Bībeles stāsti

SALAMANA BAGĀTĪBAS.

Salamans neapmierinā­jās tikai ar tempļa uzcelšanu Jahvem. Nākamos trīspadsmit gadus viņš pavadīja rosmīgā darbā, lai nostiprinātu valsts aizsardzību un izveidotu lielas valsts cieņai atbilstošu ķēniņa mitekli.

Pils celtņu komplekss pieslējās tieši tempļa ārējam pa­galmam un sastāvēja no trim ēkām. Paša valdnieka mi­teklim bija divi spārni: vienā no tiem dzīvoja Salamans, un tur bija izvietots ari viņa harēms, turpretim otrs, ko uzcēla pēc faraona tieša pieprasījuma, bija paredzēts tikai lepnās ēģiptiešu ķēniņmeitas un viņas plašās svītas rezi­dencei.

Sanāksmes un lielas valsts svinības notika «Libānas meža namā». Tā dēvēja plašu zāli, kuras griesti balstījās uz četrdesmit piecām Libānas ciedra kolonnām.

«Troņa telpās» ķēniņš noturēja tiesas sēdes un pieņēma ārzemju valdnieku sūtņus. Tur uz paaugstinājuma stāvēja ar zelta izgreznojumiem bagātīgi rotāts ziloņkaula tronis.

Lai nodrošinātu valsts robežas un galvenos tirdzniecī­bas ceļus, Salamans nocietināja pilsētas un cēla jaunus cietokšņus. Ziemeļos viņš ar vareniem mūriem un torņiem apjoza Hacoras un Megidas pilsētas, bet valsts vidienā — Gezeru, Bet-Horonu un Baālatu. Visos nocietinājumos tika izvietotas spēcīgas jātnieku, kā arī kājnieku vienības.

Ievērojamos izdevumus bruņošanās, celtniecības un greznumlietu iegādei Salamans sedza ar ienākumiem, kuri nepārtraukti ieplūda no dažādiem avotiem. Neskaitot no izraēliešiem ievāktās naturālās nodevas, nodokļi, tirdznie­cības muitas, kā arī vasaļu maksātie mesli gadā viņam deva 666 talentu (jeb 22 825 kg) zelta.

Turklāt Salamans izrādījās arī visai izmanīgs tirgonis un attīstīja rosīgus tirdzniecības sakarus ar kaimiņu val­stīm. Kilikijā un citās tuvākajās zemēs viņš uzpirka zir­gus, ko pārdeva tālāk Mezopotāmijā vai Ēģiptē. Savukārt no Ēģiptes viņš ieveda augstas kvalitātes kaujas ratus un pārdeva tos kaimiņu tautām.

Tāpat Salamans uzsāka visai izdevīgu jūras tirdznie­cību. Izraēliešiem jūra nepatika, un viņi gluži neko nesa- jedza no kuģu būves un jūrniecības. Tāpēc Salamans iz­mantoja viņam draudzīgā ķēniņa Hīrāma palīdzību. Akabas līča zemesraga smailē viņš uzcēla Eceon-Geberas ostu, no kurienes viņa kuģi ik pēc trim gadiem devās uz noslēpumaino Ofīru. Apmaiņā pret vietējās raktuvēs iegūto un cepļos izkausēto vara rūdu viņa flote atveda vērtīgas preces: zeltu, sudrabu, ziloņkaulu, sandalkoku, kā arī pēr­tiķus un pāvus. No sandalkoka viņš savā pilī lika izgata­vot kāpnes un margas. *

Taču ar visiem šiem ienākumiem nepietika, lai segtu izšķērdīgos izdevumus, ko prasīja celtniecība un pārmē­rīgā greznuma tieksme ķēniņa galmā. Tāpēc Salamans no llirama aizņēmās 120 talentu zelta, ieķīlādams tam div­desmit < ialilcjas pilsētas. Tīras ķēniņš ieradās aplūkot šīs pilsētas un pārliecinājās, ka darījums viņam bija neizde­vīgs, jo las bija noplicinātās ar pārmērīgām nodevām.