Bībeles stāsti

JAUNĀ GRĀMATA PAR BĪBELI'

Mūsu literatūra par Bībeli un Bībeles kritiku Ir noteikti nepie­tiekama.

Tāpēc pilnīgi saprotama interese, kādu padomju lasītājos, un it īpaši ateisma propagandistos, izraisa katras jaunas, vairāk vai mazāk solīdas. grāmatas parādīšanās, kura veltīta Bībeles teksta zinātniskai analīzei un iztirzājumam. Sī interese pieaug vēl vairāk, ja grāmatas autors ir mūsu laikabiedrs un Bibeles teksta analīzei izlieto jaunākos mūsdienu zinātnes sasniegumus.

Un tagad, lūk, lasītājs saņem jaunu, turklāt prāvu grāmatu par Bībeli. Kas par šo grāmatu būtu sakāms?

Poļu autora Zenona Kosidovska grāmata «Bībeles stāsti» nav pētījums, kurš pilnībā aptvertu visu Bībeli. Z. Kosidovskis aprobe­žojas ar Vecās Derības tekstu analīzi, galvenokārt pievērsdamies tām Bībeles nodaļām, kuras nosacīti varētu dēvēt par «vēsturiskām». Tās ir piecas Mozus grāmatas, Jozuas un Soģu grāmatas, četras Ķēniņu grāmatas, Ezras, Nehemijas un Ijaba grāmatas, kā arī atsevišķi Bībeles nostāsti, piemēram, par Esteri, Tobiju, Jūdīti un citi.

Autors izvirzījis sev lielu un sarežģītu uzdevumu: pakļaut tās tekstu rūpīgai vēsturiskai analīzei un tādā veidā pierādījis, ka Bībele nav nekas cits kā senu tautas nostāstu un leģendu konglomerāts, kurus sakopojuši un reliģiozā garā pārstrādājuši senebreju teologi. Autors parāda, ka Bībelē atro­dams viss, ko vien vēlamies, ieskaitot arī vēstures patiesībai atbilsto­šus momentus, tikai ne pārdabiskas, dievišķīgas būtības izpausmes.

Iepazīstoties ar Z. Kosidovska grāmatu, vispirms uzmanību pievērš savdabīgā divsleju izklāsta forma. Kosidovskis sākumā pārstāsta iztirzājamās Bībeles nodaļas saturu, reizēm to pastiprinādams ar burtiskiem izrakstiem, bet pēc tam sniedz tā komentējumu. Tas dod iespēju lasītājam vispirms iepazīties ar autentisko Bībeles tekstu. šāda iespēja ļoti vērtīga lasītā­jam, kuru interesē reliģijas vēstures jautājumi. Tiesa, šeit mēs sasto­pamies ar vienu Z. Kosidovska īpatnību: tur, kur vēstures un arheo­loģijas ziņas atļauj spilgtāk izzīmēt sadzīves ainas un notikumus tajā laikmetā, ar kuru saistīts viens vai otrs Bībeles nostāsts, autors iz­manto šīs ziņas. Tas, kā mēs tālāk redzēsim, vienlaikus ir gan viņa grāmatas stiprā, gan arī vājā puse.

Otrkārt, materiāla izklāsta divslejība dod iespēju lasītājam, kurš tikko iepazinies ar Bībeles nostāstu, saņemt attiecīgam tekstam atbil­stošu zinātnisku komentējumu.

Sī otrā Kosidovska grāmatas sleja ir visinteresantākā, visnovato­riskākā un visvajadzīgākā.

Seit Z. Kosidovskis, balstīdamies uz jaunākajiem arheoloģijas un vēstures datiem, kā ari uz visu to zināšanu summu, ko cilvēce uzkrā­jusi par pagātni, sniedz pirmajā slejā pārstāstītā Bībeles teksta zināt­nisku analīzi. Turklāt viņš dara to populārā veidā, ar zinātnisku godīgumu un objektivitāti. So pēdējo īpašību gribētos sevišķi pasvītrot.

