Sākotnēji visi cilvēki runāja vienā valodā. Viņi dzīvoja Sineāras līdzenumā, Tigras un Eifratas upju baseinā. Zeme tur bija ne
izsakāmi auglīga, un viņiem klājās aizvien labāk. Tas radīja cilvēkos iedomību, un viņi nosprieda uzbūvēt torni, kas sniegtos līdz pat debesīm. Kā būvmateriālu viņi nelietoja vis akmeņus, bet ugunī apdedzinātus ķieģeļus, kurus sasaistīja ar māliem.
Tornis augtin auga augstumā, līdz Jahve sāka raizēties un nosprieda to apskatīt. Cilvēku iedomība Jahvi sadusmoja, un viņš sajauca tiem valodu, lai cilvēki vairs nevarētu saprast cits "citu. Tas radīja tādu jucekli, ka torņa celšanu vajadzēja pārtraukt, un cilvēki izklīda pa visu zemes virsu, pamezdami uzkrātos celtniecības materiālus, kā arī darbarīkus. Bet vietu, kur bija pacēlies tornis un cilvēkiem sajukušas valodas, nosauca par Bābeli.