Soneti

Lai kur es eju, zinu, tavi būs —

Sis dzidrais gaiss un uguns liesmojums,

Ir pirmais domas, otrs ilgas kļūst,

Un mūžam mijoties tie nesatumst.

Kad ilgas līdz ar domām projām trauc

Kā gaismas sūtņi tevi mīlā skaut,

Mans mūžs, no četriem pamatmetiem austs,

Nu tikai divus jūtot, skumjām ļauts.

Līdz atjaunots mans dzīves audums tiek,

Kad naigie sūtņi atkal mājup nāk,

Tiem atgriežoties līdzi steidzas prieks,

Par manu ilgu būtni stāstīt sāk.

Es klausos, tomēr laimes mirklis īss,

Iet sūtņi prom, pār mani sāpes līsti