Bībeles stāsti

JĀZEPS VALDA PĀR ĒĢIPTI.

Septiņos labas ra­žas gados Jāzeps apbraukaja visu valsti, lai per­sonīgi pārbaudītu,» kā tiek izpildītas viņa pavēles. Noliktavas līdz malām pildījās ar kviešiem, bet valstī, neraugoties uz nodevām, bija tāda pārticība, ka ļaudis cildināt cildināja jauno pārvaldnieku. Laime viņam uzsmaidīja arī ģimenes dzīvē, jo laulātā draudzene Ase- neta viņam dzemdēja divus dēlus — Manasi un Efraimu.

Tad saskaņā ar Jāzepa pareģojumu uznāca sausuma un bada gadi ne tikai Ēģiptē, bet arī visās kaimiņu zemēs. Ļaudis cieta badu, bet, kad viņi lūdza faraonu, lai tas liktu atvērt tiem noliktavas, valdnieks tos sūtīja pie Jāzepa.

Kā saprātīgs saimnieks Jāzeps izpildīja ļaužu lūgumus, taču labību neizdalīja par velti. Sākumā par to vajadzēja maksāt naudā, bet, kad tās vairs nebija, cilvēki pārdeva zirgus, aitas, vēršus, ēzeļus, lai tikai paglābtos no bada. Beidzot tie zaudēja zemi un paši atdeva sevi verdzībā. Tādā kārtā pēc septiņiem posta gadiem visa zeme kopā ar tās arājiem kļuva par faraona nedalītu īpašumu. 'Vienīgi priesteri saglabāja savas bagātības, jo faraons, rēķināda­mies ar viņu ietekmi, bija atļāvis labajos gados tiem pa­šiem rūpēties par labības uzkrāšanu.

Tiklīdz visa zeme bija kļuvusi par faraona īpašumu, Jāzeps sāka to izrentēt, bet tautai paziņoja:

«Redzi, es esmu tagad nopircis jūs un jūsu zemes faraonam. Te jums sēkla, ko savus laukus apsēt. Bet ar augļiem būs tā, ka jums piektā daļa jādod faraonam, bet četras daļas paliks jums ir tīruma sēklai, ir barībai jums un tiem, kas jūsu namā, un pārtikai jūsu mazajiem bērniem.»

Un ļaudis solījās uzticīgi kalpot faraonam. Kopš tiem laikiem nodibinājās tāda kārtība, ka ēģiptiešu tauta vald­niekam atdeva piekto daļu ražas. Bet tā neattiecās uz priesteriem, un tāpēc tie kļuva aizvien bagātāki un viņu vara augtin auga.