Soneti

Patiešām, kā man tevi cildināt?

Tu — daļa manis. Viss — kas manī labs.

Būs krietna tiesa pašuzslavas klāt

Ik vārdam, kas par tevi sacīts taps.

Mums šķirti dzīvot vajag tādēļ vien,

Lai to, kas tavs, es nepierakstu sev

Un ļaudis, nezinot, ka esam — viens,

Pēc nopelniem var godu dāvāt tev.

Sī šķirtība Kā man ik stunda smeldz,

Kas laika bēgumā bez tevis krīt,

Vien atmiņu un domu vilnī celts,

Es laika plūsmu pūlos apmānīt.

Bet māca šķirtība, kā viens spēj divi būt,

Lai slavas laurus cienīgais var gūt.