Vieda vīra bailes

DEVIŅDESMIT OTRĀ NODAĻA . taborlins lielais

liS PAMODOS. Biju sausumā un siltumā. Apkārt valdīja tumsa.

Dzirdēju pazīstamu balsi kaut ko jautājam.

Tad atskanēja Martena balss: Viņš viens pats. Viņš to izdarīja.

Jautājums.

- Es par to nerunāšu, Den. Zvēru pie Dieva, ka nerunāšu. Negribu par to domāt! Prasi viņam pašam, ja vēlies.

Jautājums.

- Tu ticētu, ja būtu redzējis! Un vairāk neko negribētu zināt. Netracini viņu! Esmu redzējis, kāds viņš ir dusmās. Saku tev nopietni. Netracini viņu!

Jautājums.

- Izbeidz, Den. Viņš tos nogalināja citu pēc cita, pa vienam. Un tad it kā sajuka prātā. Viņš… Nē. Teikšu tikai vienu. Man šķiet, ka viņš izsauca zibeni. Kā pats Dievs!

Kā Taborlins Lielais, es nodomāju. Pasmaidīju. Un ieslīgu miegā.