Bībeles stāsti

SĀBAS ĶĒNIŅIENE.

Valodas par Salamana gud­rību un viņa galma diženību izplātījās pa visu pasauli. Tās nonāca arī līdz tālās Sābas valsts ķēniņienei. Viņa apņēmās doties uz Jeruzalemi, lai iepazītos ar lielo valdnieku un pati ar savām acīm pār­liecinātos, kādā mērā šīs valodas atbilst īstenībai.

Viņas ierašanās Jeruzalemē bija ļoti svinīga. Gara, majestātiskā gaitā soļojošu, ar izrakstītiem pārsegiem pār­klātu un tīra zelta izstrādājumiem greznotu kamieļu kara­vāna veda bargus tuksneša karotājus, galma augstmaņus, rūpīgi aizsegtas sievietes, kā arī neskaitāmas dāvanas — gan zeltu, gan dārgakmeņus, gan smaržas. Ķēniņiene at­radās aizklātā palankīnā, kas kamieļa mugurā līgojās kā kuģis jūras viļņos.

Purpurā un zeltā tērpies Salamans ķēniņieni sagaidīja troņa zālē. Ieraudzījis eksotisko apmeklētāju, viņš pietrū­kās kājās un steidzās tai pretim, lai sasveicinātos. Kvēla skatienā viņš ietvēra ķēniņienes smuidro augumu, kas

iezīmējās zem plānajām, ar izšuvumiem greznotajām zīda drānām, viņas melnīgsnējo seju ar smalkajiem vaibstiem, gremdējās tās lielajās, melnajās, kā noslēpumainā ugunī zaigojošās acīs. Itin kā pāvs savu grezno asti, tā Sala­mans ķēniņienes priekšā izklāja visu savas gudrības, ba­gātības un izsmalcinātības košumu. Stundām ilgi viņš runājās ar ķēniņieni, atbildēdams uz visiem viņas jautā­jumiem un sniegdams tai vērtīgus padomus valsts pārval­des lietās.

Sābas ķēniņiene pārliecinājās, cik patiesi gudrs un ba­gāts ir Salamans. Apskatīdama viņa pili, tā nevarēja vien nobrīnīties par visur redzamo neticamo krāšņumu, par ciedru koka paneļiem uz istabu sienām, krāsainos rakstos dzirkstošiem aizkariem, apzeltīto ziloņkaula troni un ne­skaitāmu daudzumu zelta trauku. Kādas sarunas laikā viņa sajūsmināta izsaucās:

«Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju ir par taviem darbiem, ir par tavu gudrību! Tomēr es šiem vārdiem tikmēr negribēju ticēt, iekams es pati atnācu un apskatīju ar savām pašas acīm. Un arī vēl pusi es nezi­nāju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi!»

Atvadoties viņa apdāvināja Salamanu ar dažādiem dār­gumiem, starp citu, arī ar simtdivdesmit talentiem zelta, bet viņš ķēniņienei savukārt pasniedza visdažādākos dār­gumus, kuru vērtība nebija mazāka.