Bībeles stāsti

KĀ TIKA PIEVILTS ĶĒNIŅŠ ABIMELEHS.

Ābra­hams nojauca savas teltis un atkal devas uz Ka- naānas dienvidu malu. Viņš apmetās ganībās starp

Kadešas un Sūras pilsētu. Tur Ābrahāms bieži ciemojās pie Gerāras ķēniņa Abimeleha, ar kuru bija sa­draudzējies. Tā kā arī šoreiz viņš Sāru uzdeva par savu māsu, ķēniņš to pievāca savā harēmā. Bet dievs, piedrau­dēdams Abimeleham ar sodu, pavēlēja viņam Sāru, godā neaizskartu, atvest atpakaļ pie vīra.

Pieviltais valdnieks izsauca pie sevis Ābrahāmu un pār­metoši viņam jautāja:

«Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu pār mani un manu valsti esi licis nākt tik lielam grēkam? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis.» Uz to atbildēdams, Ābrahāms taisnojās: «Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav dieva bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ. Un, pa­tiešām, viņa ir arī mana māsa: viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva. «.Un, kad dievs man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju viņai: Lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi, — ikvienā vietā, kurā mēs nonāksim, saki uz mani: Tas ir mans brālis.»

Abimelehs nodeva aizmirstībai šo krāpšanu, piešķīra Ābrahāmam tiesības apmesties savā valstī un pat dāvināja tam avis, vēršus un govis, kā ari kalpus un kalpones. Tur­klāt viņš noskaitīja vēl tūkstoš sudraba gabalus Sārai, lai atlīdzinātu viņai par kaunu, kāds tai bija jāpiedzīvo Gerā­ras iedzīvotāju priekšā.