Pie mums ilgu laiku valdīja teorija, ka Bībelē viss ir mistificēts, un līdz ar to tika pilnīgi noliegts Bībeles nostāstu un personāžu lie­lākās daļas vēsturiskums. Ja mēs atšķiram Lielās Padomju Enciklo­pēdijas (otrā izdevuma) sējumus un sameklējam Bībelē minētos per­sonu vārdus, tad gandriz pie katra no tiem varam izlasīt: «mistisks personāžs», «mīts» u. tml. Sādā sakarā dažiem ateisma propagandis­tiem izstrādājas vienkāršotais uzskats, ka Bībele ir tikai seno leģendu krājums, kuram nav nekā kopīga ar vēsturisko patiesību. Bet mūs­dienu vēstures zinātne liecina, ka šis jautājums nepavisam nav tik vienkāršs.

Izvērtējot Bībeli kā vēstures dokumentu, Z. Kosidovskis nepieturas ne pie viena no vecajiem viedokļiem, lai cik autoritatīvs tas arī liktos. Visu laiku viņš stāv zinātnes pozīcijās, un tas ir Joti vērtīgi. Ja zinātne apstiprina kādu no Bībeles tekstiem, viņš tā arī raksta: ap­stiprina. Ja viņam zināms, ka zinātnē par vienu vai otru jautājumu pastāv atšķirīgi viedokļi, hipotēzes un pieļāvumi un tās rīcībā nav vienam pēdējam, galīgam secinājumam nepieciešamo datu, viņš tā ari raksta: pagaidām mēs nevaram pasacīt, kur šeit slēpjas patiesība. Z. Kosidovskim svešs ir jau gatavu domu un recepšu uztiepums. Viņš sniedz tikai to, kas zinātnei šodien ir zināms.

Z. Kosidovskis soli pa solim lasītājam atsedz Bībeles un visu tās nostāstu absolūti cilvēcisko, nekādiem noslēpumainības un dievišķī- guma aizkariem neaizplīvuroto būtību, kas dibinās uz laicīgiem, cil­vēciskiem, sociāli ekonomiskiem, šķiriskiem un vēsturiskiem pamatiem. Atklājas it kā dievišķīgas atklāsmes patiesību visciešākās saiknes ar pašas Bībeles un kristietības nosodīto un noraidīto Tuvo Austrumu tautu pagānisko māņticību. Bībeles personāži vairs nevadās no dieva un svētā gara iedvesmojumiem, bet gan no politiskiem, saimnieciskiem, mantiskiem un citiem apsvērumiem. Sīs pasaules motīvi un intereses aizsedz noslēpumainās debesis ar tronī sēdošo pasaules radītāju un aizgādnieku. Izredzētā tauta izrādās ne labāka un ne sliktāka par citām ciltīm un tautām, kuru vidū tā dzīvojusi un attīstījusies. Tās viendievība izaug no elkdievības, politeisma un henoteisma, bet ne no debesu iedvestās atklāsmes.

Zenons Kosidovskis nereti pievērš lasītāja uzmanību dažu Bībeles nostāstu stila un valodas skaistumam, literāro tēlu izstrādei, aprakstu dzejiskumam un vēsturisko ainu patiesīgumam, taču visas šīs cilvēka, rakstnieka un estēta godīgās sajūsmas vadmotīvs ir tās patiesības pasvītrojums, ka šim skaistumam ir gluži cilvēcisks un laicīgs rak­sturs, atgādinājums, ka Bībeles personāžiem jāieņem sev pienācīga vieta nevis svētbilžu vidū, bet gan starp tēliem, ko radījuši citi cilvēces ģēniji — dažādu zemju un tautu rakstnieki, mums nezināmie folkloras šedevru veidotāji.

