BĪBELES STĀSTI

PASAULES RADĪŠANA.

Iesākumā dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neizveidota un tukša, un mūžīgā tumsā iegrimusi. Visapkārt ple­tās tikai ūdeņi, un dieva elpa lidinājās pār tiem.

Tad dievs sacīja: lai top gaisma! Redzēdams, ka gaisma ir laba, dievs to atšķīra no tumsas un nosauca gaismu par dienu, bet tumsu — par nakti.

Nākamajā dienā dievs starp ūdeņiem radīja debess velvi, kura ūdeņus sadalīja divās daļās: tādos, kas bija uz zemes zem debess, un tādos, kuri mākoņu un lietus veidā sijājās debesīs.

Trešajā dienā dievs savāca zemes virsū esošos ūdeņus vienkop, un tādā kārtā radās sausums. Un dievs nosauca ūdens krājumu par jūru, bet sausumu — par zemi. Pēc tam viņš pavēlēja, lai zeme apaugtu ar dažādiem augiem, kas nobriedina sēklu, un kokiem, kas nes katrs savus augļus.

Ceturtajā dienā dievs radīja debessķermeņus, kas spī­dēja debess velvē: lielāko, lai tas apgaismotu dienu, un mazāko — naktij. Tā tapa saule un mēness, kas atšķīra dienu no nakts un rādīja gadalaikus, kā arī diennaktis un gadus. Un tāpat neskaitāmā daudzumā viņš debesī iede­dza zvaigznes.

Piektajā dienā dievs radīja jūras zvērus un citas dzīvas būtnes, kuras mīt ūdenī, kā arī putnus, kas lidinās debe­sīs. Un dievs svētīja tos un sacīja: vaislojieties un vairo­jieties, un piepildiet jūras ūdeņus un tāpatās arīdzan gaisu.

Sestajā dienā dievs radīja lopus, rāpuļus un citus kusto­ņus, kas staigā zemes virsū. Pašās beigās viņš radīja cil­vēku pēc sava ģīmja un līdzības, lai tas valdītu pār zivīm jūrā un pār lopiem un putniem apakš debess un tāpat pār visu zemi un rāpuļiem, kas ložņā zemes virsū.

Septītajā dienā dievs atpūtās no visiem saviem darbiem, Šo dienu svētīdams un padarīdams par svētu atdusas dienu uz laiku laikiem.