Bībeles stāsti

KĀ SAULS AIZKAITINĀJA PRIESTERUS.

Ķēniņš Sauls atlaida zemessargus un patareja zem iero­čiem tikai trīs tūkstošus atlasītu karavīru.* Tūk­stoti no tiem viņš atdeva sava dēla Jonatāna pa­vēlniecība. Jonatāns bija kareivīgs un dedzīgs jauneklis. Kailu nakti viņš sarīkoja uzbrukumu Gibeas pilsētas filis­tiešu garnizonam, sakāva to un nogalināja filistiešu pavēlnieku. Saula dzimtā pilsēta tagad bija atbrīvota. Priecīgā vēsts aši izplatījās pa visu Izraēla zemi un pa­skubināja uz vispārēju sacelšanos. Sauls izsūtīja vēstne­šus, aicinādams Izraēla karavīrus sapulcēties Gilgalā, kur veidojās armija atbrīvošanās cīņām.

Filistieši saprata, cik draudīgs kļūst stāvoklis, un sa­vilka savus spēkus Mikmašā, austrumos no Bet-Avenas. Tas bija lieliski apbruņots karaspēks, kas sastāvēja ne tikai no kājniekiem, bet arī no tūkstošiem kaujas ratu, kuri izraēliešiem bija sevišķi bīstami.

Saula karaspēkam nebija labu ieroču, tikai pašam Sau­lam un Jonatānam piederēja dzelzs zobeni un šķēpi. Sādu stāvokli bija radījusi filistiešu tālredzīgā politika. Savas kundzības gados viņi tik rūpīgi centās nosargāt dzelzs apstrādes noslēpumu, ka pakļautajiem ebrejiem nedrīk­stēja būt pat savu kalēju — ja radās nepieciešamība uz­asināt lemešus, kapļus, cirvjus vai lāpstas, tiem vajadzēja doties uz filistiešu pilsētām. Par to, ka ebrejiem piederētu zobens vai šķēps, nevarēja būt ne runas. Uz to vērīgi rau- dzījās filistiešu garnizoni, kuri krustām un šķērsām iz­

staigāja visu Kānaānu, izdarīdami izraēliešu mājās rūpī­gas kratīšanas.

Tāpēc nebija nekāds brīnums, ka stipra filistiešu kara­spēka parādīšanās izraisīja izraēliešos izbailes. Iedzīvotāji pameta savas mājas, slēpdamies kalnu alās, cietokšņos un aizsardzības torņos. Daudzi pat devās pāri Jordānai, lai meklētu patvērumu Gada zemes un Gileādas kalnainajos apvidos.

Sauls šajā laikā uzturējās Gilgalā. Septiņas dienas viņš gaidīja ierodamies Samuēlu, lai tas izlūgtos Jahves palī­dzību un nestu uz altāra dedzināmos upurus:' Vispārējā izbīļa pārņemtais karaspēks kusa ar katru dienu, līdz bei­dzot Saulam palika tikai seši simti visuzticīgāko vīru. Stāvoklis bija izmisuma pilns. Jebkuru brīdi varēja sākties sadursmes ar filistiešiem, bet bez Jahves palīdzības sakāve bija neizbēgama.

Un- tad Sauls spēra soli, kuru varēja uzskatīt par virs­priestera tiesību piesavināšanos. Viņš pavēlēja uzcelt altāri un pats upurēja Jahvem.

Kad Samuēls ieradās apmetnē un uzzināja par šādu patvaļu, viņš iedegas briesmīgās dusmās. Virspriesteris aizgāja pat tik tālu, ka Jahves vārdā piedraudēja gāzt Sauļu no troņa un izvēlēt citu, paklausīgāku ķēniņu. Ne­kāda taisnošanās nelīdzēja, Samuēls neatvadījies aizgāja no apmetnes un atgriezās savā miteklī.