Soneti

Vai vēlies tu, lai naktīs skumji garās

Man gurdie plaksti nomodā spēj būt,

Vai gribi tu, lai sapņi aiziet garām,

Vien tevi sirds ar pusnakts krēslu jūt?

Vai tas tavs gars, kas vēro gaitas manas,

Kam projām tu no sevis doties liec?

Kas arī velti šķiestās stundas mana

Un greizsirdībai kvēlu degli sniedz?

Nē, tavām jūtām nav šī spēka cēlā,

Tā mana sirds, kam uzticība viss,

Un savā mīlā es pat naktīs vēlās

Par savu sargu tevi iecēlis.

Par tevi nomodā, kaut arī esmu šķirts,

Par citu mīlā staro tava sirds.