Bībeles stāsti

KAS NOTIKA JŪDAS ĶĒNIŅVALSTĪ?

Salamana dels Rehabeāms valdīja Jūda septiņpadsmit gadu. Viņa valdīšana nebija labvēlīga jahvisma nostip­rināšanai. Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā faraons Sīšaks aplaupīja Jeruzalemes svētnīcu, turklāt viņš pats savas mātes, amonietes Naemas, ietekmē node­vas elkdievībai. Visā zemē uz pakalniem un zem svētajiem kokiem tika godināti sveši dievi.

Starp Izraēlu un Jūdu nereti notika bruņotas sadur­smes, tāpēc, lai nodrošinātos pret Jeroboāma iebrukumiem, Rehabeāms nocietināja daudzas robežpilsētas. Par kara­spēka pavēlniekiem šajās pilsētās viņš iecēla savus div­desmit astoņus dēlus, pie sevis Jeruzalemē paturēdams tikai Abijāmu, kuru viņš bija izraudzījies par savu troņ­mantnieku.

Ajsijāms valdīja tikai trīs gadus. Reliģijas jautājumos viņš gāja sava tēva un mātes Maāhas pēdās un nepūlējās ierobežot plaši izplatīto elkdievību. Pats viņš bija rosīgs politiķis un karavadonis. Cenzdamies • pieveikt Izraēlu, viņš noslēdza savienību ar Damaskas ķēniņu un izdevīgā brīdī, sapulcējis milzīgu karaspēku, devās pret Jeroboāmu. Asiņainā kaujā, kurā krituši pieci simti tūkstoš Izraēla dēlu, viņš guva pilnīgu uzvaru, ieņēma Bēteli un citas ziemeļu pilsētas, izpostīja tās un aizveda sev līdzi ļoti daudz gūstekņu. Tādējādi pieveicis Izraēla ķēniņu, Abi- jāms atgriezās Jeruzalemē un ņēma sev četrpadsmit sie­vas, kuras viņam dzemdēja divdesmit divus dēlus un seš­padsmit meitas.

Viņa pēcnācējs Jūdas tronī bija Asa, kurš valdīja četr­desmit vienu gadu. Atšķirībā no saviem priekštečiem viņš bija kvēls Jahves piekritējs un necieta elkdievību. Vis- I irms viņš atbīdīja no ietekmes savu vecomāti Maāhu, kura bija Aštartes un Priapa kulta aizbildne. Jeruzalemes svētnīcā viņa bija uzstādījusi koka bluķi, kurš simbolizēja Aštarti. Asa lika sadedzināt to Kedronas ielejā, aizvākt 110 pakalniem un birzīm visus elkus un izsūtīja no savas valsts svešzemniekus, kuri pielūdza māņu dievus.

Asa centās par Jahves kulta centru padarīt Jeruzalemes lempli, no jauna savākdams tajā dārgumus un tādējādi ,-itjaunodams tā bijušo slavu. Taču Jūdas zemniekus un ganus nebija viegli atvilināt uz galvaspilsētu, jo vēl aiz­vien tie bija saglabājuši savas svētnīcas pauguros un bir­zis, kur upurēja Jahvem.

Asa sekmīgi atvairīja dienvidu beduīnu cilšu iebrukumu un atjaunoja savienību ar Damaskas ķēniņu, lai paņemtu spīlēs Izraēlu. Kad pravietis Hananija viņam pārmeta šo Mozus ticībai bīstamo savienību, viņš pavēlēja pravieti iemest pazemes cietumā. Mūža nogalē ķēniņš tomēr at­skārta, cik bīstama ebreju ciltīm var kļūt Aramas augošā vara, un pūlējās uzlabot attiecības ar Izraēlu.

Viņa dēls Jošafats valdīja divdesmit vienu gadu. Tāpat kā tēvs, arī viņš bija dedzīgs jahvists un turpināja tēva politiku. Viņam uz neilgu laiku izdevās noslēgt mieru ar Izraēlu. Lai to nostiprinātu, viņš savu dēlu Jorāmu appre­cināja ar Izraēla varenā ķēniņa Ahaba meitu Ataliju.