Bībeles stāsti

ELISA BRĪNUMDARBI.

Jērikas iedzīvotāji sūrojās, ka ūdens tur esot nelāgs un zeme neauglīga. Elīss lika atnest viņam jaunu trauku ar sāli un, iedams no avota uz avotu, iekaisīja tajos sāli. Kopš tā laika Jērikai bija labs dzeramais ūdens un auglīga zeme.

Pēc kāda laika Elīss devās uz Bēteli, jo viņš atšķirībā no sava skolotāja, kuram labāk patika uzturēties tuksnesī, par savu galveno darba lauku uzskatīja pilsētas un ap­dzīvotas vietas.

Kādreiz, ejot garām pilsētai, ap Elīsu saskrēja bars ne­špetnu bērnu un, smiedamies par viņa kailo galvvirsu, klaigāja:

«Nāc šurp, plikpauri, nāc šurp, plikpauri!»

Pravietis palūkojās uz mazajiem zaimotājiem un Jahves vārdā tos nolādēja. Tad no meža izskrēja divi lāči un sa­plosīja četrdesmit divus bērnus.

No Bēteles pravietis devās uz Karmela kalnu un tālāk uz Izraēla galvaspilsētu Samariju. Tur pie viņa atnāca kāda āfraitne un sūdzējās, ka kreditors par nesamaksātu parādu paņēmis verdzībā divus viņas dēlus. Elīss juta līdzi sieVfetei, jo tā bija uzticīga Jahves piekritēja. Viņai piede­rošo mazo eļļas daudzumiņu pravietis palielināja tiktāl, ka atraitne par to varēja izpirkt savus dēlus.

Sunemā dzīvoja sieviete, kurai neradās bērni tāpēc, ka viņa bija precējusies ar daudz vecāku vīru. Viņa aizvien uzņēma pravieti ļoti viesmīlīgi un bija pat iekārtojusi tam atsevišķu istabu ar gultu, galdu un lukturi.

Gribēdams pateikties sievietei par viesmīlību, Elīss ar brīnumdarītāja spēku panāca to, ka viņa dzemdēja dēlu. Pāris gadu vēlāk zēns grūti saslima un nomira. Tad pra­vietis zēna miesas sasildīja ar savu ķermeni, un nelaiķis atdzīvojās.

Gilgalā valdīja tāds bads, ka ļaudis ēda zāli. Kāds diev­bijīgs vīrs Baāl-Sališā uzzināja, ka tur uzturas Elīss un, negribēdams pieļaut, ka pravietis cieš badu, atveda viņam

divdesmit miežu plāceņus un maisiņu ar nule savāktiem graudiem. Elīss pateicās viņam par dāvanu un lika mai­zītes izdalīt simt cilvēkiem, kuri tobrīd bija sapulcējušies pie viņa. Atnācējs negribēja to darīt, jo pareizi sprieda, ka visiem tik un tā nepietikšot. Bet tad notika brīnums: plāceņi pavairojās, un visi ne tikai remdināja izsalkumu un krietni pieēdās, bet pat paņēma maizi sev līdzi uz mājām.