Bībeles stāsti

KARŠ AR ZIEMEĻKĀNAĀNAS ĶĒNIŅIEM.

ZieMeļkānaanas valstiņu ķēniņi bezdarbīgi noskatījis uz izraēliešu uzvaras vainagotajiem karagājieniem, un tikai tad, kad par upuri iebrucējiem krita vai- rākas nocietinātas pilsētas Kānaānas dienvidu un vidus daļa, viņi atskārta, kādas briesmas tiem draud. Hacoras ķēniņa Jabīna vadībā viņi izveidoja savienību, un tajā iestājās gandrīz visi valdnieki, kuru zemes atradās jūras piekrastes joslā līdz Karmela kalnam, kā arī augstieņu un ieleju apvidos ziemeļu virzienā līdz Hermona kalnam.

Sabiedroto karaspēks sapulcējās pie Meromas ūdeņiem (El-Huleha ezers). Tā galvenais spēks bija kaujas rati. Izraēliešu karavīri agrāk nebija pratuši cīnīties pret šo draudīgo ieroci, taču tagad, izmantojot kaujās gūto pie­redzi, Jozua izstrādāja paņēmienus, kā tie pieveicami. Sava karaspēka atlases vienībām viņš lika ar zobeniem pārcirst zirgiem kāju cīpslas un kaujas ratos iemest dego­šas lāpas. Pēc tam straujā pārgājienā Jozua ar savu kara­spēku devās Meromas ūdeņu virzienā un ar pēkšņu uz­brukumu pārsteidza kānaāniešus viņu apmetnē. Sīvā cīņā tie tika galīgi sakauti. Vajājot bēgošos ienaidniekus, iz­raēlieši gandrīz visus tos iznīcināja. Kaujas lauku klaja cilvēku un zirgu līķi, kā arī degošo kaujas ratu atliekas. Zibenīgos triecienos Jozua ieņēma pilsētu pēc pilsētas, pārvērzdams tās krāsmatās un apkaudams iedzīvotājus. Nepārskatāmo laupījumu, ko sastādīja dažādas vērtīgas mantas un lopi, viņš taisnīgi sadalīja starp Izraēla ciltīm.