Bībeles stāsti

PASKAIDROJUMI

20. Ipp.

Hedekela — sens Tigras upes nosaukums. 20. Ipp.

… izņēma vienu no viņa ribām un uztaisīja no tās sievieti. — Z. Ko­sidovskis pārstāsta šeit vienu no Bībeles versijām par sievietes radīšanu. Tā lasāma 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 21. un 22. pantā. Pēc citas versijas (tās pašas grāmatas 1. nodaļas 27. pantā), dievs radījis vīrieti un sievieti vienlaicīgi sestajā dienā «pēc sava ģīmja, pēc dieva ģīmja». Kosidovska atstāstīto teiksmu baznīca ilgus gadus izplatīja ticīgo vidū, jo tā noderēja par attaisnojumu sievietes no­spiestajam stāvoklim feodālajā ģimenē un tās pilnīgai atkarībai no vīrieša.

22. Ipp.

Tur viņš apņēma sev sievu, un tā viņam dzemdēja Enohu. — Seit pieļauta neprecizitāte. Bībelē nav sacīts, no kurienes Kainam sieva. Daži baznīcas komentatori apgalvo, ka tā bijusi viena no Kaina māsām.

24. Ipp.

…Hams kļuva par afrikāņu tautu hamītu aizsācēju. — Seit Kosidov­skis pārstāsta parasto baznīcas sniegto Bībeles teksta izskaidrojumu Pašā Bībelē nav norādījuma par Ziemeļu, Austrumu un Āfrikas tautu rašanos no trim Noas dēliem. Baznīcas dotā versija, ka Āfrikas tau­tas radušās no tēva nolādētā un verdzībai lemtā Hama pēcnācējiem, tika izmantota koloniālo spaidu attaisnošanai.

39. Ipp.

Tera bija ļoti bagāts cilvēks. — Tas ir gandrīz viss, kas Bībelē teikts par Teru. Kosidovskis, dibinādamies uz vēstures materiāliem, atveido to sabiedrības slāņu sadzīves ainas un parašas, pie kuriem, pēc Bībeles nostāsta, piederējis Tera.

42. Ipp.

Tera, Nahors un Ābrāms jaunajā dzimtenē. — Sajā un nākamajā nodaļā no Bībeles ņemtas tikai ziņas par to, ka Tera 205 gadu vecumā nomiris Hāranā un ka Ābrahāms ar Latu, savu brāļadēlu, un visu mantību pārcēlies uz Kānaānu. Viss pārējais ir Kosidovska papildinā­jumi, dibinoties uz arheoloģijas un vēstures datiem.

42. Ipp.

… Visuma, saules, mēness un zvaigžņu radītājs varēja būt tikai viens vienīgs… dievs. — Bībelē nekas nav sacīts par to, kā Ābrahāmam radās ticība vienam vienīgam dievam. Sā jautājuma traktējumā Kosi­dovskis droši vien balstās uz senebreju teiksmām. Taču šeit jāpiebilst, ka ticība vienam vienīgam, visuresošam un visuvarenam dievam, t. i., monoteisms, nevarēja rasties tik agrā ebreju tautas attīstības posmā. Ābrahāma dievs bija vienīgais dievs tikai viņa ciltij, bet citām ciltīm bija savi dievi. Zinātnē to sauc par henoteismu. Monoteisms kā tāds pie ebrejiem sāka attīstīties tikai 1. gadu tūkstoša pirms m. ē. otrās trešdaļas sākumā un vairāk vai mazāk izkoptu formu ieguva 1. gadu tūkstoša vidū.

46. Ipp.

Ābrāms… lūdza faraona ierēdņiem viesmīlību. — Bībelē nav sīkāku ziņu par Abrāhāma pārgājienu, tur norādīts tikai viņa karavānas virziens. Viss pārējais ir Kosidovska papildinājums, kas dibinās uz arheoloģiskiem, etnogrāfiskiem un vēsturiskiem avotiem, kuri sniedz ziņas par Bībelē minētos rajonus apdzīvojošo tautu sadzīvi.

49. Ipp.

Ābrāms raizējas par pēcnācējiem. — Kosidovskis šajā nodaļā, neviļus sekodams ebreju un kristiešu morālajām tradīcijām, mazliet izskaistina Ābrahāma tikumisko seju, piemēram, attaisnodams neglīto notikumu ar Hagāru. Bībeles tekstā Ābrahāma rīcība ir klaji vienaldzīga, pat cietsirdīga.

52. Ipp.

… pieprasīja izdot abus aizdomīgos svešzemniekus. — Seit Kosidov­skis nav īsti precīzs. Atbilstoši Bībeles tekstam, sodomieši pieprasīja izdot svešzemniekus pretdabiskiem dzimumsakariem. No tā arī radies sodomisma termins. Padomju pētnieki pierādījuši, ka šajā Bībeles teksta vietā atspoguļojas seno kānaāniešu kulta rituāli par godu vietējiem auglības dieviem.

