BĪBELES STĀSTI

PIECU ĶĒNIŅU SAVIENĪBA.

Jeruzalemes ķēniņš Adonisedeks ar šausmam uzzinaja par gibeoniešu mazdūšīgo padošanos un, bīdamies, ka citas kānaāniešu pilsētas var darīt to pašu, nosprieda gļēvuļus pienācīgi pārmācīt. Šajā nolūkā viņš noslēdza savienību ar Hebronas, Lahišas, Eglonas un Jarmutas ķēniņiem un apvienotā karaspēka priekšgalā devās uz pil­sētu, kura labāk gribēja dzīvot nebrīvē nekā vīrišķīgi cīnī­ties pret iebrucējiem, un apmetās pie tās mūriem. Tomēr gibeonieši laikus bija paguvuši paziņot Jozuam par tiem draudošajām briesmām. Izraēliešu karaspēks tūlīt pameta Gilgalu un pēc strauja pārgājiena, kas ilga visu nakti, pēkšņi parādījās pie Gibeonas. Iedegās briesmīga kauja, kurā piecu ķēniņu koalīcija tika galīgi satriekta. Smagi sakautie kānaānieši izbailēs bēga, pamezdami daudz kri­tušo. Pa ceļam viņus vēl pārsteidza bargs krusas negaiss. No pilnīgas iznīcināšanas bēgļus varēja paglābt tikai nakts tumsa. Tad Jozua skaļā balsī svinīgi atkārtoja se­nas ebreju poēmas vārdus:

«Saule, apstājies pār Gibeonu, Un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!»

Un patiesi, saule un mēness apstājās debesu velvē un "dienas gaisma paildzinājās, tā ka izraēlieši paguva galīgi izdeldēt ienaidniekus un ieņemt viņu bez aizsardzības palikušās pilsēta^,

Juceklīgās bēgšanas laikā visi pieci ķēniņi bija paslēpu­šies kādā alā Makēdas pilsētas tuvumā. Jozua lika tās ieeju aizkraut ar klinšu bluķiem un pēc kaujas atvest gūs­tekņus pie sevis. Uzvarētie ķēniņi krita viņam pie kājām, bet viņš pavēlēja saviem virsniekiem par uzvaras zīmi uz­likt kājas tiem uz skausta. Pēc tam saskaņā ar kara para­šām ķēniņus pakāra pie piecām karātavām. Tur viņi karā­jās cauru dienu. Tikai pēc saules rieta viņus izņēma no cilpas un iemeta tajā pašā alā, kur tie bija slēpušies. Ķēniņu kopējais kaps, kas tika aizkrauts ar akmeņiem, vēl ilgi atgādināja pēcnācējiem izraēliešu lielo uzvaru pār piecu ķēniņu savienību.

Ieņēmis Makēdas, Libnas, Lahišas, Eglonas, Hebronas un Debīras pilsētas, Jozua devās vēl tālāk uz dienvidiem un straujos pārgājienos pakļāva visas zemes no Ķadešas līdz Gazai. Pēc tam viņš atgriezās Gilgalas apmetnē, lai

dotu pelnīto atputu saviem nogurušajiem karavīriem un sagatavotos turpmākām kaujām.