Bībeles stāsti

KĀ DANIEŠI NOZAGA JAHVES TĒLU.

Kāda at­raitne, kas dzīvoja Ēfraima kalnā, bija sakrajusi tūkstoti un vienu simtu seķeļu sudraba. Liels bija viņas sašutums, kad tā atrada savu dārgumu šķir­stiņu tukšu. Kāds viņas ietaupījumu bija nozadzis. Izmi­sumā viņa nolādēja nezināmo zagli un lūdza Jahvi, lai tas ļaundari sodītu ar nāvi. Tad pienāca klāt viņas dēls Miha, pārbijies atzinās, ka vainīgais ir viņš, un atdeva mātei nozagto sudrabu.

Cik ātri vien spēdama, māte atsauca nolādējumu un piedeva dēlam. No saviem ietaupījumiem viņa atskaitīja divi simti seķeļu un lika no tiem izliet Jahves veidolu, ko uzdāvināja dēlam par to, ka viņš nožēloja savu nozie­gumu.

Neraugoties uz Jozuas izdoto aizliegumu, Miha pie se­vis mājā ierīkoja Jahves svētnīciņu, par priesteri iecel­dams pats savu dēlu. Taču pretēji savām cerībām tas viņam nedeva nekādus lielos ienākumus, jo apkaimes ļaudis neizturējās nopietni pret priesteri, kurš nebija cē­lies no Levija cilts.

Kādu dienu pie Mihas iegriezās apkārt staigājošs Ievīts un lūdza naktsmājas. Staigulis bija cēlies no Betlēmes Jūdā un klaiņoja pa pasauli, meklēdams darbu.,Miha pie­dāvāja Ievītam kļūt par priesteri viņa mājas svētnīcā, kā atalgojumu piesolīdams uzturu, turklāt desmit zelta seķe- ļus un divas kārtas drānu gadā.

Tajā laikā Kānaānas dienvidos grūtus laikus pieredzēja Dana cilts ļaudis. Viņiem kaimiņos dzīvoja filistieši, kuri uzmācās viņu zemei, ar katru dienu kļūdami aizvien drau­dīgāki.

Danieši galu galā nolēma pārcelties uz kādu citu Kā­naānas apvidu. Sajā nolūkā viņi izsūtīja uz ziemeļu nova­diem piecus vīrus, uzdodami tiem atrast ciltij jaunu apmešanās vietu.

SŪtņi pa ceļam iegriezās pie Mihas, ar izbrīnu apska- liļ.i svētnīcu un sāka sarunāties ar priesteri. Tas, ko viņi uzzināja, tiem visai labi iepatikās. Pašiem savs reliģiskais emīrs un neatkarība no tālās Silo pilsētas, — kas varēja Imt vēl ērtāks un izdevīgāks. Taču viņi nelika nevienam manīt savas domas un devās tālāk. Apstājās viņi tikai l.aišas pilsētā pie Kānaānas ziemeļu robežām. Zeme tur i/.rādījās ļoti auglīga, bet iedzīvotāji nebija diezcik karei­vīgi.

Drīz vien uz Laišu devas seši simti Dana cilts ļaužu (iopa ar ģimenēm un visu iedzīvi. Pār'ceļotāji apstājās Ēfraima kalnā un naktī iezagās Mihas svētnīcā, lai piesa­vinātos Jahves veidolu līdz ar liturģiskajiem piederumiem. I cvits, kurš viņus pārsteidza, mirklī atskārta, ka viņam pie daniešiem paveras labākas izredzes, sakravāja savas mantas un devās tiem līdzi. Kad Miha no rīta pamanīja, Ka ir apzagts, viņš sapulcēja savus saimes ļaudis un dzi­nās pakaļ laupītājiem. No tālienes tos ieraudzījis, viņš uz­kliedza tiem nekavējoties apstāties, taču drīzumā saprata, ka laupītāji ir spējīgi uz visu jin prātīgāk būtu nestāties tiem ceļā. Tāpēc viņš ar cieņu pagriezās atpakaļ un devās uz savām mājām.

Dana cilts bez grūtībām ieņēma un izpostīja Laišas pilsētu, apkāva tās iedzīvotājus un uz drupām uzcēla savu galvaspilsētu Danu. Tur nodibinātā svētnīca ar Jahves sudraba teļu kļuva slavena visā Kānaānā, lai gan tā pa­slavēja nelikumīgi un Silo priesteri to nosodīja. Taču to­laik trūka Jozuam līdzvērtīga vadoņa, kurš būtu spējis atjaunot saskaldītā Izraēla vienotību.