Soneti

Kā gaudens tēvs, kam skatiens priekā zib,

Kad spēku pilnais dēlēns skrien un lec,

Tā es, no likten’s dūrēm slims un klibs,

Pats gandarīts, kad manas acis redz,

Cik dāsni daile, veselība, prāts

Tev dāvāti Kā karaļkroni nes

Tu savus tikumus. Un līdzi godināts

Kā mīlams galminieks tev blakus es.

Ne nabags vairs, ne ļaužu nicināts.

Tavs gara spožums — pirkstiem tverams zelts.

Tavs pārbagātais galds man arī klāts.

Ar tavu mīlu esmu slavā celts.

Un tāpēc vienmēr dari tā, kā labāk tev.

Jo tavā laimē laimi gūstu sev.