Soneti

Ai kūtrā Mūza, kā to attaisnot,

Ja patiesam un daijam paej garām?

Ir dailes patiesīgums draugam dots,

Tāpat kā tev, un cildenu tas dara.

Ak, atbildi! Varbūt tu gribi teikt:

«Ir patiesību izskaistināt lieki!

Tiks nemākslotais daiļums allaž sveikts!

Ir labais labs, ja piejaukti nav nieki!»

Ja slavēt nevaj’g, vai lai klusums smags

Tad valda? Mūza, tas ir varā tavā,

Ka ilgāk nekā zeltīts sarkofags

Vēl mūžos dzīvo viņa dailes slava.

Es tāpēc mācu, ka tavs pienākums

Ir laika neskartu to rādīt mums.