55. Ipp.

… tāpēc ka viņš to bija izraudzījis par arābu tautu ciltstēvu. — Bībe­les tekstā sacīts, ka dievs apsolījis Hagārai padarīt Ismaēlu par lielas tautas ciltstēvu, bet nav teikts, kura īsti būs šī tauta.

57. Ipp.

Ābrahāms devās pie_ vietējā hetu ķēniņa. — Bībelē šajā vietā hetu ķēniņš nav minēts. Ābrahāms griežas tieši pie pašas tautas, bet pēc tam pie Efrona.

59. Ipp.

Ābrahāms apprecas otro reizi. — Sajā nodaļā Kosidovskis atkal izde­vīgākā gaismā, nekā to atļauj Bībeles teksts, parāda Ābrahāma iztu­rēšanos pret dēliem, ko viņam dzemdējusi Ketūra.

73. Ipp.

Sapnī viņš redzēja, ka sīvā cīkstiņā saķēries ar pašu dievu. — Bībelē

nav sacīts, ka Jēkabs redzējis sapni. Viss it kā noticis nomodā.

78. Ipp.

… tekstos- sastopam pamīšus gan Elohima, gan Jahves vārdu. — Jā­piezīmē, ka Elohima vārds (tas nozīmē: dievi) nav lietots vienkārši pirms Jahves vārda (pēc dažu pētnieku domām, tas nozīmē «esošais», bet pēc citu, — «no augšas uzbrūkošais, t. i., zibens bultas trieco­šais»), Zinātnieki pierādījuši, ka tie ir divi dažādi vārdi, ko dievam devušas divas dažādas ebreju ciltis — Jūdas un Ēfraima. So cilšu leģendu un mītu kopojums tad arī veido pirmās Bībeles grāmatas pamatu.

93. Ipp.

Par Hamurapi valdīšanas laiku 5r ari citi pieņēmumi: pēc «Britu enciklopēdijas» — 2067.—2055. g. pirms m. ē., bet pēc franču enciklo­pēdijas «Larousse» — 2003.—1961. g. pirms m. ē.

123. Ipp.

… teiksmas, ko radījuši ebreji, lepodamies ar savu izcilo priekš­teci. — Daži mūsdienu zinātnieki uzskata, ka leģenda par Jāzepu un «divpadsmit patriarhiem» ir vairāku to ebreju cilšu nostāstu pārstrā­dājums, kuri radušies Jūdas ķēniņvalsts galvaspilsētā Jeruzalemē 9. vai 8. gadsimtā pirms m. ē. To mērķis — ideoloģiski ietekmēt pēc Salamana nāves no kopējās nacionālās valsts atšķēlušās ciltis, kuras nodibināja Izraēla valsti ar galvaspilsētu Samariju. Leģendai par patriarhiem un Jāzepu vajadzēja nostiprināt radniecības un vienības garu ebreju ciltīs un sagatavot vienotās valsts restaurāciju.

123. Ipp.

… vēl ilgi dzīvoja Gošenes zemē. — Neviens no zinātniekiem šodien nenoliedz, ka hiksosu iebrucēju vidū varējuši būt arī ebreji. Kad ēģip­tieši hiksosus padzina, protams, vajadzēja aiziet arī ebrejiem. Jāšau­bās, vai viņi būtu palikuši Ēģiptē pēc tās atbrīvošanās. Tā laika dokumenti piemin veselu^ virkni ebreju cilšu, kuras nākamos gadsimtos, ko Bībelē dēvē par «Ēģiptes verdzību», brīvi dzīvojušas Arābijas, Sinajas un Pārjordānas stepēs. Tas, protams, nenozīmē, ka nelielas ebreju grupas nebūtu varējušas palikt no hiksosiem atbrīvotajā Ēģip­tes teritorijā un tur nokļūt ēģiptiešu kalpībā. Kosidovskis šajā jautā­jumā pārāk paļaujas uz Bībeles nostāstiem.

128. Ipp.

Brīnišķīgā izglābšanās. — Sajā nodaļā Kosidovskis brīvi attēlojis Mozus lepno dzīvi faraona galmā, lai tādā veidā sniegtu pilnīgāku ieskatu tā laika parašās. Bībeles tekstā līdzīgu ainu nav.

131. Ipp.

Četrdesmit gadu trimdā. — Visi Mozus piedzīvojumi midiāniešu zemē ir Kosidovska literāri piedomājumi.

137. Ipp.

… ēģiptiešu lepno jātnieku nožēlojamās paliekas. — Aprakstot šo notikumu, Kosidovskis nepieturas pie Bībeles teksta, bet gan pie baz­nīcas tradīcijas. Pēc Bībeles nostāsta, dievs uzsūtījis spēcīgu austrumu vēju, kurš aizdzinis ūdeni, un tādējādi radusies iespēja pāriet šauro līci pa izveidojušos sēri. Kad faraona karaspēks nonācis jūras vidū, viņa kaujas rati iestiguši tūkstošiem kāju izmīdītajās slapjajās smiltīs, un smagie aizjūgi tikko spējuši virzīties uz priekšu. Pa to laiku pār­mainījies vējš sācis dzīt ūdeni atpakaļ. Sādā veidā tad nu arī gājis bojā faraona karaspēks. Bībeles nostāsts, kā redzam, visumā ir reā­listiskāks.

