Soneti

Ar manu mūzu nav tev kopīgs ceļš,

Un tādēļ lēnprātība neaizliedz

Tev uzklausīt, kā veltījumi zeļ,

Lai kādu darbu dzejnieki tev sniedz.

Cik skaists tev vaigs, tik skaists tev arī prāts,

Daudz pārāks tas par manām uzslavām.

Kaut manās vārsmās tiki cildināts,

Tu tomēr meklē jaunākas par tām.

Lai notiek tā. Reiz tomēr brīdis nāks,

Kad noplaks daiļrunības vilnis augsts

Un redzēsi, ka vārds ir vērtīgāks,

Ja teic to patiesību mīlošs draugs.

Visvairāk spilgtu krāsu vajag tad,

Ja bāls ir vaigs. Tu esi sārts tāpat.