Bībeles stāsti

DZĪVES JAUNCELSME.

Dzīve sagrautajā Jeru­zalemē bija neizsakāmi grūta. Repatriantiem vis­pirms vajadzēja rast sev pajumti un kaut cik novākt drupas no pilsētas ielām. Tāpēc viņi tikai septītajā mēnesī pēc atgriešanās uzcēla Jahvem upuru altāri, bet otrā gadā ķērās pie dievnama atjaunošanas.

Kad to uzzināja samarieši, viņi atsūtīja pārstāvjus un lūdza atjauju arī viņiem piedalīties svētnīcas būvdarbos, taču Zerubabels un Jozua noteikti noraidīja piedāvāto palīdzību. Pret samariešiem, kuri bija nometināti Ziemeļkānaānā pēc izraēliešu izvešanas, viņi izturējās ar nici­nāšanu, lai gan arī tie tāpat pielūdza Jahvi.

Šādas attieksmes sekas izrādījās visai nepatīkamas. Samarieši un citas ciltis, kuras bija apmetušās bez iedzī­votājiem palikušajos jūdu zemes apvidos, ar neparastu ietiepību pretojās atjaunošanas darbiem, rīkodami bruņo­tus uzbrukumus, nopostīdami jau uzceltos mūrus un ar dažādām intrigām sēdami apjukumu Jeruzalemē. Beidzot jūdi, kurus bija nogurdinājušas grūtības un arvien slik­tākie dzīves apstākļi, pārtrauca dievnama atjaunošanu un pievērsās ikdienas darbam iztikas sagādāšanai. Rūpēs par dienišķās maizes kumosu viņi pret reliģijas jautājumiem sāka izturoties vienaldzīgi un par svētnīcu vairs nerai­zējās.

Tā pagāja piecpadsmit gadu. Pasaulē pa šo laiku bija notikušas lielas pārmaiņas. Kīrs 529. gadā pirms m. ē. bija kritis kaujā pret tautām, kuras uzbruka viņa valsts ziemeļu robežām, un tronī nāca viņa dēls Kambīzs. Viņš valdīja tikai septiņus gadus, bet šajā laikā paspēja iekarot visu Ēģipti un tādējādi radīja visplašāko impēriju senās pasaules vēsturē. Persijas nākamā ķēniņa Dārija I (522.— 485. g.) valdīšanas laikā pravieši Hagajs un Zaharja šaustīja jeruzalemiešu nevīžību un Jahves vārdā pasku­bināja tos atkal pamēģināt atjaunot templi.

Taču arī šoreiz radās grūtības. Persiešu satraps Tatnajs, kuram bija padota Kānaāna, nosūtīja uz Jeruzalemi komi­siju, lai tā pārbaudītu, ar kādām tiesībām tiek atjaunots Jeruzalemes templis. Tā kā jūdi atsaucās uz Ķīra dekrētu, viņš savam valdniekam lūdza norādījumus, ko darīt tālāk. Dārijs bija iecietīgs cilvēks. Viņa uzdevumā tika izdarīti meklējumi Ekbatanas arhīvā, kur atrada Ķīra dekrētu. Tāpēc ķēniņš pavēlēja satrapam, lai viņš ne tikai kā ne­traucētu svētnīcas atjaunošanas darbus, bet pat palīdzētu

repatriantiem, piegādājot tiem būvmateriālus un dzīvnie­kus dedzināmiem upuriem.

Celtniecība ilga četrarpus gadus. Jahves jaunais mitek­lis ne ar ko neatgādināja agrāko grezno Salamana celto templi. Nabadzīga, maza, bez jebkādiem izgreznojumiem uzceltā svētnīca nožēlojamā kārtā atgādināja pašas zemes postu un pagrimumu. Vissvētākā vieta, kur agrāk noslēpu­mainā mirdzumā atdusējās zelta derības šķirsts, tagad bija tukša. Jeruzaleme pati vēl bija milzīga gruvešu kau­dze, un tur tikai vietumis rēgojās uz ātru roku sakleķētas mājeles, kas deva pajumti nedaudzajiem pilsētas iemīt­niekiem.