Elija sava visuzticamākā mācekļa Elīsa pavadībā ceļoja pa-Kanaanu. Kad viņš nonāca Jērikā, pravietis, citiem piecdesmit praviešiem to redzot, ar apmetni iesita pa Jordānas ūdeni, un tas tūdaļ pašķīrās. Kad viņi bija jau pārgājuši upei pāri, pēkšņi sacēlās vētra un šurpu nāca ugunīgi rati, kuros bija iejūgti ugunīgi zirgi. Elija iekāpa ugunīgajos ratos un tika aizrauts debesu tālēs.
To redzot, Elīss saplēsa savas drēbes un izmisis iesaucās:
«Mans tēvs, mans tēvs! Izraēla rati un viņa jātnieki!»
Nekādu atbildi nesaņēmis, viņš ar sava skolotāja pamesto mēteli pašķīra Jordānas ūdeņus un atgriezās Jērikā. Turienes pravieši, kurus bija dziļi iespaidojis redzētais brīnums, iecēla viņu par Elijas pēcteci.