Var nepiekrist dažiem Z. Kosidovska grāmatas secinājumiem, da­žām rindām vai rindkopām, taču nevar noliegt, ka tā dziļi atsedz cilvēcei nozagtās un reliģijas kalpībai nodotās grāmatas cilvēcisko būtību. Un tas ir Kosidovska darba milzīgais nopelns.

Jā, vienā otrā jautājumā ar Z. Kosidovski varam nebūt vienis prātis. Piemēram, kā jau mēs to pieminējām, zināmus iebildumus var izraisīt vēstures un arheoloģijas materiālu izmantošana, pārstāstot Bībeles tekstus. Tā kā Z. Kosidovskis nekur nenorāda, kas ņemts tieši no Bībeles un kas pievienots, dibinoties uz zinātniski vēsturisko ma­teriālu, var rasties zināmas grūtības grāmatas izmantošanā zināt­niski ateistiskajai propagandai. Tāpēc mēs uzskatījām par nepiecie­šamu norādīt uz dažām no šīm vietām teksta piebildēs.

Ir Z. Kosidovska grāmatā — tiesa, gan ļoti nedaudzās vietās — pamanāma arī bīstamāka nosliece, kad viņš nevis sniedz absolūti precīzu Bībeles teksta izklāstu, bet pakļaujas plaši iesakņotam tradi­cionālam baznīcas iztulkojumam un, pašam to nemanot, sāk Bībeles tekstam piešķirt baznīcas kalpiem noderīgu iekrāsojumu. Arī šīm vie­tām mēs esam snieguši piebildes.

Vietumis Bībeles leģendu un tajās aprakstīto notikumu izklāstā jaužama arī Z. Kosidovska subjektīvā pieeja, viņa simpātijas vai anti­pātijas pret vienu vai otru Bībeles personāžu. Tā, piemēram, skaidri samanāmi autora centieni attaisnot patriarha Ābrahāma rīcību. Arī līdzīgās vietās ir izsacītas piebildes.

Tad vēl pēdējā piezīme. Diemžēl Z. Kosidovska grāmatā nav iztir­zāti vairāki Bībeles nostāsti, kuri, pretendēdami uz vēsturiskumu, būtu varējuši sniegt labu materiālu Bībeles teksta kritikai. Pie tādiem, manuprāt, pieder nostāsts par Jūdu un Tamāru (1. Mozus grāmata, 38. nodaļa); Samuēla mātes Annas lūgšanas izklāsts, kas tik veikli apspēlēts Jaunajā Derībā (1. Samuēla grāmata, 2. nodaļa); nostāsts par tautas skaitīšanu Dāvida valdīšanas laikā (2. Samuēla grāmata, 24. nodaļa); par pravieša Elijas sastapšanos ar dievu (1. Ķēniņu grāmata, 19. nodaļa). Nav iztirzāta arī apokrifos ieskaitītā Sīraka gudrības grāmata (tā saucamais Eklesiasts), kā arī vairāki citi no­stāsti. To pārspriedums Z. Kosidovska grāmatu, bez šaubām, būtu darījis spilgtāku un pilnīgāku.

Neraugoties uz šīm iebildēm, Z. Kosidovska grāmata kļūs par vērtīgu un uzticamu palīgu mūsu propagandistiem, aģitatoriem, lek­toriem un pārrunu vadītājiem un par vienu no iemīļotām grāmatām tiem lasītājiem, kas vienkārši interesējas par šo tēmu. Un gribas cerēt, ka šī grāmata kļūs par draugu tiem, kas šodien vēl atrodas reliģijas valgos, bet rītā skatīs savus līdzšinējos uzskatus un pārlie­cības pavisam citām acīm, ko darīs gaišākas iegūtās zināšanas.

Ļeņingradā, 1965. g. jūlijā

A. Osipovs

no piezīmēm z. kosidovska grāmatas 3. izdevumam krievu valoda