Soneti

Kur, mūza, tu, vai aizmirsusi esi

To teikt, kas iedvesmu tev viena dod?

Vai lētai slavai nodevas tu nesi,

Ar vārsmām necienīgo cildinot?

Jel atgriezies un velti šķiesto laiku

Ar labiem ritmiem atkal izpirkt steidz,

Tai sirdij dziesmu lem, kas rod to maigu,

Kas vingrās spalvas panākumus sveic.

Nāc, cēlā mūza, veries mīļās sejā,

Vai laiks jau grumbas nav tur ievilcis?

Un, ja tā būtu, izsmej laiku dzejā,

Vien izsmieklu tā guvums pelna šis.

Paud mīļās skaistumu, ko kaps reiz slēps.

Lai netver trulā izkapts to, ne šķēps.