159. Ipp.

Tātad teiksmas, brīnumdarbi, kā arī citas pārdabiskas parādības neiz­slēdz iespēju, ka Mozus patiesībā ir dzīvojis. — Teologi tagad cenšas ar vēstures zinātnes palīdzību racionālistiski pamatot Bībeles tekstus. Dibinoties uz tā fakta, ka zinātne apstiprina dažus Bībelē pieminētos notikumus, viņi gluži bez jebkāda pamata secina, ka viss Bībelē ap­rakstītais ir patiesība un tam jātic kā dieva vārdam. Arī Z. Kosidov­skis šeit, tāpat kā dažās citās vietās, Bībeles tekstiem dod racionālu izskaidrojumu. Bet, ar zinātnes datu palīdzību apstiprinādams daudzu Bībelē pieminēto notikumu vēsturiskumu, autors ar šādu paņēmienu vēlreiz parāda kristiešu un jūdu «svētās» grāmatas tekstu tīri cilvē­cisko, ar šās zemes dzīvi saistīto raksturu.

173. Ipp.

Dolmeni. — Arheoloģiski pieminekļi — no viena vai vairākiem rupji aptēstiem vai pilnīgi neapstrādātiem akmens bluķiem veidotas kapenes.

284. Ipp.

… paturēja zem ieročiem tikai trīs tūkstošus atlasītu karavīru. —

Sauls izveidoja pastāvīgu kara draudzi jeb pulku, kurš vienmēr bija kaujas gatavībā. Tādi bija visiem Austrumu tautu valdniekiem.

294. Ipp.

… jo precības ar ķēniņa vecāko meitu sniedza labākas izredzes uz troni. — Šeit Kosidovskis nav gluži precīzs, izklāstot Bībeles tekstu. Dāvidam nebija nekādu cerību uz laulībām ar Saula vecāko meitu, un viņš labprāt apprecēja Miholu.

296. Ipp.

…uz Betlēmi ģimenes svinībās. — Bībelē runa ir par gadskārtējo upura dienu Dāvida dzimtas "dievekļiem. Tas lieku reizi pierāda, ka Jahve senebrejiem nepavisam nav bijis vienīgais dievs.

349. Ipp.

Neprāta lēkmē viņš sacirta abus vēršus, ar kuriem pašlaik ara zemi. —

Seit Kosidovskim nav taisnība. Tā nebija neprāta lēkme. Pēc Bībeles teksta, Sauls, uzzinājis, ka amonieši aplenkuši Jabešu, pārskaitās, sa­cirta savus vēršus gabalos un izsūtīja tos visām izraēliešu ciltīm, pie­draudot, ka tā notiks ar jebkura cilvēka vēršiem, kurš atsacīsies doties pret ienaidnieku. Sauls vienkārši pielietoja «uzskatāmās diplomātijas» sensenu paņēmienu. Vēl tikai pirms simt gadiem Samils Kaukāza kalnu ciltīm nosūtīja gaļu, zemi un ūdeni par zīmi, ka tie tiks saka­pāti un tiem atņems zemi un ūdeni, ja viņi neatbalstīs Samilu. Tieši tāds simbolisks raksturs bija arī Saula rīcībai.

406. Ipp.

… lai izvestu no Jeruzalemes un noslēptu derības šķirstu un upuru altāri. — Seit Kosidovskis pārstāsta Bībeles nekanonisko grāmatu ver­siju, kas radusies vairākus gadsimtus pēc aprakstītajiem notikumiem. Jūdu teologi gribēja tādā kārtā parādīt, ka Jahves svētā bauslība nevarēja iet bojā vai nokļūt iekarotāju rokās tāpat kā parastas lietas.

408. Ipp.

… jo metropolē saplūda ceļinieki no visām pasaules malām. — Autors sniedz Babilonas aprakstu, pamatojoties uz tur atrastiem dokumentiem un arheoloģiskiem izrakumiem. Bībelē šādu ainu nav.

438. Ipp.

… Bībeles grieķiskais tulkojums jeb tā saucamā Septuaginta. — «Sep- tuaginta» nozīmē septiņdesmit vīru tulkojumu. Pēc nostāstiem, Bībeles tulkojumu grieķu valodā veikusi komisija 72 cilvēku sastāvā (pa 6 cilvēki no katras ebreju cilts).

458. Ipp.

…tika apbedīts greznajās ķēniņa kapenēs. — To Kosidovskis ņēmis ne no Bībeles, bet no leģendām.

A, Osipovs, T. Trifonova