Soneti

Ardievu! Palikt nespēju pie tevis:

Tu savu cenu tagad zini jau.

Ko varēju, to es tev tiku devis,

Nu ērmu nabags, kam nekā vairs nav.

Vai mīlestība oriksl būt dāvinājums?

Vai paturēt var to, kas nepelnīts?

ŠI dārgā balva, manas laimes krājums,

Būs jāzaudē: tu paņemsi to līdz.

Tais laikos, kad šī mīlestība sākās,

Tu īsti nepazini abus mūs;

Nu dāvana, kas nelgām nepienākas,

Tiks atņemta, un pareizi tā būs.

Būt karalis es tikai sapņos spēju,

Bet atmozdamies visu pazaudēju.