Bībeles stāsti

GIBEONIEŠU VILTĪBA.

Aptuveni piecpadsmit jūdzes uz dienvidrietumiem no Jērikas atradās Gibeonas pilsēta. Tās iedzīvotāji neizcēlās ar karei­vīgu drosmi. Izdzirdējuši par izraēliešu uzvarām, viņi nosprieda par katru cenu izvairīties no kara, taču pamatoti baidījās, ka bargie iebrucēji negribēs uzsākt sa­runas ar pilsētu, kura atradās tik tuvu to uzvaras gājiena ceļam un varēja izrādīties par vilinošu laupījumu.

Ar kādiem līdzekļiem pamudināt uzbrucējus noslēgt pa­mieru? Gibeonieši bija vāji karotāji, toties daba tiem ne­bija liegusi izmanību diplomātiskos gājienos. Gluži pareizi pieņemdami, ka izraēliešiem Kānaānas ģeogrāfija nav diezcik labi zināma, viņi pielietoja visai atjautīgu viltību.

Pēc Jērikas un Ajas izpostīšanas Jozua atgriezās Gil- galas apmetnē. Kādu dienu tur ieradās gibeoniešu sūtņi un piedavāja noslēgt draudzības līgumu. «Mēs esam nā­kuši no tālas zemes,» viņi teica, «bet tagad slēdziet ar mums mieru.» Pie tam sūtņi apgalvoja, ka viņu zeme at­rodoties ļoti tālu no Gilgalas un tāpēc šāds nolīgums būšot visai izdevīgs abām pusēm. Pārrunās viņi pielietoja glaimus, izteikdamies, ka Jozuas slava nonākusi līdz pat viņu tālajai pilsētai un ka viņi uzskatītu par godu noslēgt savienību ar tik varenu vadoni.

Jozua vēroja sūtņus un noticēja, ka tie nākuši tālu ceļu. Viņi izlikās garajā gājienā ļoti noguruši, viņu apavi, drē­bes un ādas vīna trauki bija salāpīti un sadiegti, bet maize somās sapelējusi. Nebija nekādu kavēkļu miera noslēgša­nai ar Gibeonas ķēniņu, jo sevišķi vēl tāpēc, ka tādā kārtā tiktu iedragāta pārējo Kānaānas ķēniņu vienotība, kuri bija sabiedrojušies karam.

Savienība tika noslēgta, un Jozua to apstiprināja ar svinīgu zvērestu. Taču drīz vien viņš ar sašutumu uzzi­nāja, ka sūtņi bija blēdījušies un viņš kritis par upuri viltībai. Gibeona taču atradās pavisam tuvu Jērikai un Ajai. Alkdami laupījuma, izraēliešu karavīri uzstājīgi pie­prasīja tūlīt doties karagājienā pret viltīgo pilsētu un so­dīt to par blēdīšanos. Bet Jozua negribēja lauzt doto zvē­restu un pretojās šai prasībai. Gibeonieši paglābās no iznīcināšanas, toties viņi uz mūžīgiem laikiem kļuva par nebrīviem klausībniekiem. Kopš šā laika viņi strādāja vispazemojošākos darbus, cirzdami malku un nesdami ūdeni saviem izraēliešu kungiem.