Soneti

Ja mīlējot man nācies grēkā krist,

Tev divkāršs grēks, ka mani mīlam teici:

Tavs sievas zvērests sen ir sairis,

Un mīļāko jau arī naids ir veicis.

Vai divreiz lauztais zvērests jāapsūdz,

Ja pats to laužu reižu divdesmit?

Kad laipnību no tevis sirds man lūdz,

Zūd godīgums un glaimu vārdi rit.

Es visiem esmu zvērējis par tevi,

Ka cildena un uzticīga tu.

Kādēļ šos aklos zvērestus es devis,

Ja īstenību skaidri saskatu?

Es tevi gaišu zvērējis bez tam,

Kaut patiesības nav šim zvērestam.