Bībeles stāsti

IZRAĒLA DZIMTA APMETAS NĪLAS DELTĀ.

Izraēla dzimta, kas sastāvēja no sešdesmit sešiem cilvēkiem, devās ceļā uz Ēģipti, kur apmetās Go­šenes zemē Nīlas deltā. Saņēmis ziņu par tēva ierašanos, Jāzeps kaujas ratos traucās viņam pretim un krita Jēkabam ap kaklu.

«Tagad labprāt gribu mirt,» aizkustinātais sirmgalvis sacīja, «jo esmu tevi redzējis un zinu, ka tu vēl esi dzīvs.»

Pēc tam Jāzeps tēvu un piecus no brāļiem aizveda stā­dīt priekšā savam labdarim. Pēc viņu lūguma faraons atļāva tiem apmesties Gošenes zemē, bet tad, ar cieņu paskatījies uz sirmo, lepnas pašapziņas pilno Jēkabu, kas stāvēja viņa priekšā, ģērbies platā vilnas apmetnī un ar gana zizli rokā, pajautāja sirmgalvim, cik īsti viņam gadu.

«Mani svešniecības gadi ir simts trīsdesmit; īsi un bēdu pilni ir mani mūža gadi, un tie nesasniedz manu tēvu mūža gadus viņu sirošanas laikos,» sirmgalvis atbildēja un, labo roku pacēlis, svētīja faraonu.

Ganības Gošenes zemē bija leknas un auglīgas. Izraē­liešu ienācējiem šeit klājās labi, tālab viņi ātri savairojās. Jēkabs nodzīvoja vēl septiņpadsmit gadu, bet, juzdams tuvojamies savu galu, lūdza Jāzepu, lai tas viņu apbedītu vectēva un tēva kapenēs Makpelas alā Mamres tuvumā. Pirms nāves Jēkabs par savas dzimtas locekļiem uzņēma vēl Jāzepa un ēģiptietes dēlus Manasi un Ēfraimu. Svētī­jis savus divpadsmit dēlus, no kuriem vajadzēja izaugt divpadsmit izraēliešu ciltīm, Jēkabs pagriezās pret sienu un izlaida garu.

Viņa mirstīgās atliekas pēc ēģiptiešu parašas iebalza­mēja. Bēru ceremonijas ilga četrpadsmit dienas, bet pēc tam iestājās septiņdesmit dienu ilgs sēru laiks, kas tika izsludināts visā Ēģiptē. Uz Ābrahāma dzimtas kapenēm Kānaānā devās gara bēru procesija, kurā piedalījās visi faraona augstākie ierēdņi. Šķirstu pavadīja arī apraudā- tājas. Tās tik izmisīgi vaimanāja, ka Kānaānas iedzīvo­tāji nevarēja vien nobrīnīties, kas gan tas varētu būt par ēģiptiešu augstmani, kuru apglabā viņu zemē.

Jāzeps pieredzēja daudzus mazbērnus un nomira simt desmit gadu vecumā. Pirms nāves viņš izteica kvēlu vēlē­šanos, lai izraēliešu tauta, atgriežoties Kānaānā, aizvestu sev līdzi viņa pīšļus un tos apbedītu Jēkaba dzimtas ka­pos. Arī viņu pēc ēģiptiešu parašas iebalzamēja un guldīja šķirstā.