausās daudz vienkāršāk nekā alķīmija, Simmons noteica. Es labprātāk darītu to nekā visu dienu noņemtos ar principu atraisīšanu.

- Izklausās pēc pasaku grāmatu maģijas, es teicu. Pēc bērnišķībām, kas īstenībā nav iespējamas. Lai nu kā, es Universitātē neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis.

Denna atkal paskatījās uz galdu, kur viņas pirksti joprojām zīmēja rakstus uz koka virsmas. Viņas lūpas bija mazliet uzmestas un skatiens dīvaini tāls.

Nesapratu, vai viņa jūtas vīlusies vai vienkārši kavējas domās. Kā­pēc tu tā jautā?

Denna pacēla acis pret mani, un viņas sejas izteiksme ātri mainījās, pārtopot greizā smaidā. Viņa itin kā atvairīja jautājumu. Es kaut ko tādu esmu dzirdējusi, viņa nevērīgi atbildēja. Man šķita, ka tas iz­klausās pārāk labi, lai būtu patiesība.

Tad viņa pār plecu paskatījās atpakaļ. Šķiet, esmu izturējusi ilgāk nekā mans pārcentīgais pielūdzējs! viņa teica.

Vilems kā iebilzdams pacēla roku. Mums bija noruna, viņš atgā­dināja. Par dzērienu un sievietes noslēpumu.

- Es pirms promiešanas parunāšu ar viesmīli, Denna atteica, un acīs viņai lēkāja jautras uguntiņas. Bet noslēpums ir tāds: netālu aiz jums sēž divas dāmas. Viņas gandrīz visu vakaru zibina uz jums acis. Tai, kura ir zaļā tērpā, patīk Simmons, bet otra, ar īsiem gaišiem matiem, šķiet, jūt vājību pret keldiešu vīriešiem, kuri koncentrē spēkus, lai izskatītos pievilcīgi.

- Mēs viņas jau pamanījām, Vilems atbildēja, nepaskatīdamies turp. Diemžēl viņas atrodas kāda jauna Modegas aristokrāta sabiedrībā.

- Modegas aristokrāts viņas neredz romantiskā nozīmē, Denna tei­ca. Kamēr abas dāmas pēta jūs, šis jaunais aristokrāts nepārprotami izrāda, ka viņu vairāk interesē daža sarkanmataina galva. Viņa īpašnieciski uzlika roku uz mana elkoņa. Par nelaimi šim kungam, es esmu jau pieteikusi savas tiesības.

Es apspiedu vēlmi pievērst skatienu galdam. Vai tu runā nopietni?

- Neraizējieties! Denna sacīja Vilemam un Simmonam. Es atsūtīšu Deohu, lai viņš novērš modegieša uzmanību. Tad jūs varēsiet justies brīvi.

- Ko tad Deohs tur līdzēs? Simmons iesmiedamies jautāja. Nokār­tos attiecības, vai?

Denna veltīja viņam daudznozīmīgu skatienu.

- Ko? Simmons pārjautāja. Bet… Deohs taču nav no tādiem!

Denna pamirkšķināja viņam ar aci. Deoham kopā ar Stančionu pie­der “Eolija”, viņa teica. Vai tu to nezināji?

- Viņiem pieder šī vieta, Simmons atbildēja, bet saproti, viņi nav kopā.

Denna iesmējās. Skaidrs, ka ir!

- Bet Deohs taču ir kā dulls uz sievietēm! Simmons neticēja. Viņš… viņš nevar…

Denna paskatījās uz Simmonu gluži kā uz pamuļķi, tad pievērsās mums ar Vilemu. Bet jūs abi taču zinājāt?

Vilems paraustīja plecus. Man nebija ne jausmas. Bet nav nekāds brīnums, ja viņš ir basha. Deohs ir pietiekami izskatīgs. Vilems brīdi vilcinājās, saraucis pieri. Basha. Kā to sauc šeit? Kā sauc tādu veci, kam patīk gan sievietes, gan vīrieši?

- Laimīgais? Denna ierosināja. Divdabis? Multiseksuāls?

- Biseksuāls, es izlaboju.

- Tas neder! Denna ķircinoši atmeta. Ja mēs nelietotu iespaidīgus nosaukumus, neviens mūs neņemtu nopietni.

Simmons pablenza uz viņu, acīmredzami nespēdams atgūties.

- Redzi, Denna lēni sacīja, it kā skaidrodama kaut ko bērnam,

- visu nosaka enerģija. Un to var novirzīt dažādos ceļos. Viņa atplauka saulainā smaidā, itin kā atradusi vispiemērotāko veidu, kā Simmonam izskaidrot stāvokli. Tāpat kā šajā gadījumā! Viņa sāka enerģiski berzēt ar plaukstām augšstilbus, atdarinādama Simmona agrāk izdarīto kustību. Tā ir enerģija!

Tobrīd Vilems bija jau paslēpis seju plaukstās un viņa pleci raustījās apspiestos smieklos. Simmons joprojām izskatījās neticīgs un apmulsis, bet tagad turklāt vēl pietvīka koši sarkans.

Es piecēlos un satvēru Dennas elkoni. Liec to nabaga zēnu mierā! saudzīgi bīdīdams viņu uz durvju pusi, es teicu. Viņš ir no Aturas. Tajā pusē cilvēki ir šķīstāki nekā šeit.